Austrumu slimnīcā vēlas paplašināt brīvprātīgo atbalstu smagi slimiem pacientiem
Foto: Shutterstock

Jau trīs mēnešus vēža pacientus Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā apciemo brīvprātīgie, sniedzot gan emocionālu, gan praktisku atbalstu, informē slimnīcas pārstāve Aija Lietiņa. Ārstniecības personāls brīvprātīgo darbības sākumu vērtē atzinīgi un kopā ar biedrību "Svētās ģimenes māja" plāno brīvprātīgo kustību vērst plašumā, jo atbalsts ir nepieciešams arī pacientiem ar citām smagām slimībām.

Brīvprātīgo kustība vēža pacientu atbalstam Austrumu slimnīcā tika atklāta šā gada 8. septembrī. Tā tika uzsākta pakāpeniski, septembrī pie onkoloģiskajiem pacientiem dodoties pirmajiem 23 speciāli apmācītiem brīvprātīgajiem. Šo trīs mēnešu gaitā viņu skaits pieaudzis līdz 42.

Brīvprātīgie ir ļoti dažādi, un tikpat dažāda ir viņu motivācija, nesaņemot samaksu, palīdzēt vēža slimniekiem. Brīvprātīgo vidū ir cilvēki, kuri paši saskārušies ar diagnozi "vēzis" un šo slimību uzveikuši, tāpēc vēlas bieži vien smagajā un ilgstošajā cīņā ar vēzi atbalstīt citus. Ir brīvprātīgie, kuriem onkoloģiska slimība laupījusi kādu tuvu cilvēku. Un ir brīvprātīgie, kuri vienkārši vēlas palīdzēt citiem un, to darot, gūst patiesu gandarījumu. Starp viņiem ir daudz ticīgu cilvēku, kuri uzskata par pašsaprotamu palīdzēt tiem, kam klājas grūtāk.

Par vienu no brīvprātīgajām, kas uzņēmusies palīdzēt nedziedināmi slimiem cilvēkiem, iespējams lasīt šeit.

Brīvprātīgie piedāvā savu atbalstu ikvienam vēža pacientam, tomēr visvairāk tas ir nepieciešams tiem, kuri jūtas vientuļi un kaut kāda iemesla dēļ nesaņem tuvinieku atbalstu. Tie ir pacienti, kuriem nav palicis neviena tuva cilvēka, un tie, kuru radi dzīvo pārāk tālu, lai bieži apciemotu. Diemžēl nav retums arī pacienti, no kuriem tuvinieki, uzzinot par slimību, ir novērsušies.

Pacienti novērtē brīvprātīgo veltīto laiku

"Viņi ļoti lielu darbu dara," saka 43 gadus vecā Irīna, kuru tikko apmeklējusi brīvprātīgā. "Šodien tikai atbraucu. Ļoti nervozēju, jo man būs operācija. Satraukums tāds, ka nespēju mierīgi nosēdēt, kur nu vēl apgulties. Brīvprātīgā ienāca palātā un piedāvāja savu palīdzību. Sākām runāt, un viņa mani nomierināja. Parādīja, kur nodaļā kas atrodas, pastāstīja, kā šeit viss notiek. Runājām par dažādām lietām. Par to, ka tagad jādomā tikai labu, jo domām ir liels spēks. Ļoti patīkama un sirsnīga sieviete. Pēc sarunas ar viņu man tiešām kļuva vieglāk."

"Man bija ļoti smaga operācija – sešas stundas ilga! Diemžēl audzēja šūnas atrada arī limfmezglos, tāpēc tagad man ir staru terapija," stāsta 56 gadus vecā Lilita. "Brīvprātīgā meitene nāk pie manis katru pirmdienu un nes svaigas kāpostlapas. Man katru vakaru ir divas šprices un no tām zem ādas paliek sacietējumi. Kāpostlapu kompreses tos ļoti labi noņem, par ko jāsaka liels paldies brīvprātīgajai. Pa šīm nedēļām ar viņu esam paguvušas sadraudzēties. Es viņai pastāstu par sevi, viņa man – par sevi. Ir labi, ja ir kāds, ar ko aprunāties. Pie manis arī māsa brauc, bet viņa divos darbos strādā, viņai grūti uz šejieni atbraukt."

