Darba sākšana pirms desmitiem rītā ir pielīdzināma spīdzināšanai, secinājuši pētnieki
Foto: Shutterstock

Likšana darbiniekiem sākt strādāt pirms pulksten 10 ir pielīdzināma spīdzināšanai, kas padara darbiniekus slimus, iztukšotus un stresainus, secināts Oksfordas Universitātē veiktā pētījumā.

Tiem, kuri jaunāki par 55 gadiem, ierasta darba diena, kas sākas pulksten 9 un beidzas 17, pilnībā izsit no līdzsvara dabas diktēto iekšējo diennakts ritmu, kas kaitē darbaspējām, garastāvoklim un garīgajai veselībai, vēstī Nationalpost.com.

Oksfordas Universitātes doktors Pols Kellijs (Paul Kelley) uzskata, ka visā sabiedrībā ir jāievieš izmaiņas, pārceļot kā ierašanos darbā, tā skolā uz pulksten 10, kas saskanēs ar mūsu iekšējo "pulksteni".

Pētījuma gaitā atklāts, ka 10 gadus vecs bērns pirms pulksten 8.30 nespēj pilnvērtīgi koncentrēties mācībām. Tāpat arī 16 gadus vecam jaunietim vajadzētu sākt mācīties pulksten 10, lai sasniegtu labākus rezultātus, bet augstskolas studenta pirmajai lekcijai vajadzētu sākties pulksten 11.

Doktors Kellijs ir pārliecināts, ka, tikai pabīdot mācību dienas sākumu mazliet uz priekšu, atzīmes uzlabotos par 10 procentiem. Viņš agrāk bijis skolotājs un mācību daļas vadītājs skolā Tenesidas pilsētiņā un pārcēlis skolas sākuma laiku no pulksten 8.30 uz 10, kā ietekmē sekmes skolā uzlabojušās par 19 procentiem.

Tāpat kompānijas, kas liek darbiniekiem ierasties darbā pirms pulksten 10, tādējādi patiesībā pazemina darba rezultātus, turklāt veicina veselības problēmu attīstību darbiniekiem.

"Tā ir milzīga visas sabiedrības problēma," doktors Kellijs teicis Britu zinātnes festivālā Bredfordā. "Darbam būtu jāsākas 10. Pulksten 9 darbs varētu sākties pēc 55 gadu vecuma."

"Darbinieki parasti ir nepietiekami izgulējušies. Liela daļa sabiedrības, var teikt, ir miega badā. Tas kaitē visām organisma sistēmām," saka Kellijs.

Doktors apgalvo, ka ķermeņa iekšējais pulkstenis ir pieskaņots saulei, dienas un nakts nomaiņai, un nav iespējams to pārregulēt, regulāri ceļoties noteiktā laikā.

"Tas attiecas arī uz cietumiem un slimnīcām," saka Kellijs. "Tur cilvēkus modina un dod ēst, kad viņi to vēl nemaz nevēlas. Tu esi pakļāvīgāks, jo neesi izgulējies. Miega stundu atņemšana ir spīdzināšana."

Ir pierādīts, ka nepietiekamam miega daudzumam ir nozīmīga ietekme uz veselību. Kādā pētījumā atklāts, ka darba nedēļas laikā katru nakti guļot vien sešas stundas, gēnu funkcijās bijušas 711 izmaiņas.

Miega trūkums nelabvēlīgi ietekmē darbspējas un sniegumu, koncentrēšanās spējas un ilgstošo atmiņu, kā arī veicina narkotiku un alkohola lietošanu. Tāpat tas izraisa trauksmi, neapmierinātību, agresiju, impulsīvu uzvedību, svara pieaugumu, asinsspiediena paaugstināšanos, pazeminātu imunitāti, stresu un garīgās veselības problēmas.

Oksfordas universitātes pētījuma gaitā tūkstošiem skolēnu sāk mācības pulksten 10. Pētnieki vēlas pierādīt, ka tas uzlabos rezultātus eksāmenos. Vidusskolēni vairāk nekā 100 skolās piedalīsies eksperimentālā projektā, kas ilgs četrus gadus, jo pētījumi apliecinājuši, ka tradicionālais skolas sākums izsit no līdzsvara iekšējo diennakts ritmu. Pētījuma rezultāti ir gaidāmi 2018. gadā.

Source

rutks.lv
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form