Dzēšam maldu ugunsgrēku. Populārākie mīti un patiesība par Covid-19 vakcīnu  (42)

''Internetam ir daudz priekšrocību, jo tas nodrošina informācijas pieejamību rokas stiepiena attālumā, bet, manuprāt, problēma ir tā, ka cilvēki nespēj novērtēt saņemtās informācijas ticamību,'' portālā ''Every Day Health'' stāsta Henrijs Bernšteins, osteopātiskās medicīnas ārsts, veselības aprūpes vadības maģistrs un pediatrs no Ņujorkas. ''Šeit mēs sastopamies ar grūtībām iegūt cilvēku uzticību.''

Dr. Bernšteinam, kurš strādā Amerikas Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) Imunizācijas prakses Padomdevēja komitejā, sabiedrības uzticēšanās ir būtiska, lai vakcinācijas programma būtu veiksmīga un pandēmija tiktu izbeigta. Savukārt, lai iegūtu šo uzticību, cilvēkiem jāspēj atšķirt patiesu un precīzu informāciju no nepareiziem uzskatiem. Tas ir svarīgi visā pasaulē kopumā, lai mēs spētu pēc iespējas drīzāk atgriezties normālā ikdienas dzīvē.

Turpinājumā daži no galvenajiem mītiem par Covid-19 vakcīnu, kas iemantojuši popularitāti sociālajos tīklos.

Kaut arī par vīrusu, kas izraisa Covid-19 saslimšanu, pirmo reizi tika ziņots 2019. gada beigās, zinātnieki jau vairākus gadus strādājuši pie pētījumiem, kas saistīti ar koranavīrusu, kas izraisa SARS un MERS. Tāpat paralēli pētījumiem jau noticis darbs pie iespējamo vakcīnu izstrādes, kas palīdzētu ar šiem vīrusiem cīnīties. ''Pfizer'' (kopā ar ''BioNTech'') un ''Moderna'' ražotās Covid-19 vakcīnas, kurās tiek izmantota ģenētiskā molekula mRNS, ir tiešs šo pētījumu rezultāts.

''Vakcīnas balstās uz tehnoloģiju, kas ir pētīta vairāk nekā desmit gadus kopš pirmajiem MERS uzliesmojumiem,'' paskaidro Delavēras universitātes (ASV) epidemioloģijas un Katastrofu pētījumu centra galvenā profesore Dženifera Horneja. Viņa piebilst, ka ''Pfizer'' un ''Moderna'' pētnieki veikuši stingrus klīniskos vakcīnu izmēģinājumus, iesaistot desmitiem tūkstošu dalībnieku, lai novērtētu gan vakcīnas drošību, gan efektivitāti.

Izstrādātajām vakcīnām, protams, ir iespējami blakusefekti, no kuriem populārākie bijuši sāpes injekcijas vietā, nogurums, galvassāpes, muskuļu sāpes, drebuļi, locītavu sāpes un drudzis, kas ilgst vien dažas dienas. Ir arī cilvēki, kuriem pēc vakcinācijas bijusi smaga alerģiska reakcija un īslaicīga sejas paralīze. Jāuzsver gan, ka šādi gadījumi ir reti.

Jaunās mRNS vakcīnas tika izveidotas, izmantojot ģenētisko tehnoloģiju, taču tās nekādā veidā neietekmē cilvēka DNS. Amerikas SPKC skaidro – vakcīnā esošā mRNS dod šūnām ''instrukcijas'', kā ražot vīrusam raksturīgo virsmas olbaltumvielu (sauktu par ''spike protein''). Tas savukārt mudina imūnsistēmu ražot antivielas, kas uzglabājas asinsritē un ir gatavas cīņai ar jebkuru kornavīrusa infekciju nākotnē. Vakcīnas mRNS nenonāk šūnu kodolā, tādējādi neietekmē vai nemijiedarbojas ar cilvēka DNS, uzsver Amerikas SPKC.

mRNS nesatur dzīvu vīrusu, līdz ar to nepastāv risks, ka vakcinētajam cilvēkam varētu tikt izraisīta slimība. ''Iegūt vīrusu no vakcīnas būtu tāpat, kā iegūt vistu no olu kulteņa,'' salīdzinājumos runā bērnu infekcijas slimību ārste un Minesotas universitātes (ASV) Medicīnas skolas profesore Džila Fostere. ''Tas nevar notikt. Vakcīnā nav vīrusa.''

