Covid-19: Pandēmijas laikā katrs trešais miegu bauda neregulārāk
Foto: Reuters/Scanpix/LETA

Kopš Covid-19 pandēmijas sākuma kopumā 31% Latvijas iedzīvotāju miega režīms ir kļuvis neregulārāks, secināts pētījumā.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Izteikti neregulārāks miega režīms pēdējā gada laikā ir kļuvis jauniešiem vecumā no 18 līdz 24 gadiem, kuru vidū šādu atbildi snieguši 43%, liecina jaunākajos "BENU Aptiekas Veselības monitoringa" dati, kas iegūti sadarbībā ar pētījumu centru SKDS. Tāpat aptaujas dati atklāj, ka pēdējo 12 mēnešu laikā biežāk ar miega režīma izmaiņām saskārušās sievietes. Kopumā 34% sieviešu miega režīms pēdējā gada laikā ir kļuvis neregulārāks, kamēr vīriešu vidū šis rādītājs ir 29%.

Salīdzinot datus pēc respondentu reģionālās piederības, visbiežāk miega režīms pēdējā gada laikā ir kļuvis neregulārāks tieši rīdziniekiem, kuri šādu atbildi pauž 37% gadījumu, vidzemniekiem - 33%, zemgaliešiem - 29%, latgaliešiem - 26% un kurzemniekiem vismazāk jeb kopumā 21% gadījumu.

Rīgas Stradiņa universitātes Stomatoloģijas institūta Miega laboratorijas vadītājs Juris Svaža skaidro, ka Latvijā ar miega kvalitāti saistīti jautājumi ir aktualizēti salīdzinoši nesen, tādēļ izpratne par miega nozīmi un miega higiēnu vēl tikai turpina veidoties, un būtisku pienesumu tajā sniedz arī Latvijas Miega medicīnas biedrība.

Miega medicīna sastāv no vairākām sadaļām, kur lielu daļu veidojot tieši miega apnoja - elpošanas traucējumi miegā, kuri lielākoties ir pusmūža cilvēkiem ar lieko svaru. Atsevišķa sadaļa ir miega traucējumi - neiroloģiskas dabas problēmas, piemēram, staigāšana vai runāšana miegā. Tāpat ir arī bezmiegs un citi miega traucējumi, kuri bieži vien parādās līdz ar depresiju.

Svaža norāda, ka miegam ir liela nozīme, un tas ir dabisks process, tomēr atsevišķai cilvēku grupai, piemēram, emocionāli jūtīgākiem cilvēkiem, par miega kvalitāti ir jārūpējas vairāk. Eksperts skaidro, ka īslaicīgs miega trūkums - pāris negulētas vai sliktāk gulētas naktis - ķermenim īsti nekaitē, bet ilgstoša neizgulēšanās atstāj iespaidu gan uz fizisko veselību, gan prāta spējām, jo ilgstoši sliktas miega kvalitātes dēļ var rasties vielmaiņas traucējumi, sirds un asinsvadu sarežģījumi, kā arī var ciest imunitāte.

Tāpat ilgstošu miega traucējumu rezultātā cilvēks kļūst apātisks un vairs nevar pilnībā izmantot augstākās sava prāta spējas, piemēram, būt radošam, prognozēt notikumus, ātri pieņemt lēmumus vai saskatīt kopsakarības, atklāj eksperts.

Tādējādi Svaža uzsver, ka katram cilvēkam būtu jāguļ tik daudz, cik to prasa fizioloģiskais pulkstenis. "Vēlamais miega daudzums nevienam nav noteikts, tas var svārstīties no piecām līdz desmit stundām, tomēr piecas un desmit stundas ir uzskatāmas par diezgan ekstrēmiem gadījumiem, tādēļ lielākajai daļai cilvēku tās ir septiņas līdz astoņas stundas miega," stāsta Svaža.

Pēc viņa paustā, arī laiks, kad cilvēks dodas gulēt un ceļas, var atšķirties. Proti, cilvēku iedalījums tā saucamajos "cīruļos" un "pūcēs" esot pamatots. Lai arī diennaktī ir 24 stundas, tomēr cilvēka iekšējam pulkstenim tās var nebūt 24, bet gan 23, 24,5 vai pat 25 stundas. Līdz ar to, kā atzīmē eksperts, "pūces" ir tie, kuriem diennakts ir garāka - ja viņus ieliektu telpā bez gaismas un bez pulksteņa, viņi ilgāk paliktu nomodā, savukārt "cīruļi" aizietu gulēt ātrāk, jo viņam diennakts ir īsāka.

Pētījumā aptaujāti 1005 Latvijas pastāvīgos iedzīvotājus vecumā no 18 līdz 75 gadiem.

Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form

Luminor biznesam