Uzkrājusies spriedze un dusmas daudzus ne vien pamudina spēji izgāzt negatīvās emocijas pār apkārtējiem cilvēkiem vai priekšmetiem, bet arī atstāj postošu ietekmi uz fizisko veselību. Kuriem orgāniem visvairāk nākas trūkties ilgstošas dusmu apspiešanas un spēja negatīvo emociju izvirduma gadījumā, noskaidrojuši "Zdorovie" autori.
Smadzenes
Mēdz teikt, ka asinis no dusmām sāk vārīties, taču precīzāk būtu teikt – riņķot straujāk. Hārvarda sabiedrības veselības skolas pētījumā atklāts, ka pēc dusmu eksplozijas uz vairākām stundām trīs reizes pieaug išēmiska insulta risks. Tas pats attiecas uz asinsizplūdumiem galvas smadzenēs, kā iemesls ir asinsvadu plīsumi.
Sirds
Kontroles zaudēšana pār savām emocijām uz divām stundām 8,5 reizes palielina infarkta risku, noskaidrots pētījumā, kas publicēts izdevumā "European Journal of Preventive Cardiology". Savukārt citā pētījumā, kas veikts Bērklijas Universitātē, zinātnieki nonākuši pie secinājuma, ka ļaudīm, kam konflikta situācijās ir tendence uz pēkšņām dusmu eksplozijām, ir lielāks paaugstināta asinsspiediena un citu ar sirds un asinsvadu sistēmu saistītu problēmu risks.
Āda
No dusmām piesarkusi seja – tas nenāk par labu ādas veselībai un izskatam. ASV Nacionālās ekzēmas asociācijas pētījumā atklāts, ka kļūšana teju tik sarkanam kā tomātam dusmu iespaidā paaugstina atopiskā dermatīta uzliesmojuma risku. Vēl trakāk – ādas skrāpēšana spriedzes ietekmē var novest pie tā, ka atopiskais dermatīts pāriet hroniskā formā.
Plaušas
Saskaņā ar Hārvarda Universitātes pētījumu tiem, kuri dusmu ietekmē sāk "vārīties", biežāk ir problēmas ar plaušu veselību. Vēl vairāk – eksperti uzskata, ka paaugstināts stresa hormonu līmenis, kas ir saistīts ar negatīvo emociju apspiešanu un uzkrāšanos, var veicināt dažādus elpceļu iekaisumus.
Mugura
Negatīvo emociju apspiešana konfliktu laikā var burtiski dot belzienu pa muguru. Pētījumā, kas publicēts žurnālā "Emotion", atklāts, ka šāda savu emociju apslāpēšana un ignorēšana var novest pie muguras sāpēm, stīvuma sprandā un muskuļu saspringuma.
Ko darīt ar dusmām?
Vai tas nozīmē, ka jācenšas nedusmoties? Protams, nē. Kā portālam "Rutks" stāstīja Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) lektore un psiholoģe Indra Majore Dūšele – dusmas ir dabiska un vajadzīga emocija, kas signalizē, ka tiek pārkāptas robežas. Svarīgākais ir iemācīties dusmas regulēt.
"Dusmas ir pamatemocija, līdzīgi pārējām pamatemocijām, kas ir bēdas, prieks, bailes, riebums un citas. Dusmām ir sava funkcija, līdzīgi kā visām citām emocijām, un emocijas mums ir piešķirtas, lai realizētu kādu noteiktu uzdevumu. Emocijām ir aizsardzības, adaptācijas un informēšanas funkcija. Katra no emocijām dara savu noteiktu darbu," tā psiholoģe.
"Dusmas ir vienīgais veids, kā mēs varam atpazīt, ka tiek pārkāptas mūsu robežas. Respektīvi, dusmas ir signālemocija, kas paziņo, ka kaut kas manī tiek apdraudēts. To varam izjust, kad mūsu īpašums tiek apdraudēts, piemēram, kāds ņem manu velosipēdu, vai kad kāds aizskar manu pašapziņu, manus draugus vai ģimeni. Dusmas ir ļoti svarīgs signālelements, un tā ir dusmu vajadzīgā funkcija."
Tomēr reizēm dusmas ir tik milzīgas, ka liek zaudēt kontroli pār to, ko dari. "Dusmas, protams, var būt ļoti postošas, un dusmās mēs varam sastrādāt lietas, ko pēc tam nožēlojam. Tāpēc ir vajadzīga prasme atpazīt, regulēt un izpaust dusmas godīgi, konstruktīvi un prasmīgi, lai neiekristu divos galējības grāvjos, vai nu dusmas apspiežot – nē, dusmoties nedrīkst! –, vai arī pārvēršot dusmas agresīvā darbībā un nodarot postu, kas rada sliktas sekas gan pašam, gan apkārtējiem. Tā ka dusmas ir jāiemācās regulēt!"