Heilija Geinsa, Stenfordas medicīnas skolas bērnu infekcijas slimību ārste, Fosteri papilda: ''Vakcīnas iedarbība ir balstīta uz organisma pakļaušanu olbaltumvielai, kas atrodas uz vīrusa virsmas, bet pārējās vīrusa daļas vakcīnā nav. Līdz ar to cilvēks caur vakcīnu netiek inficēts, kā arī vakcīnā esošās olbaltumvielas organismā nevar pārvērsties par vīrusu.''

Dr. Geinsa arī uzsver, ka vakcīnu efektivitāte ir 95 procenti, kas nozīmē, ka tās negarantē pilnīgu aizsardzību. Bet, ja vakcinētā persona patiešām inficējas ar vīrusu, tai ir daudz mazāka iespēja saslimt ar smagām slimībām, kas attīstās vīrusa ietekmē. ''Tas ir veids, kā darbojas daudzas mūsu vakcīnas,'' viņa stāsta. ''Cilvēki, kuri saņem gripas vakcīnu, var saslimt ar gripu, bet nenonāks slimnīcā ar smagām komplikācijām.''

''Neviena vakcīna, kas mums pašlaik ir pieejama, neizraisa autismu vai vēzi. Tas ir zinātniski pierādīts, neraugoties uz to, ko tev, iespējams, stāsta internetā,'' uzsver dr. Fostere. ''Tāpat nav zinātniski pamatota iemesla tam, lai Covid-19 vakcīna šīs slimības izraisītu.'' Viņa arī paskaidro, ka ir izveidota sistēma, lai identificētu un ziņotu var visām retajām Covid-19 inokulācijas (vakcinācijas) nelabvēlīgajām sekām. Piemēram viens no Amerikas SPKC Imunizācijas drošības biroja – Latvijā tā ir Imunizācijas valsts padome – galvenajiem uzdevumiem ir pētījumu veikšana, lai noskaidrotu, vai vakcīna patiešām izraisa nevēlamas blakusparādības, par kurām ziņo ārsti, vakcīnu ražotāji un sabiedrība.

Amerikas SPKC skaidro, ka pašlaik nav pietiekami daudz informācijas, lai noteiktu, vai un cik ilgi pēc inficēšanās kāds ir pasargāts no atkārtotas saslimšanas ar Covid-19. Žurnāls ''Science'' novembrī ziņoja, ka vairāki cilvēki ar šo koronavīrusu ir inficējuši divreiz. Savukārt, lai iegūtu pūļa imunitāti, ir ļoti svarīgi pēc iespējas vairāk cilvēkiem vakcinēties. 2019. gada 10. decembra Hārvardas Vēstneša izdevumā Amerikas Nacionālā alerģiju un infekciju slimību institūta direktors Entonijs Fauci lēš – līdz 2021. gada rudenim ir iespējams iegūt pūļa imunitāti.

''The New York Times'' 10. decembrī ziņoja par baumām, kas klīst internetā, par to, ka Covid-19 vakcīnas var izraisīt neauglību sievietēm, jo tās satur sastāvdaļu, kas traucē placentas attīstību. Dr. Bernšteins skaidro: ''Nav datu, kas pamatotu šo hipotēzi. Eksperti uzskata, ka mRNS vakcīnas, visticamāk, neradīs risku grūtniecei vai viņas auglim.''

Sabiedrībai iegūstot vairāk zinātniski pierādītu informāciju, var palīdzēt šādu teoriju izskaušanai. Dr. Bernšteins mudina cilvēkiem paļauties uz tādām organizācijām kā Slimību profilakses un kontroles centrs un Veselības ministrija.