Cilvēki, kuri nepārēdas, ēšanas izvēlēs balstās uz to, vai ēdiens garšo vai negaršo, vai ir izsalcis vai paēdis. Turpretī cilvēki, kuri pārēdas, balstās uz ērtībām, kā arī ļaujas ārējo apstākļu ietekmei. Pārēdoties, cilvēks nevadās pēc sava ķermeņa signāliem, bet kontrole tiek atdota ārējiem apstākļiem. Lai cīnītos ar šo problēmu, ir jāapzinās tās cēloņi un tad ir jāstrādā ar tiem, lai atkal pats būtu noteicējs pār savām izvēlēm.
Komforta ēšana
Balstoties uz amerikāņu pētniecības centra "Pew" iegūtajiem datiem par pārēšanos, ir secināts, ka komforta sajūta ir viens no iemesliem, kāpēc cilvēki pārēdas un izvēlas neveselīgu pārtiku. Eksperts un pārtikas pētnieks Braiens Vanskis to komentē ar to, ka jo vairāk šķēršļu, kas traucē tikt pie kāda garduma, jo mazākas iespējas, ka to ēdīsim.
Šo faktu pierādīja kāds pētījums, kas veikts ar šokolādi. Pētījumā šokolādes tāfelītes tika izvietotas darba biroja kabinetā dažādās vietās – uz galda malas, uz plauktiņa kreisās rokas augstumā un uz kabineta skapja augšas. Pētījums pierādīja, ka jo tālāk šokolāde atradās, jo mazāk tā tika apēsta. Atšķirība pat bija par 225 kilokalorijām, ko papildus uzņēma tie, kuriem šokolāde atradās viegli sasniedzamā vietā. Pētījuma veicēji arī secināja, ka jo tālāk ēdiens atrodas, jo ilgāks laiks ir aprunāties ar sevi un izspriest, vai tiešām tas ir vajadzīgs.
Līdzīgs pētījums tika veikts arī veikalā ar saldējumiem. Saldētava ar saldējumiem atradās tajā pašā vietā, bet vienā dienā vitrīna bija atvērta, bet citā aizvērta. Un, kā pētījumā noskaidrots, arī tas ietekmēja cilvēku izvēli, proti, kad vitrīna bija atvērta saldējumu iegādājās 30%, bet, kad vitrīna bija aizvērta - vien 14% no visiem pircējiem.
Risinājums
Apzinoties šos paradumus, pārēšanos var kontrolēt, piemēram, neveselīgos produktus novietojot uz kāda augstāka plaukta vai kādā skapītī aiz aizvērtām durvīm, turpretī dārzeņus un augļus – turpat uz galda redzamā vietā.
Neapzināta ēšana
It viss, kas novērš uzmanību ēšanas laikā, var likt pārēsties, piemēram, televizora skatīšanās, lasīšana. Paralēli nodarbojoties ar citām lietām, ēšanas procesam netiek pievērsta uzmanība, tāpēc bieži vien nesajūt sāta sajūtu un pārēdas.
Risinājums
Ja nevar atteikties no mīļākās televizora pārraides maltītes laikā, tad ir stingri jāplāno, kas būs uz šķīvja un cik daudz.
Sociālā ietekme
Draugiem un apkārtējiem cilvēkiem ir iespēja ietekmēt to, kas un cik daudz tiek apēsts. Viņu izvēle var ietekmēt arī tava pusdienu šķīvja saturu un tas var notikt neapzināti.
Risinājums
Kad dodies kopā ar draugiem vai paziņām kopīgi ieturēt maltīti, jau laicīgi veic ēdiena izvēli – pirms to vēl paspējis draugs. Tā tu pasargāsi sevi iespējams no neveselīgas pārtikas izvēles un pakļaušanās bara instinktam.
Stresa ietekme uz ēšanas paradumiem
Īstermiņā stress var nomākt apetīti. Turpretī ilgstoši esot stresā, apetīte var palielināties, jo virsnieru dziedzeri atbrīvo hormonu, ko sauc par kortizons, un tas palielina kāri pēc ēdiena.
Alkas pēc taukiem un cukura
Stress ietekmē ne vien to, cik bieži gribas ēst, bet arī to, ko gribas ēst. Daudzi pētījumi pierāda, ka stresa situācijās priekšroka tiek dota ēdieniem ar augstu tauku saturu, kā arī cukurotiem gardumiem. Tam par iemeslu ir augstais kortizona līmenis kopā ar augsto insulīna līmeni.
Risinājums
Cīņā ar stresu var palīdzēt meditācija, regulāras fiziskas aktivitātes, arī domubiedru atbalsts var palīdzēt kontrolēt stresu un pieņemt pareizos lēmumus.
Raksta veidošanā izmantota informācija no portāliem: health.harvard.edu, pbs.org
