Pēc 48 bezmiega stundām cilvēks ne vien zaudē uzmanības un koncentrēšanās spējas, bet ar grūtībām veic pat elementāras darbības, piemēram, runā vai raksta, secināts Latvijas Psihiatru asociācijas (LPA) un Rīgas Pedagoģijas un vadības akadēmijas veiktajā eksperimentā. Eksperimenta laikā novērotas arī būtiskas izmaiņas cilvēka organisma darbībā.

"Mūsdienās, kad arvien vairāk cilvēku savas miega stundas nereti ziedo mācībām, darbam un aktīvai sabiedriskajai dzīvei, miega trūkums kļūst par arvien aktuālāku problēmu gan Latvijā, gan pasaulē. Pat, ja sākumā var šķist, ka sešas stundas miega ir gana, negulētās stundas ar laiku par sevi liek manīt un postoši ietekmē mūsu ikdienas dzīves kvalitāti," eksperimenta nepieciešamību skaidro LPA prezidents Elmārs Tērauds.

Viņš uzsver, ka šāds eksperiments apliecina, cik būtiski miegs ietekmē mūsu dzīvi un veselību. Miega trūkums neļauj pilnvērtīgi veikt šķietami ikdienišķas lietas un uzdevumus, turklāt nereti apraud pat cilvēka dzīvību. " Ne velti mēdz teikt, ka neizgulējies cilvēks pie transportlīdzekļa stūres ir tikpat bīstams kā autovadītājs alkohola reibumā," piebilst Tērauds.

Eksperimentā brīvprātīgi piekrita piedalīties 22 gadus veca rīdziniece Ilva, kura 48 stundas pavadīja nomodā. Neskatoties uz atteikšanos no miega, meitene turpināja veikt savas ikdienas gaitas. Ik pēc 12 stundām meitene speciālistu uzraudzībā veica īpašus testus, lai pārbaudītu, kā mainījušās viņas reakcijas un koncentrēšanās spējas, kā arī stresa noturība.

Rezultāti parādīja, ka 48 nomodā pavadīto stundu laikā meitenes stresa noturība, reakcijas un koncentrēšanās spējas bija samazinājušās aptuveni par 50%. Testā pieļauto kļūdu skaits liecināja par bīstamu tendenci. Jāpiebilst, ka notika arī izmaiņas meitenes organismā – pēc divām negulētajām diennaktīm ievērojami paaugstinājās viņas asinsspiediens.

"Visgrūtāk bija izturēt pirmo un otro nomodā pavadīto nakti. Jau pēc 24 stundām, otrās nomoda dienas rītā, kļuva grūti uztvert apkārt notiekošo, bet līdz ar katru nākamo bezmiega stundu pieauga nespēks un noguruma sajūta, kļuva grūti izpildīt elementāras darbības, piemēram, pagatavot maltīti, runāt, lasīt. Eksperimenta pēdējās stundās šķita, ka uz brīdi pazūd pat realitātes sajūta," atceras Ilva.

Jāpiebilst, ka, piemēram, ASV Nacionālais miega fonds pieaugušajiem rekomendē septiņas līdz deviņas stundas ilgu miegu katru diennakti, un tam ir iemesls, jo tik ilgs laiks nepieciešams, lai mūsu smadzenes izietu visām miega fāzēm – kas sākumā kļūst arvien "dziļākas" un pēc tam atkal noved pie ātrām acu kustībām un pamošanās jaunai dienai.

Tieši šī pēdējā fāze ir svarīga, jo tās laikā smadzenes smagi "strādā", gan lai mēs paliktu aizmiguši, paralizējot locekļus sapņu fāzes laikā, gan aktivizējot tās smadzeņu daļas, kas atbild, piemēram, par atmiņu un mācīšanos. Šajā laikā atmiņas tiek sastrukturizētas un noglabātas. Tāpēc nav brīnums, ja tie, kas regulāri ir miega badā, sliktāk atceras lietas, grūtāk apgūst jaunas zināšanas, koncentrējas un tiek galā ar dažādām situācijām.

Turklāt pētījums, kas veikts pērn, rāda, ka pastāvīga atrašanās nomodā bez pietiekama miega perioda, pat iznīcina smadzeņu šūnas, kas ražo enerģiju, un bez tām nākamajā dienā organisms nevar normāli funkcionēt, raksta "Medicaldaily".

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!