Bučoties negribēs! Iemesli sliktai elpai un iespējamie risinājumi
Foto: Sophie Dale / cc

Reiz visi esam dzirdējuši pieredzes stāstus par šausminošiem skūpstiem, galvenokārt tāpēc, ka partnerim bijusi slikta elpa. Mēs visi gribētu smaržot pēc piparmētrām un zobu pastas, taču realitāte mēdz būt citādāka. Lai pats nenonāktu neērtajā situācijā, lasi tālāk.

Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Cēloņi nepatīkamai elpai var būt dažādi, taču lielākoties tie ir saistīti ar mutes dobuma higiēnu."Halitoze ir tikai sekundāra problēma, kādas citas saslimšanas sekas. 80 – 90% gadījumu halitozes iemesls ir meklējams mutes dobumā, 5-8% halitozes cēlonis ir otorinolaringoloģiskas saslimšanas vai arī kuņģa – zarnu trakta problēmas, bet pārējos gadījumos slikto elpu izraisa sistēmiskas slimības, diēta vai medikamenti," skaidro profesore, sertificēta zobārste Anda Brinkmane.

Iedvesmojoties no portāla "Health" un "Medical News Today", esam apkopojuši visbiežākos iemeslus, kāpēc elpa var nebūt tik svaiga, cik gribētos.

1. Nupat esi pamodies.
Diezgan pašsaprotami, vai ne? Jā, no rīta elpas izvairīties var vien retais. Kamēr tu mierīgi šņākuļo miegā, baktērijas mutē dejo prieka dančus. Tās izmanto faktu, ka miega laikā siekalu veidošanās palēlinās. Tā kā siekalu norīšana palīdz "attīrīt" muti, elpai var būt slikta smaka, līdz brīdim, kad iztīri zobus. Rīta elpa ir pilnīgi normāla, taču daži pētnieki to sauc par "rīta halitozi".

2. Elpo caur muti.
Elpošana caur muti var izraisīt siekalu iztvaikošanu, kas savukārt noved pie mutes izžūšanas. Šāds elpošanas veids arī mazina spēju noskaloties ēdiena daļiņām. Daži cilvēki miega laikā elpo caur muti, bet daudzi to dara arī fiziskās slodzes laikā.

3. Esi ēdis ne pārāk aromātiskus ēdienus.
Ķiploki un sīpoli, šķiet, ir slavenākie likumpārkāpēji, bet pie citiem elpas neģēļiem pieder arī dažādas garšvielas, kāposti, tostarp arī Briseles kāposti un ziedkāposti, kā arī redīsi. Slikta smaka apēstā dēļ var rasties ne tikai mutes dobumā, bet arī kuņģī.

4. Neesi ēdis visu dienu.
Maltīšu izlaišana ir drošs veids, kā iegūt sliktu elpu — galvenokārt tāpēc, ka tad, kad neēdam, mēs neražojam tik daudz siekalu. Kāpēc tas ir svarīgi? Siekalas ne tikai notīra pārtikas daļiņas, bet arī palīdz sadalīt ēdienu, lai tas vieglāk slīdētu pa rīkli.

5. Esi smēķētājs.
Veselības problēmām, ko var izraisīt smēķēšana, pievieno halitozi. Nav pārsteigums, ka smēķēšana ne tikai palielina smakas veidojošo savienojumu daudzumu cilvēka mutē un plaušās, ieradums var arī "izžāvēt" muti, kā rezultātā samazinās siekalu daudzums, liecina Honkongas pētnieku 2004. gadā veikts pārskats.

6. Tev ir iesnas.
Gļotas degunā palīdz filtrēt svešās daļiņas, kuras ieelpo no apkārtējās vides. Bet, kas notiek, kad šīs gļotas sāk veidoties rīkles aizmugurē, jo ir briesmīgas alerģijas pret ziedputekšņiem vai nejauka saaukstēšanās? Šīs svešās daļiņas galu galā nokļūst mutē, nosēžas uz mēles virsmas un tādējādi izraisa sliktu elpu.

7. Tu ievēro diētu ar zemu ogļhidrātu saturu.
Ir zināms, ka cilvēki, kuri uzturā samazina ogļhidrātu daudzumu, ziņo par paaugstinātu halitozes līmeni.

8. Zobos ir caurumi.
Šķiet, visas mammas reiz ir brīdinājušas: "Neaizmirsti tīrīt zobus!" Zobu higiēna patiesi ir ļoti svarīga. Aplikumam uzkrājoties, var veidoties caurumi, kuros var aizķerties ēdiens, kas atkal var izraisīt nepatīkamu smaku.

9. Tev ir protēzes, breketes vai citas ortodontiskas konstrukcijas.
Lai gan sākotnēji varētu šķist, ka īpaša uzmanība jāpievērš brekešu kopšanai, runa nav tikai par tām — arī, piemēram, protēzes, var būt grūti uzturēt. Ir īpaši svarīgi tās tīrīt katru dienu, jo tās ir gluži kā magnēti ēdiena daļiņām, kuras tāpēc var mutē aizkavēties pārāk ilgi.

