Augusta sākumā Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā tika veikta augstas sarežģītības operācija kādam 54 gadus vecam vīrietim ar ļoti retu patoloģiju. Tas bijis iespējams, pateicoties multidisciplināras ārstu komandas sadarbībai, kurā iesaistījās hematoloģe prof. Sandra Lejniece, urologs asoc.prof. Vilnis Lietuvietis un invazīvā radioloģe Svetlana Rudņicka, pastāstīja slimnīcas pārstāve Inguna Potetinova.
Pacientam, kurš bija ieradies Ķīmijterapijas un hematoloģijas klīnikā uz kārtējo hemofilijas jeb asins recēšanas traucējumu terapijas kursu, līdz ar iedzimto slimību diagnosticēta arī ārkārtīgi reta patoloģija – labās nieres artērijas displāzija ar sekundāru gigantisku aneirismu. Tas bija nieres centrālā asinsvada patoloģisks bojājums – maisveida paplašinājums, skaidro Potetinova.
"Situāciju sarežģīja apstāklis, ka pacientiem ar asins recēšanas traucējumiem jebkurš dūriens, nerunājot par ķirurģisku iejaukšanos, var radīt dzīvību apdraudošu lielu plašu asiņošanu. Turklāt speciālistu konsīlijam, meklējot situācijas risinājumus, bija jāņem vērā apstāklis, ka pacientam bija problēmas ar otru nieri, kas nepietiekami veica savas funkcijas," skaidro urologs asoc.prof. Vilnis Lietuvietis. "Tāpēc bija jautājums, vai, izņemot labo nieri kopā ar visu aneirismu, kreisā spēs to funkciju kompensēt," papildina invazīvā radioloģe Svetlana Rudņicka. "Bet, par laimi, šis bija viens no tiem gadījumiem, kad pacientam daba papildus galvenajai nieres artērijai bija izveidojusi vēl vienu, papildu artēriju, kas turklāt nebija saistīta ar patoloģisko veidojumu, līdz ar to nieres trešdaļai saglabājot apasiņošanu."
Lai varētu veikt invazīvu iejaukšanos, pacienta sagatavošana prof. Sandras Lejnieces uzraudzībā tika uzsākta vairākas dienas iepriekš. Turpat trīs stundu ilgajā operācijā, izmantojot mazinvazīvās tehnoloģijas un instrumentus, tikai caur 0,3 centimetru diametra caurumu cirkšņa artērijā invazīvajiem radiologiem izdevās nobloķēt asins plūsmu patoloģiskajā asinsvadā un noslēgt bojāto artēriju, turklāt saglabājot trešdaļu labās nieres audus.
Operācija tika veikta lokālajā anestēzijā un tā aizritēja bez komplikācijām. Pacients jau pēc dažām dienām devās mājās un patlaban jūtas labi.
Hemofīlija ir ģenētiski noteikta (ar X hromosomu saistīta) slimība, kas izpaužas kā asins recēšanas traucējumi, teikts genera.lv. Ar hemofiliju slimo vīrieši, sievietes ir izmainītā gēna nesējas. Sievietes pašas ar hemofiliju neslimo, bet izmainīto gēnu var nodot saviem pēcnācējiem. Sievietei, kura ir izmainītā gēna nesēja, pastāv 25% risks, ka bērnam varētu būt hemofilija. Šī slimība bija īpaši izplatīta Eiropas karaļnamos, kur tika slēgtas laulības starp tuviem asinsradiniekiem.
