Depresija ir psihiska saslimšana, kuru daļa sabiedrības joprojām neuztver nopietni vai kuru, baidoties no apkārtējo nosodījuma vai palīdzības meklēšanas, daudzi slēpj un neārstē. Tāpat, iespējams, varētu šķist, ka mentālā saslimšana uz mums neatstāj tādu pat iespaidu kā fiziska saslimšana, taču arī tā īpaši smagā gadījumā var beigties letāli. Tāpēc ir svarīgi to atpazīt laikus un vērsties pēc palīdzības.

''Viņa'' jau savulaik sarunā ar krīžu centra ''Skalbes'' psiholoģi Zani Avotiņu un psihoterapeiti Tatjanu Griškinu noskaidrojusi, ka depresija nopietni ietekmē cilvēka dzīves sfēras un arī emocionālās sajūtas. Tāpat cilvēkam, kurš slimo ar depresiju, mainās uzvedība un domāšanas veids, parādās grūtības koncentrēties un tas, kas ir paticis iepriekš, var šķist nepatīkams un neinteresants.

Diemžēl cilvēki, kas sirgst ar depresiju, nereti baidās meklēt palīdzību un neatzīst ne sev, ne citiem, ka ir slimi – viņus biedē viss, kas ir saistīts ar psiholoģiju, psihoterapiju, psihiatriju, tāpēc viņi nemeklē palīdzību tik ātri, kā speciālistiem gribētos. Taču depresiju ne vienmēr ir viegli atšifrēt un atmaskot, jo reizēm tā slēpjas aiz galvassāpēm, aiz bezmiega vai kaut kādām citām lietām, ko cilvēks bieži nesaista ar šo slimību.

Lai gan depresija nav slimība, par kuru jokot, tomēr ir cilvēki, kas kādu grūtību vai negatīvu emociju mākti mēdz teikt: ''Man ir depresija.'' Tāpat tas, ka tu vien pāris dienas esi ne savā ādā, uzreiz nenozīmē, ka sirgsti ar šo mentālās veselības slimību. Taču, ja tev ir bažas, ka tev patiesi varētu būt depresija, iepazīsties ar ''Slimību profilakses un kontroles centra'' uzskaitītajām pazīmēm, kas var liecināt par depresiju.

Pēdējo divu nedēļu laikā, lielāko daļu laika novērojams:

  • Nomākts garastāvoklis, bezcerības sajūta
  • Interešu, dzīvesprieka trūkums
  • Nogurums, enerģijas trūkums bez īpaša iemesla
  • Grūtības koncentrēties, darīt ierastos darbus, pieņemt lēmumus
  • Neapmierinātība ar sevi – sajūta, ka esi neveiksminiece vai nevērtīga
  • Vainas sajūta citu priekšā
  • Grūtības iemigt, trausls miegs vai pārāk ilga gulēšana
  • Izteikti pazemināta vai pastiprināta apetīte
  • Domas, ka labāk būtu nomirt vai nodarīt sev pāri


Tāpat vari sevi pārbaudīt šeit. Ja gandrīz katru depresijas pazīmi vari apstiprināt novērojam uz sevis vai tev šķiet, ka kāda tava tuvinieka rīcībā novērojamas šīs pazīmes, neignorē to un neklusē, bet gan aizdomu gadījumā vērsies vai aicini vērsties pie ģimenes ārsta vai psihiatra.

Savukārt šajā rakstā piedāvājam ieskatīties "Viņa" rakstu arhīvā, kurā ir stāsti par depresiju, kā to pamanīt un cīnīties ar to.

Source

DELFI Viņa

Tags

Psiholoģija Depresija Sievietes veselība
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form