Stress ir neatņemama dzīves sastāvdaļa ikvienam, no tā nav jābīstas. Tomēr ir reizes, kad satraukumu ir pārāk daudz. Ja nav iespējams stresu samazināt, ir būtiski iemācīties ar to sadzīvot un to vadīt.
Iedvesmojoties no "Psychology Today" ekspertu sagatavotajiem ieteikumiem, piedāvājam iepazīties ar četriem mazāk zināmiem veidiem, kā mazināt stresu.
Pārrunā notikušo ar kādu, ko nepazīsti ļoti labi
Kopumā saiknes, kas nav ļoti ciešas, ikdienā tiek pārāk maz novērtētas un izmantotas. Ja saskaries ar problēmu, apsver iespēju to pārrunāt ar kādu, kas nav tik labi pazīstams. Ņemot vērā problēmas raksturu, tas var būt kolēģis no blakus nodaļas, kaimiņš, kāds, ko pazini studiju laikā, partnera vai radinieka draugs vai kāds cits. Runājot ar cilvēkiem, kas tev nav paši, paši tuvākie, tu vari sadzirdēt kaut ko jaunu un negaidītu. Tāpat tas palīdzēs stiprināt attiecības un gūt sajūtu, ka savās problēmās neesi viena.
Komunicējot ar cilvēkiem, kas tev nav tik tuvi, paturi prātā, ka viņi var piedāvāt praktisku informāciju, bet ne vienmēr ir piemēroti emocionālā atbalsta sniegšanai. Ja cilvēks, pie kā vērsies, kādreiz ir ticis galā ar līdzīgu jautājumu, viņš noteikti varēs sniegt kādu vērtīgu padomu. Emocionālo atbalstu gan labāk meklēt pie kāda tuvinieka.
Pieņem mazāk pārdomātu lēmumu
Lēmumu pieņemšana ir viena no darbībām, kas liek satraukties. Ir cilvēki, kas tic – jo pārdomātāks būs lēmums, jo dzīve pēc tam būs mierīgāka. Tomēr realitātē tā nebūt nav. Tas, ka veltīsi ļoti daudz laika, lai kaut ko izlemtu, negarantē, ka veiksi gudrākus secinājumus. Reizēm ir vērts pieņemt kādu lēmumu ātrāk, paļaujoties uz intuīciju, nevis ilgu analīzi. Pārāk ilga prātošana ne tikai nepalīdzēs pieņemt labāku lēmumu, bet arī radīs papildu stresu, atkal un atkal galvā pārcilājot visas iespējamās negatīvās lēmuma sekas.
Apsver iespēju nedarīt kaut ko no tā, par ko domā – tas ir jāpaveic
Stresu ļoti bieži rada sajūta, ka mēs nevaram paspēt visu, kas mums jāizdara. Lai no tā izvairītos, plānošanu par to, kā visu paveikt, aizvieto ar pārdomām par to, ko tu varētu nedarīt. Šādos brīžos smadzenes var veikt nelielu triku un likt mums domāt par to, kāpēc mēs gribam to izdarīt. Tas mazinās nepatiku pret darbu, palielinot produktivitāti un ļaujot pazemināt arī stresa līmeni. Gadījumā, ja tavas smadzenes nesāk domāt par iemesliem, kāpēc tomēr gribi to darīt, iespējams, šī konkrētā lieta patiešām nav jāpaveic.
Izmēģini ieteikumu, kas šķiet pārāk vienkāršs, lai palīdzētu
Ir ļoti viegli nenovērtēt šķietami vienkāršus ieteikumus. Mēs bieži domājam, ka lēna pastaiga, 10 dziļas ieelpas un izelpas vai kāda jautra nodarbe mūsu problēmas neatrisinās. Un tā patiešām ir – nekas no šī neatrisinās tavas problēmas. Tomēr šādas nodarbes var mazināt stresu, padarot paveicamo vienkāršāku, atjaunojot enerģiju un palielinot koncentrēšanās spējas. Ja stresa dēļ nespēj strādāt, tad kaut kā patīkama paveikšana palīdzēs labāk nekā ļaušanās stresam un panikai.
