Foto: Shutterstock

Vasara ir vislabākais laiks, kad pamest mitekli un doties atpūtā pie dabas, it īpaši pie ūdens, kurā atveldzēt saules staros uzkarsēto ķermeni. Siltā laika aktivitātes un izklaides bieži vien iet roku rokā ar alkohola malkošanu, kas var būt dzīvībai bīstams "kokteilis". Grādīgie dzērieni pasliktina gan fiziskās, gan garīgās spējas, piemēram, izraisa dezorientāciju un apgrūtina kritisku lēmumu pieņemšanu. Savukārt karstums un saules iedarbība alkohola radīto efektu var tikai pastiprināt, kas var novest pie postošām sekām.

Mums priekšā ir salīdzinoši garas Jāņu brīvdienas, kas ir svētki, kuros bez kausa alus vai malka kāda cita alkoholiskā dzēriena – kas nu kuram iet pie sirds – neiztikt. Tāpat laika prognozes sola siltas, pat svelmainas dienas, kas tikai palielina pārkaršanas risku, jo svētki, visticamāk, tiks aizvadīti piemājas dārzā vai lauku mājas pagalmā. Jautra kompānija, čalas, dejas un citas neatņemamas svētku sastāvdaļas var likt aizmirst par sekošanu līdzi dzērienu patēriņam, kā arī atpūtas laikā pavisam noteikti nebūs laika domāt par to, kā tavu veselību ietekmē karstums. Taču, pirms pin Jāņu vainagu un gatavo svētku mielastu, svarīgi atcerēties par alkohola un karstuma mijiedarbību, kas var izrādīties arī letāla.

Turpinājumā piedāvājam iepazīties ar riskiem, kurus palielina grādīgo dzērienu patēriņš karstā laikā, un ieteikumiem, kā svētkos un citās reizēs atpūsties droši, neapdraudot sevi un citus.

Ceļu satiksmes negadījumi


Foto: Shutterstock
Vasaras mēnešos būtiski pieaug alkohola izraisīto ceļu satiksmes negadījumu skaits, it īpaši svētku brīvdienās, kādas ir Līgo un Jāņu svinības, un ne velti šajās dienās ceļu policija pastiprināti pārbauda automašīnu vadītāju reibumu. Grādīgo dzērienu skurbulī atrodoties pie automašīnas stūres, tu apdraudi ne tikai savu, bet arī pasažieru un citu ceļu satiksmes dalībnieku dzīvību. Atceries, ka arī nekādi brīnumlīdzekļi tev nepalīdzēs atbrīvoties no reibuma – vislabākās zāles ir ūdens dzeršana un pilnvērtīgs miegs.

Ja šos Jāņus, ievērojot drošības pasākumus, kas pasargā no inficēšanās ar Covid-19, aizvadi ļoti lustīgi, pirms sēdies pie sava auto stūres, padomā nevis divas, bet vismaz trīs reizes, vai reibums joprojām nav saglabājies un tavs prāts ir skaidrs.


Ādas vēzis

Foto: Shutterstock
Saules ultravioletā starojuma iedarbība ir galvenais melanomas (ādas vēža) riska faktors, bet alkohola lietošana šo risku tikai palielina, rakta portāls "MD Linx". Grādīgo dzērienu lietošana palielina ādas jutīgumu, tādējādi āda kļūst pieļāvīgāka pret saules gaismu – mēs ātrāk iegūstam saules apdegumu, un, ja saulē apdegam bieži, melanomas risks turpina pieaugt.

Sistemātiskā 16 pētījumu pārskatā secināts – saules iedarbības un alkohola lietošanas kombinācija pozitīvi korelē ar ādas vēža iespējamību. Pētījumos arī atklājās, ka tiem, kas bieži un pārmērīgi lieto grādīgos dzērienus, risks saslimt ar nāvējošo slimību ir par 20 procentiem lielāks nekā tiem, kas alkoholu lieto dažkārt vai nelieto vispār.


Dehidratācija

Foto: Shutterstock
Viens no galvenajiem riskiem, kas rodas, lietojot alkoholu vasaras saulē, ir dehidratācija, raksta portāls "Alcohol Rehab Guide". Alkohola patēriņš tiešos saules staros ūdens zudumu organismā var izraisīt vieglāk, jo alkohols ir diurētisks – stimulē urīna izdalīšanos. Visbiežāk alkoholu kopā ar ūdeni mēs nelietojam, līdz ar to vairāk šķidruma izdalām, nekā uzņemam. Savukārt, ja karstā laikā pārmērīgi tiek lietots alkohols, ķermeņa temperatūra paaugstinās krietni ātrāk, nekā nelietojot grādīgos dzērienus, rezultātā tu vairāk svīsti, jo svīšana palīdz ķermenim atdzist.


Līdz ar to alkohols tavu organismu atūdeņo vēl spēcīgāk, jo tas izraisa urinēšanu un lielāku svīšanu nekā normālos apstākļos. Pārmērīgs alkohola patēriņš var veicināt kuņģa kairinājumu un izraisīt vemšanu, kas vēl vairāk no organisma izskalos tam tik ļoti nepieciešamo šķidrumu, tādējādi tikai palielinot dehidratācijas risku. Vieglu dehidratāciju var mazināt, dzerot daudz šķidruma, vislabāk ūdeni, bet vidēji smagas vai smagas dehidratācijas gadījumā bieži nepieciešama tūlītēja medicīniskā palīdzība un intravenozais šķidrums.

