Atūdeņošanās jeb dehidratācija: simptomi, cēloņi un ārstēšana
Foto: Shutterstock

Nav nekāds noslēpums, ka mūsu ķermenis sastāv no vairāk nekā 70 procentiem ūdens, kas nozīmē, ka ikdienā uzņemtā ūdens daudzums pilnvērtīgai organisma funkcionēšanai ir vitāli svarīgs. Taču nereti aizņemtības dēļ vai tāpēc, ka ūdens dzeršanu neuztveram pietiekami nopietni, par šķidruma uzņemšanu aizmirstam. Iespējams, šķiet, ka nekas slikts jau nenotiks, tomēr pastāv atūdeņošanās jeb dehidratācijas risks.

Tāpat varētu šķist, ka tikai vasara un tās karstās dienas ir laiks, kad dzesēt slāpes ar ūdeni un to uzņemt lielākā daudzumā, jo tad mēs pastiprināti svīstam un slāpes, kas mudina mūs uzņemt šķidrumu, ir dabiska parādība. Taču karstums nebūt nav vienīgais, kas liek ķermenim atūdeņoties. Tāpēc par ūdens uzņemšanu pietiekamā daudzumā ikdienā nepieciešams domāt vienlīdz nopietni vasarā, rudenī, ziemā un pavasarī.

"Viņa" jau savulaik rakstījusi – cilvēka organismā aptuveni 72 procenti ir ūdens. Tā kā dienas laikā organisms nepārtraukti patērē šķidrumu, ir ļoti būtiski to regulāri atjaunot, un vislabāk to darīt, dzerot tīru ūdeni. Ūdens ir jādzer regulāri, jo brīdis, kad sākat izjust slāpes, jau norāda uz to, ka organismā ir sākusies dehidratācija.

Lai tu izvairītos no atūdeņošanās un pasargātu savu veselību, iedvesmojoties no portāliem "Medical News Today", "Web Md" un "Health", piedāvājam iepazīties ar dehidratācijas simptomiem, cēloņiem, tās ārstēšanu un novēršanu.

Source

DELFI Viņa

Tags

Caureja Cukura diabēts Dehidratācija Sievietes veselība
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form