10. Tu lieto daudz alkohola.
Arī alkohola lietošana var radīt ne pārāk svaigu elpu. Stiprie dzērieni izžāvē muti, un zinātnieki spriež, ka specifiska smaka rodas arī brīdī, kad ķermenis metabolizē alkoholu.

11. Tavas mutes baktērijas ir atšķirīgas no citiem.
Tavs partneris no rīta var pamosties, smaržojot pēc zobu skalošanas līdzekļa, bet tev nākas slēpt savu elpu līdz brīdim, kad tiec pie zobu tīrīšanas. Dažos gadījumos tam nav nekā kopīga ar to, cik rūpīgi katrs no jums ievēro zobu higiēnu. Ikvienam cilvēkam ir savs unikāls siekalu sastāvs, kā arī dažāda veida un līmeņa orālās baktērijas, kas ietekmē to, kāda ir elpa noteiktās situācijās.

Taču varbūt tev tikai liekas, ka elpa nav tik patīkama, kā tai vajadzētu būt? "Biežāk sastopami pacienti ar pseidohalitozi, kuri sūdzas par sliktu elpu, kaut gan citiem tā nav jūtama. Veicot nepieciešamos detalizētus klīniskos izmeklējumus, pacientus var pārliecināt par pretējo un tādējādi nomierināt," teic profesore Brinkmane. Aptuveni 1% pasaules iedzīvotāju ir reti traucējumi, ko sauc par halitofobiju — pastāvīgas bailes no sliktas elpas. Vienlaikus, ja patiesi šķiet, ka elpa ir sliktāka kā parasti, ieteicams vērsties pie ārsta, jo pie vainas var būt arī citas veselības problēmas.

Ko darīt?

"Ārstēšanas taktika ir atkarīga no halitozes cēloņa, tāpēc pirms nozīmēt ārstēšanu, jāveic detalizētu izmeklēšanu sliktās elpas iemesla noteikšanai. Ja sliktas elpas cēlonis nav mutes dobumā, pacientam ir jāizmeklējas pie ģimenes ārsta vai citu specialitāšu ārstiem, lai noteiktu pamatcēloni," skaidro profesore Brinkmane. Fizioloģiskā halitoze, mutes dobuma patoloģiskā halitoze un pseidohalitoze ir zobārsta kompetencē, bet ārpus mutes dobuma halitoze un halitofobija ir ģimenes ārsta vai cita speciālista, piemēram, psihiatra vai psihologa kompetencē.

Profesore Brinkmane norāda, ka pašaprūpe ir halitozes ārstēšanas pamatmetode. "Tā sevī ietver pacientu instrukciju par mēles tīrīšanu, zobu tīrīšanu un zobu diega lietošanu, mutes skalojumu un zobu pastas lietošanu, regulāru zobu apskati un profesionālo higiēnu." Viens no svarīgākajiem halitozes ārstēšanas pamatmērķiem ir panākt pacientam ideālu mutes dobuma higiēnu, kas ietver sevī ne tikai regulāru zobu tīrīšanu, zobu diega lietošanu, bet arī mēles tīrīšanu.

Dažas darbības, kas var palīdzēt saglabāt svaigu elpu:

  • Tīri zobus — vismaz divas reizes dienā, ideālajā gadījumā pēc maltītes.
  • Lieto zobu diegu — tas samazina iespēju, ka zobos uzkrāsies aplikums vai kādas pārtikas daļiņas. Izmantojot zobu birsti, tiek notīrīta tikai aptuveni 60% no zoba virsmas.
  • Tīri jebko, kas nonāk tavā mutē — vai tās būtu protēzes, platīte vai jebkas cits. Arī zobu birsti vēlams mainīt ik pēc diviem vai trīs mēnešiem, lai tajā neuzkrātos baktērijas.
  • Neaizmirsti par mēli — baktērijas, pārtika un atmirušās šūnas parasti uzkrājas uz mēles, tas īpaši attiecas uz smēķētājiem vai cilvēkiem ar sevišķi sausu muti. Šī iemesla dēļ mēles skrāpis var būt noderīgs.
  • Izvairies no sausas mutes — dzer daudz ūdens. Izvairies no alkohola un tabakas, jo abi sausina muti. Ja mute ir hroniska sausa, ieteicams vērsties pie ārsta, kurš tad var izrakstīt zāles, kuras stimulē siekalu veidošanos.Izmanto elpas atsvaidzinātājus – seleriju, piparmētru, fenheļa novārījumus, mentolu saturošus skalojumus, košļājamās gumijas bez cukura.
  • Ikdienā lieto profilaktiskas A, B3, B5, C, E, P vitamīnu devas.Nedzer pārāk daudz kafijas.

Profesore Brinkmane atzīst, ka trūkst informācijas un zinātnisku pētījumu par halitozes izplatību Latvijā, taču Eiropā ar šo problēmu dzīves laikā nākas saskarties pat 50-65% iedzīvotāju.

Tags

mutes higiēna Veselīgs dzīvesveids
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form