Tāpat varētu šķist, ka tikai vasara un tās karstās dienas ir laiks, kad dzesēt slāpes ar ūdeni un to uzņemt lielākā daudzumā, jo tad mēs pastiprināti svīstam un slāpes, kas mudina mūs uzņemt šķidrumu, ir dabiska parādība. Taču karstums nebūt nav vienīgais, kas liek ķermenim atūdeņoties. Tāpēc par ūdens uzņemšanu pietiekamā daudzumā ikdienā nepieciešams domāt vienlīdz nopietni vasarā, rudenī, ziemā un pavasarī.
"Viņa" jau savulaik rakstījusi – cilvēka organismā aptuveni 72 procenti ir ūdens. Tā kā dienas laikā organisms nepārtraukti patērē šķidrumu, ir ļoti būtiski to regulāri atjaunot, un vislabāk to darīt, dzerot tīru ūdeni. Ūdens ir jādzer regulāri, jo brīdis, kad sākat izjust slāpes, jau norāda uz to, ka organismā ir sākusies dehidratācija.
Lai tu izvairītos no atūdeņošanās un pasargātu savu veselību, iedvesmojoties no portāliem "Medical News Today", "Web Md" un "Health", piedāvājam iepazīties ar dehidratācijas simptomiem, cēloņiem, tās ārstēšanu un novēršanu.
Simptomi
Iepriekš minētie simptomi ir pirmā dehidratācijas pazīme. Tai attīstoties, var parādīties arī šādi simptomi:
- sausa mute;
- letarģija;
- vājums muskuļos;
- galvassāpes;
- reibonis.
Savukārt, ja organisms būs zaudējis jau 10 līdz 15 procentus no kopējā tam nepieciešamā ūdens daudzuma, iepriekš minētajiem simptomiem var pievienoties arī šādi:
- sviedru trūkums;
- sažuvusi un sausa āda;
- iekritušas acis;
- zems asinsspiediens;
- paātrināta sirdsdarbība;
- drudzis;
- delīrijs;
- bezsamaņa.
Ja sev vai kādam tuviniekam esi novērojusi kādu vai vairākus dehidratācijas simptomus, nekavējoties vērsies pēc palīdzības pie speciālista.
Cēloņi
- Caureja – tā ir visbiežākais dehidratācijas un ar to saistītās nāves cēlonis. Resnā zarna uzņemto pārtiku izmanto kā ūdens avotu, taču caurejas gadījumā tā nespēj ūdeni absorbēt, kā rezultātā ķermenis izdala pārāk daudz šķidruma, kas izraisa dehidratāciju.Vemšana – izraisa šķidruma zudumu un apgrūtina tā aizstāšanu ar ūdens dzeršanu.
- Svīšana – tas ir ķermeņa dzesēšanas mehānisms, kas izraisa lielu ūnens zudumu. Karsts laiks un enerģiskas fiziskās aktivitātes tikai pastiprina svīšanu un ūdens izdalīšanos. Tāpat arī drudzis izraisa pastiprinātu svīšanu, kas var novest pie dehidratācijas.
- Cukura diabēts – paaugstināts cukura līmenis asinīs izraisa pastiprinātu urinēšanu un šķidruma zudumu.
- Bieža urinēšana – lai gan visbiežākais pastiprinātas urinēšanas cēlonis ir cukura diabēts, to var izraisīt arī alkohola vai medikamentu lietošana.
- Menstruācijas – sievietēm, kuras menstruāciju laikā spēcīgi asiņo, pastāv risks, ka kopā ar zaudētajām asinīm tiks zaudēts arī liels šķidruma daudzums, kas var novest pie dehidratācijas.
- Pastāvīgs stress – stresa laikā pastiprināti savas funkcijas pilda virsnieru dziedzeri. Taču, ja augsts stresa līmenis ir regulāra parādība, dziedzeri vairs nespēj pilnvērtīgi pildīt savu funkciju, jo ir pārslogoti, kā rezultātā organisms vairs nespēj saražot aldosteronu nepieciešamajā daudzumā, tādējādi izraisot dehidratāciju, jo šis hormons nepieciešams ķermeņa šķidruma regulācijai.
- Novecošanās – ķermeņa spēja saglabāt ūdeni ar vecumu samazinās, kas nozīmē, ka grūtāk kļūst pateikt, kad ūdens tavam organismam ir par maz un iestājusies atūdeņošanās.
Tāpēc ikvienā, ja saskaries ar kādu no uzskaitītajām situācijām, atceries uzņemt papildu šķidrumu. Ja tev ir grūti atcerēties par ūdens dzeršanu, vienmēr pa rokai turi glāzi ūdens un, kad tā tukša, nekavējoties to uzpildi.
Ārstēšana un novēršana
Taču atceries – ja tev ir aizdomas par dehidratāciju, dodies pie ārsta, kurš to apstiprinās vai noliegs. Tāpat speciālists spēs tev ieteikt piemērotāko ārstēšanu, lai tu pēc iespējas ātrāk atlabtu.
Savukārt, lai novērstu dehidratācijas rašanos, tev jāatceras uzņemt pietiekami daudz šķidruma, tas ir, ūdeni, kā arī ieteicams uzturā lietot pārtikas produktus, kuru sastāvā ir daudz ūdens, piemēram, augļus un dārzeņus. Tāpat, veicot fiziskas aktivitātes vai uzturoties karstumā, pa rokai turi ūdens pudeli, kuru regulāri uzpildi – vislabāk uzreiz pēc tās izdzeršanas, ja tas ir iespējams.
