Trauksme var attīstīties, ja paaugstinās stresa hormonu līmenis un ja mūsu nomierinošā sistēma (parasimpātiskā nervu sistēma) nespēj tam cīnīties pretim un nodrošināt emocionālu līdzsvaru. Un tad trauksme var radīt problēmas lēmumu pieņemšanā.
Portālā ''Pychology Today'' terapeits Toms Bunns uzskaita desmit veidus, kā trauksme var traucēt lēmumu pieņemšanai. Lūk, tie:
1) Trauksme var izraisīt vadības funkcijas (augsta līmeņa domāšanas un lēmumu pieņemšanas) pavājināšanos vai pilnīgu atslēgšanos. Ja tas notiek, tu nepieņem nevienu lēmumu vai arī to dari, balstoties uz iepriekšējiem ieradumiem, nevis izdarot jaunus secinājumus.
2) Tāpat trauksme var izraisīt reflektējošās funkcijas (spēja ieskatīties sevī un saprast savas emocijas) darbības apturēšanu. Tā rezultā prāts iedomas apstrādā tā, it kā tās būtu realitāte. Tas var ietekmēt lēmumu pieņemšanu, liekot domāt, ka labvēlīgs rezultāts ir apsolīts, bet nelabvēlīgs iznākums ir neizbēgams.
3) Tā arī var izraisīt fiziskas sajūtas (palielinātu sirdsdarbības un elpošanas ātrumu, svīšanu, spriedzi), kas, ņemot vērā, ka šīs sajūtas vēsturiski ir saistītas ar briesmām, liek tev noticēt, ka tas, par ko domā, ir drauds. Tādējādi uz esošo situāciju tu vari reaģēt pārāk saasināti un uztvert to, kas tevi patiesībā nekā neapdraud, par milzīgām briesmām.
4) Trauksme var tev (iespējams, to neapzinoties) likt izmantot kādu maģiskas domāšanas veidu. Lai arī maģiskajai domāšanai nav tiešas ietekmes uz rezultātu, tai var būt netieša negatīva ietekme. Maģiskā domāšana var likt panākumiem šķist kā neizbēgamiem un traucēt precīzi prognozēt rezultātu, jo nespēj noteikt, kādas darbības nepieciešamas mērķa sasniegšanai.
5) Tā var likt noliegt realitāti, lai izvairītos no nenoteiktības, kuru neesi gatava paciest, vai rezultāta, kuru nevari pieņemt. Piemēram, pārliecība, ka Covid-19 vai globālā sasilšana ir meli.
6) Trauksme var likt tev ticēt, ka tev nav jārūpējas par sevi un savu drošību, jo par tevi rūpējas Dievs.
7) Tā var likt tev atlikt lēmumu pieņemšanu, jo domāšana par lēmumiem, kurus nav viegli pieņemt, rada stresu. Šāda kavēšanās dēļ tu vari zaudēt lieliskas dzīves iespējas vai pēdējā brīdī pieņemt impulsīvus lēmumus.
8) Trauksme var likt tev izvairīties no saistībām, jo tas var būt ''nepareizs'' lēmums.
9) Tā var veicināt to, ka tu atļauj citiem pieņemt lēmumus tavā vietā, neraugoties uz to, ka viņi ir mazāk zinoši nekā tu.
10) Trauksme var likt tev izvairīties no rīcības tevis pašas labākajās interesēs, jo kāds taču varētu teikt, ka tu vienmēr domā tikai par sevi.
Mēs pieņemam labākus lēmumus, kad trauksme tiek kontrolēta. Mūsu stresa līmeni automātiski un neapzināti regulā mijiedarbība starp sistēmu, kas liek mums kļūt aktīviem (simpātiskā nervu sistēma), un sistēmu, kas mūs nomierina (parasimpātiskā nervu sistēma). Lai gan trauksmes izraisīšanā mēs parasti vainojam stresu, patiesībā cēlonis var būt nepietiekami aktīva parasimtātiskā nervu sistēma. Tās aktivizēšana notiek ar neapzinātiem procesiem, kurus mēs attīstām dzīves pirmajos gados, ja mūsu aprūpētāji mūs ir spējuši prasmīgi nomierināt un mazināt bailes.
