Lai gan mēle šķiet vienkāršs orgāns, tā piedalās daudzās mutes darbībās un veic svarīgas funkcijas, piemēram, ēdiena laizīšanu, sakošļāšanu, rīšanu, kā arī mēle ir neatņemama sastāvdaļa runāšanas un elpošanas procesos. Daudzās orgāna funkcijas un iespējas saistītas ar tā interesanto struktūru. Par to, kādas ir mēles īpašības, pazīstamākās slimības un iespējamās izmaiņas, raksta Livescience.com.
Mēle parasti ir apmēram astoņus līdz deviņus centimetrus gara vīriešiem, septiņus līdz astoņus centimetrus gara sievietēm.
No kā sastāv mēle?
Mēle sastāv no astoņiem šķērssvītrotiem muskuļiem, kas var pārvietoties jebkurā virzienā, tāpēc mēle spēj būt tik elastīga. Starp muskuļiem ir dziedzeri un tauki, bet no ārpuses mēli klāj gļotāda.
Uz mēles atrodas garšas kārpiņas un siekalu dziedzeri. Ar kārpiņām iespējams sajust ēdiena garšu, bet receptori vēlāk šo informāciju nosūta smadzenēm. Cilvēkam ir 10 tūkstoši garšas kārpiņu, katra sastāv no 50–150 receptoru šūnām.
Tas ir mīts, ka dažādās mēles vietās garša izpaužas citādāk, pareizāk - uz mēles dažādās vietās atrodas receptori, no kuriem katrs atpazīst savu garšu. Šie dažādie receptori ir saauguši cieši blakus un izvietoti uz mēles četrās vietās. Lielākā daļa no receptoriem atrodas uz mēles gala.
Apakšējā mēles daļa ir gluda. Tās purpura krāsa rodas no daudzajiem asinsvadiem.
Kādas ir biežākās mēles slimības?
Lai gan mēle ir maza, uz tās var attīstīties dažādas nopietnas slimības.
''Visbiežākās mēles veselības problēmas, kuras es kā zobārsts pamanu, ir tā sauktā ''ģeogrāfiskā mēle'','' skaidro zobārsts Korbins Bredijs (Corbin Brady).
Nikotīns sašaurina asinsvadus un ierobežo asins plūsmu mēlē, kas savukārt ierobežo šūnu pilntiesīgu darbību. Aktīva smēķēšana maina fungiform kārpiņas, kurās atrodas garšas kārpiņas, tāpēc pasliktinās ēdiena izbaudīšanas spējas.
Šai slimībai ir raksturīgi sarkani plankumi uz mēles, kas iezīmēti ar baltu vai dzeltenu robežu, un var parādīties un pazust dažādās mēles vietās, tādēļ kaite arī ieguvusi savu netradicionālo apzīmējumu. Nav zināmi iemesli un apstākļi, kādos slimība pēkšņi parādās, bet tā neizraisa sāpes un blakusparādības.
Gluži tāpat kā ar ''ģeogrāfiskās mēles'' sindromu, vairums mēles formu un krāsu maiņas ir nekaitīgas, dažreiz mēle var kļūt pūkaināka vai ar dzeltenu nokrāsu - šādas īslaicīgas izmaiņas ir normālas.
Mutes sēnīti jeb kandidozi izraisa sēnītes uzkrāšanās un vairošanās mutes gļotādā. Biežāk šīs problēmas ir novērotas bērniem, kuriem tās izpaužas kā baltas biezpienveida nogulsnes uz mutes gļotādas. Pieaugušiem tie ir sārti un jutīgi plankumi, kā arī sūdzībām par mutes sausumu un dedzinošām sāpēm ēdot. Šī slimība var būt saistīta arī ar novājinātu imūnsistēmu, piemēram, cilvēkiem, kuriem ir HIV/AIDS.
Arī smēķēšana izraisa dažādas mēles problēmas. Cilvēki, kuri smēķē, bieži konstatē, ka viņu spēja sagaršot ēdienu ir izzudusi.
"Nikotīns sašaurina asinsvadus un ierobežo asins plūsmu mēlē, kas savukārt ierobežo šūnu darbību. Aktīva smēķēšana maina garšas kārpiņas, tāpēc pasliktinās ēdiena izbaudīšanas spējas. Smēķētāja kārpiņu skaits ir samazināts, ir mazāka asins plūsma un pati mēle ir raupjāka,'' skaidro Bredijs.
Smēķēšana un citi tabakas izstrādājumi var izraisīt mēles vēzi. Tā simptomi ir:
- apgrūtināta ēdiena rīšana un košļāšana;
- noturīgas žokļa vai mēles sāpes;
- balts vai sarkans plankums uz smaganas, mēles, mutes gļotādām vai mandelēm;
- sabiezējums mutes iekšpusē;
- iekaisis kakls vai ''kamola sajūta'' kaklā, kas ilglaicīgi nepazūd;
- grūtības kustināt mēli un žokli.