"Bieži vien svešam cilvēkam ir vieglāk izkratīt sirdi nekā ģimenes locekļiem," saka 38 gadus vecā Inese. "Ir lietas, par kurām ar savējiem vienkārši nespēju runāt. Piemēram, par vīra aiziešanu tad, kad sākās mana cīņa ar slimību. Ar brīvprātīgo runājam par visu – par vīru, bērniem, slimību, vienkārši par dzīvi. Pēdējos gados man ir gājis grūti – bijušas vairākas operācijas un "ķīmijas". Man sparu dod bērni. Cīnos viņu dēļ. Reizēm gan viņiem ar mani nav viegli, jo ir brīži, kad man ir ļoti slikti un viss kaitina. Jaunākais saka: "Mammu, man nepatīk, ka tu kļūsti dusmīga." Bērniem ir grūti to saprast. Šādos brīžos ļoti palīdz izrunāšanās ar kādu. Brīvprātīgā, kura pie manis bijusi jau vairākas reizes, prot klausīties. Ir bijis tā, ka, viņai atnākot, man sēž asaru kamols kaklā, bet sākam runāt un kļūst vieglāk."

Lielā atsaucība iedvesmo kustību paplašināt

Viena no brīvprātīgo projekta iniciatorēm, "Latvijas Onkoloģijas centra" ķīmijterapijas nodaļas vadītāja Signe Plāte brīvprātīgo darbības pirmos mēnešus vērtē kā ļoti veiksmīgus. Pirmajās nedēļās daļa pacientu gan pret brīvprātīgajiem izturējušies skeptiski un no viņu sabiedrības atteikušies, taču, aizvien vairāk pacientiem saskarsmē ar viņiem gūstot pozitīvu pieredzi un par to stāstot citiem, brīvprātīgie kļuvuši par gaidītiem viesiem gandrīz katrā palātā. "Pašlaik ir izkristalizējušās brīvprātīgās, kuras regulāri nāk uz mūsu nodaļu, un personāls ar viņām jau ir saradis. Ļoti priecājos, ka starp viņām ir pāris tādas, kas pie pacientiem nāk nedēļas nogalē. Sestdien un svētdien nodaļā paliek galvenokārt tie pacienti, kurus mājās neviens negaida, un viņiem atbalsts ir ļoti nepieciešams."

"Tā kā brīvprātīgo kustība smagi slimu pacientu atbalstam Latvijā atšķirībā no citām attīstītām valstīm tikko sākusi veidoties un mūsu sabiedrībai ir kaut kas jauns, lielā iedzīvotāju atsaucība un vēlme palīdzēt vēža pacientiem bija liels pārsteigums. Pašlaik esam saņēmuši vēl dažus desmitus iesniegumu," stāsta biedrības "Svētās Ģimenes Māja" valdes locekle, brīvprātīgo kustības vadītāja Inese Švekle. "Nu jau organizējam jaunas apmācības, lai sagatavotu nākamo brīvprātīgo grupu vēža pacientu atbalstam."

20. decembrī pulksten 20 Rīgas Svētās Marijas Magdalēnas baznīcā Klostera ielā 2 notiks labdarības koncerts "Adventa mesa", kas ir dzejnieka Normunda Beļska un komponista Māra Lasmaņa kopdarbs – Ziemassvētku dziesmu cikls solistiem, jauktajam korim un kameransamblim. To aicināts apmeklēt ikviens, ieeja koncertā – par ziedojumiem, kas tiks novirzīti Austrumu slimnīcas brīvprātīgo kustības attīstībai. Finansējums ir nepieciešams gan esošo brīvprātīgo supervīzijai un tālākapmācībai, gan jaunu brīvprātīgo sagatavošanai. Nākotnē brīvprātīgo kustību plānots izvērst plašumā, jo atbalsts ir nepieciešams ne tikai vēža slimniekiem, bet arī pacientiem ar citām smagām slimībām.

Tags

Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca Onkoloģija Vēzis

Comment Form