Daudziem senioriem ir selēna deficīts, liecina pētījums
Foto: Shutterstock

Pētījumā, kas publicēts zinātniskajā izdevumā "European Journal of Clinical Nutrition", piedalījušies 668 vecāka gadagājuma Zviedrijas iedzīvotāji, un tajā konstatēts, ka daudziem no viņiem organismā trūkst selēna. Tas ir svarīgs mikroelements, kas organismā pilda virkni funkciju, piemēram, veicina normālu imūnsistēmas darbību un palīdz aizsargāt šūnas no oksidatīvā stresa.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Pētījuma gaitā zinātnieki analizējuši selēna koncentrāciju visu dalībnieku asins paraugos un secinājuši, ka šī mikroelementa līmenis ir ļoti zems. Pirms vairākiem gadiem (proti, pagājušā gadsimta 80. gadu sākumā) līdzīgus rādītājus novēroja Somijas iedzīvotājiem. Īsi pēc tam Somijā tika pieņemts likums, ka visiem lauksaimniecības mēslojumiem obligāti jābūt bagātinātiem ar selēnu, lai paaugstinātu šā mikroelementa līmeni graudu kultūrās, informēja farmācijas kompānijas "Pharma Nord Latvija" pārstāvis Larss Mullers (Lars Møller).

Saskaņā ar nesenā zviedru pētījuma rezultātiem vidējais selēna līmenis tā dalībniekiem bija 67,1 mikrogrami uz litru asiņu. Pēc ekspertu domām, šāda koncentrācija ir pārāk zema un var negatīvi ietekmēt veselību.

Organisms nespēj funkcionēt bez selēna

Selēns ir uzturviela, ko organisms nevar sintezēt pats, tāpēc ir svarīgi uzņemt to pietiekošā daudzumā ar pārtikas produktiem. Pretējā gadījumā var tikt traucētas no selēna atkarīgās organisma funkcijas, ieskaitot spēju pretoties dažādām slimībām, fertilitāti jeb auglību, vielmaiņu un šūnu aizsargspējas pret DNS bojājumiem.

Cilvēka organismā ir aptuveni 30 dažādu no selēna atkarīgu olbaltumvielu (selēnproteīnu). Viens no nozīmīgākajiem ir selēnproteīns P, kura piesātināšanai ir nepieciešami vismaz 100 mikrogrami selēna ikdienā. Zems selēna patēriņš, par ko liecina jaunā zviedru pētījuma rezultāti, kā arī rādītāji, kurus novēroja Somijas iedzīvotājiem 1980. gadu sākumā, nav pietiekams, lai nodrošinātu selēnproteīnu P ar 100 mikrogramiem tam nepieciešamās uzturvielas.

Somijas valdībai ir izdevies uzlabot situāciju, ieviešot obligātu mēslojumu bagātināšanu ar selēnu. Pagaidām nav zināms, kā Zviedrijas valdība plāno rīkoties, lai risinātu šo problēmu. Daudzviet Eiropā vērojams zems selēna līmenis augsnē, tādējādi tā ir ne tikai Skandināvijas problēma, bet attiecas uz Eiropu kopumā. Pēc ekspertu domām, selēna patēriņš, piemēram, Apvienotajā Karalistē pēdējo divdesmit trīsdesmit gadu laikā samazinājās uz pusi.

Kā var uzņemt selēnu

Visvairāk selēna atrodams cūkas, liellopa, jēra un putnu gaļā (sevišķi aknās), zivīs (īpaši jūras – mencās, siļķēs, sardīnēs), Brazīlijas riekstos, pienā, sīpolos, olās, visu veidu pupās, raugā un pilngraudu produktos.

Veciem cilvēkiem, veģetāriešiem un vegāniem var būt grūti uzņemt pietiekami daudz selēna ar uzturu. Uzturēt selēna koncentrāciju pienācīgā līmenī var palīdzēt farmaceitiskie preparāti.

Pirms dažiem gadiem veiktais zviedru kardiologu un citu ārstu pētījums (KiSel-10) parādīja, ka, paaugstinot selēna un koenzīma Q10 koncentrāciju organismā ar augstas kvalitātes preparātiem, kas satur šīs uzturvielas, var uzlabot sirds veselību.

Pētnieki atklāja, ka dalībnieku vidū, kuri lietoja Q10 un selēnu, mirstības rādītāji ar sirds un asinsvadu slimībām bija par 54 procentiem zemāki nekā to vidū, kuri lietoja neaktīvās vielas (viltus preparāts). Pētījumā piedalījās cilvēki vecumā no 70 līdz 88 gadiem, kuriem nebija diagnosticētas hroniskas slimības. Rezultāti ir publicēti Starptautiskajā kardioloģijas vēstnesī "International Journal of Cardiology".

Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form