Vasara ir karstākais atvaļinājumu laiks, jo ikviens vēlas vismaz nedēļu vai divas pazvilnēt saulītē piemājas dārzā, neko nedarot, vai aizceļot uz kādu vēl neiepazītu zemi. Varētu šķist, ka saaukstēšanās vai iesnu risks ir vairāk saistīts ar atvaļinājumu gada aukstākajā sezonā, taču bieži vien imūnsistēma neiztur un padodas arī vasarā.
Tu vismaz nedēļu esi strādājis virsstundas un cītīgi gājis pretī mērķim – doties atvaļinājumā ar pabeigtām atskaitēm un sagatavotiem darbiem arī tavam prombūtnes laikam, citiem vārdiem – esi darījis visu, lai kolēģiem bez tevis nerastos pārslodze un lai brīvdienās nenāktos saņemt neskaitāmus zvanus ar jautājumiem par darbu. Vesels un enerģijas pilns dodies savās brīvdienās, taču pēc pāris dienām vai, iespējams, beidzoties atvaļinājumam, sāc šņaukāties, sāk kasīties kakls un parādās paaugstināta temperatūra. Uzreiz rodas tādi slimības iemesla apcerējumi kā: kāpēc, iepriekš taču nekādas pazīmes nebija, es neesmu ilgstoši uzturējies aukstumā, esmu pietiekami izgulējies, labi ēdu, sauļojos un tamlīdzīgi. Taču šāda pēcatvaļinājuma saslimšana nav nekas neparasts, un to sauc par ''leisure sickness'' jeb atpūtas slimību, skaidro portāls ''Health Line''.
Ja arī tu kaut reizi pēc atvaļinājuma ziemā, vasarā vai kādā citā gadalaikā darbā esi atgriezies ar tekošu degunu vai kādām citām saslimšanas pazīmēm, piedāvājam iepazīties ar skaidrojumu, kāpēc tā notiek, ar veidiem, kā atpūtas slimība var izpausties, un metodēm, kā no tās izvairīties.
Cēlonis – ikdienas līdzsvara izjaukšana
Lasmanis skaidro, ka atpūtas laikā cilvēks var pārēsties, neizguļas vai guļ par daudz, iespējams, pavada par daudz laika ūdenī, pie kā organisms nav pieradis, atrodas caurvējā vai dodas garos braucienos ar automašīnu, kurā ieslēgts kondicionieris, kur nekontrolēti no visām pusēm pūš auksts gaiss. ''Tas viss izjauc ikdienas līdzsvaru, kā rezultātā uz mūsu organismu iedarbojas vīruss, tas izsauc iesnas, klepu, iekaist elpceļi, un parādās sāpes kaklā. Tāpat vīrusa toksīni izsauc galvassāpes, paaugstina temperatūru un var radīt sāpes.''
Farmaceite Lindsija Elmora portālā ''Greatist'' skaidro, ka, ja pirms atvaļinājuma cilvēks ir nodevies darbam un strādā virsstundas, pastiprināti izdalās stresa hormons, kas, savukārt, rada adrenalīnu, kas stiprina imūnsistēmu un aizkavē slimību rašanos. Tāpēc brīdī, kad, pēc lielas noslodzes un adrenalīna devu saņemšanas, atslābstam un ļaujam sev un organismam atpūsties, dabiskās aizsargbarjeras kļūst vieglāk pakļautas vīrusiem, un rodas lielāks risks saslimt.
Vai tiešām lielas slodzes laikā organismam vienkārši nav laika slimot, tāpēc cilvēks saslimst atvaļinājuma laikā? Ģimenes ārsts Lasmanis nepiekrīt: ''Tā nevarētu teikt, jo vīruss jau nesaprot, ka ir pienācis laiks slimot. Svarīgi ir tas, vai brīdī, kad cilvēks aiziet atvaļinājumā, rodas šie te faktori, kas pazemina imunitāti vai izsit no ikdienas līdzsvara. Ja cilvēks aiziet atvaļinājumā, visu dienu zviln krēslā un gaida, kad saslims, tad tas tā nenotiek, jo nav nekādu kairinātāju. Bet, ja, piemēram, viņš pirms atvaļinājuma vairākas dienas ir daudz strādājis un maz gulējis, tad var iestāties jau minētais līdzsvara izjukums.''
Saaukstēšanās, migrēna, nelabums, izsitumi, vēdersāpes – atpūtas slimības izpausmes
Citādāks uzturs var būt arī viens viens no migrēnas izraisītājiem. Tāpat spēcīgas galvassāpes var izraisīt pārlieku ilga gulēšana vai par maz gulēto stundu, arī atūdeņošanās jeb dehidratācija, kas vasarā ir ar īpaši augstu risku, var būt migrēnas cēlonis. Ieteicams arī izvairīties no pārlieku liela alkohola un kofeīna patēriņa.
Slikta dūša var rasties ne tikai no neierastu ēdienu ēšanas, bet arī no transporta, kādu ikdienā nelietojam, piemēram, lidmašīnām, kuģīšiem, metro un tamlīdzīgi. Kustība, kuru mūsu smadzenes neatpazīst, apgrūtina līdzsvara kontroli, tāpēc var rasties slikta dūša un reibonis, kas var ilgstoši nepāriet.
Savukārt kādu alerģisku reakciju vai insektu kodumu rezultātā var rasties izsitumi.
Visu ar mēru un kontrolētāk – kā izvairīties no saslimšanas
- Ja esi devies tālākā ceļojumā, atceries regulāri mazgāt rokas, jo ikviena sabiedriska vieta ir pilna baktēriju, kuras tavs organisms, iespējams, vēl nepazīst.
- Ieplānojot lidojumu, ja iespējams, rezervē sēdvietu pie loga, jo, sēžot tuvāk ejai, esi vairāk pakļauts apkārt esošajām baktērijām.
- Neaizmirsti uzņemt pietiekami daudz šķidruma, jo dehidratējies organisms nebūs spējīgs pilnvērtīgi uzturēt savas aizsargsistēmas.
- Nepārspīlē ar alkohola lietošanu. Vislabāk pēc katra kokteiļa izdzert pa ūdens glāzei – arī šādi novērsīsi risku dehidratēties.
Ģimenes ārsts Andris Lasmanis: ''Grūti pateikt, kā no tā izvairīties – ja neko nedara, tad nekas nenotiek, bet arī tā nav garantija. Vienīgi var kontrolētāk lietot kondicionierus, lai tie nepūš pārlieku stipri un lai nebūtu par aukstu. Arī ar ledus produktiem – saldējumu, kokteiļiem ar ledu – nevajag pārspīlēt, jo tie var atvēsināt, piemēram, mūsu kaklu un izjaukt ikdienas līdzsvaru. Tāpat arī vajag sauļoties ar mēru – jāsāk mazās devās, pakāpeniski tās palielinot, jo tā mēs norūdāmies. Taču, ja apdegam saulē, tas arī var izsaukt kaut kādu reakciju.''
Nobeigumā Lasmanis piemetina, ka vajag dzīvot veselīgi, darīt, ko grib, bet padomāt par to, lai nav pārmērības. Un, ja ir iesnas un saaukstēšanās, tad labāk aiziet pie ārsta, lai viņš pažēlo, jo tā iespējams sevi ātrāk izārstēt.