Portāls "Healthfully" uzskaita šādus dehidratācijas simptomus:

  • slāpes;
  • samazināta vajadzība urinēt;
  • nogurums;
  • sausa mute;
  • reibonis;
  • paātrināta sirdsdarbība;
  • ātra elpošana;
  • sausa āda.



Karstuma dūriens

Foto: Shutterstock
Papildus dehidratācijai, ilgstoši karstā laikā lietojot alkoholu, draud arī saules jeb karstuma dūriens, raksta portāls "Alcohol Rehab Guide". Tas rodas, ja ķermenis vairs nespēj regulēt savu temperatūru. Cilvēka ķermenis rada lielu daudzumu iekšējā siltuma, ko parasti atdzesēt palīdz svīšana. Ja ķermenim trūkst šķidruma, lai svīšana notiktu, kas var būt alkohola lietošanas rezultāts, tavs ķermenis nevar atvēsināties. Karstā vasaras dienā, ilglaicīgi atrodoties saulē, ķermeņa temperatūra, ja organisms nespēj to regulēt, var pacelties līdz bīstami augstam līmenim.

Karstuma dūriena simptomi var būt galvassāpes, reibonis, dezorientācija, apjukums, samaņas zudums, krampji un citas pazīmes, kas līdzinās dehidratācijai. Saules dūriena gadījumā nepieciešama tūlītēja ķermeņa atdzesēšana un šķidruma papildināšana, lai mazinātu simptomus un novērstu neatgriezeniskus veselības bojājumus.

Vairāk par karstuma dūrienu – kā pasargāt sevi un palīdzēt citiem – lasi šajā rakstā.


Slīkšana

Foto: Shutterstock
Karstā vasaras dienā atveldzēties baseinā, ezerā, upē vai jūrā var šķist izcila ideja, tomēr tas var būt nāvējoši, ja atpūtā ir iesaistīts alkohols. Saskaņā ar Pasaules Veselības organizācijas datiem alkohola lietošana katru gadu ir par iemeslu vismaz 20 procentiem no visiem pieaugušu cilvēku noslīkšanas gadījumiem. Alkohols var izraisīt dezorientāciju, kā rezultātā var būt grūtības izdomāt, kurā virzienā doties, lai izkļūtu no ūdens.

Alkohols arī vājina spriestspēju un veicina riska uzvedību. Iereibuši peldētāji var nepareizi novērtēt peldēšanas attālumu un, baudot ūdens priekus, attapties tālāk ūdenstilpē, nekā bija paredzējuši, tādējādi saskaroties ar grūtībām nokļūt krastā. Alkohols arī vājina koordinācijas spējas un palēnina reakcijas laiku, kas palielina paslīdēšanas un krišanas iespējamību baseina vai ūdenstilpes tuvumā.
Lai neapdraudētu savu un arī citu dzīvību, speciālisti iesaka pēc alkoholisko dzērienu lietošanas pagaidīt vismaz stundu un tad doties peldēties.


Ieteikumi drošai atpūtai

Foto: Shutterstock
Vasaras izklaidēm var būt īss mūžs, ja tajās iesaistīts alkohols. Atceries, ka ir daudz citu aktivitāšu un veidu, kā vasaru padarīt par neaizmirstamu, turklāt labā nozīmē. Tomēr reizēs, kad vasaras atpūtā iesaistīts alkohols, ņem vērā turpmāk uzskaitīto, lai neapdraudētu sevi un citus:

Dzer ūdeni – arī tad, ja neesi izslāpusi, mudina portāls "MD Linx". Ja visu dienu pavadi pludmalē vai piemājas dārza ballītē, neaizmirsti pēc katra alkoholiskā kokteiļa izdzert glāzi ūdens. Tā tu samazināsi dehidratācijas risku un reibums neņems virsroku.

Seko līdzi dzērienu patēriņam. Tiekoties ar seniem draugiem vai ģimenes locekļiem, nav viegli sekot līdzi tam, cik kokteiļu jau esi izdzērusi, kas var novest pie intoksikācijas vai karstuma dūriena. Tāpēc īpaši tveicīgās dienās atceries teicienu – mazāk ir vairāk!

Zini savas robežas. Kā jau iepriekš minēts, alkohols apgrūtina spriestspēju un mudina uz riskantu, pārgalvīgu rīcību, tāpēc vislabāk apstāties, pirms nav par vēlu.

Ievēro papildu drošības pasākumus. Ja zini, ka visa diena, visticamāk, tiks aizvadīta ārā un tiks lietoti grādīgie dzērieni, jau iepriekš padomā par savu drošību un veselību. Atpūtai uz ūdens sarūpē glābšanas vestes, bieži ēd un dzer ūdeni, kā arī ik pēc divām stundām vai katras peldes atkārtoti uzklāj saules aizsargkrēmu.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!