Kā zināms, pasaulē valda uztraukums par jaunā koronavīrusa izraisīto slimību "Covid- 19". Pienāk arvien jaunas ziņas par valstīm, kas slēdz lidostas, skolas, atceļ konferences un starptautiskus pasākumus. Arī Latvijā ir izsludināts ārkārtas stāvoklis. Cilvēki bažījas par to, vai atbildīgie dienesti ir gatavi tikt galā ar infekcijas izplatību valstī. Vai ir pamats šādam uztraukumam un kāda ir pieredze, skaidrosim šajā rakstā.

Reaģējot uz Latvijā izsludināto ārkārtas stāvokli un pildot žurnālistikas misiju informēt un izglītot lasītāju, visas turpmākās DELFI publikācijas par koronavīrusa izraisīto slimību “Covid-19” būs pieejamas bez maksas.

Kā vēsta nule pēc "Delfi" pasūtījuma veiktā pētījumu centra SKDS aptauja – kopumā tikai 39% iedzīvotāju satrauc iespēja inficēties ar jauno koronavīrusu, kas izsauc saslimšanu ar "Covid-19", savukārt kopumā nedaudz vairāk par pusi jeb 51% iedzīvotāju nepaļaujas uz Latvijas atbildīgo dienestu spēju tikt galā ar jaunā koronavīrusa izplatību Latvijā. Jāatzīmē, ka salīdzinoši biežāk uz Latvijas atbildīgo dienestu spēju tikt galā ar jaunā koronavīrusa izplatību Latvijā paļaujas jaunieši vecumā no 18 līdz 24 gadiem, savukārt visbiežāk uz to nepaļaujas iedzīvotāji, kurus ļoti satrauc iespēja inficēties ar koronavīrusu.

Lai pārbaudītu, vai Latvijā tiešām ir jāuztraucas par atbildīgo dienestu spēju tikt galā ar koronavīrusu izplatību, "Delfi" veica eksperimentu, kurā žurnāliste ar iespējamiem simptomiem, zvanīja Infektoloģijas centra informatīvajam tālrunim un Ģimenes ārstu konsultatīvajam tālrunim. Pie abiem vērsās ar vienādu sakāmo:

"Labdien. Zvanu sakarā ar uztraukumu par vīrusu, kas varētu būt skāris arī mani. Lieta tāda, ka man stipri niez kakls, ir paaugstināta temperatūra (ap 38,4 grādiem). Galvenais uztraukuma iemesls ir tas, ka pēdējās nedēļas laikā esmu izmantojusi starppilsētu vilcienu un arī autobusu, kurā bija diezgan daudz klepojošu un šķaudošu cilvēku. Tāpat esmu apgrozījusies Rīgas autoostas rajonā un ikdienā braucu ar 22. maršruta autobusu, kas, kā zināms, dodas no un uz lidostu. Pašlaik valda liels uztraukums par šo tematu, vai arī man ir pamats uztraukties? Ko jūs ieteiktu darīt?"

Vispirms žurnāliste zvanīja uz Latvijas Infektoloģijas centra informatīvo tālruni 67000610. Tur no sākuma prasīja piespiest jautājumam atbilstošo skaitli, zem kura slēpjas temats, 1 vai 2, izvēle krīt par labu otrajam, jo tas atbild par vispārējo informāciju un pakalpojumiem. Jāatceras, ka saruna tiek ierakstīta. Nedaudz nācās uzgaidīt, jo visi operatori bija aizņemti. Pēc mirkļa klausuli pacēla sieviete, kas, sadzirdot žurnālistes sūdzības par stipri niezošu kaklu un paaugstinātu temperatūru, kā rezultātā radies uztraukums par iespējamu inficēšanos, uzreiz pajautāja, vai viņa ir bijusi kādā no koronavīrusa skartajām zonām. Žurnāliste atbildēja, ka nē, bet norādīja, ka pēdējā laikā gadījies biežs kontakts ar potenciāli inficētiem cilvēkiem. Konsultante vēlreiz pārprasīja, vai žurnālistei ir arī paaugstināta temperatūra. Saņemot apstiprinošu atbildi, viņa uzreiz sacīja, ka būs jāzvana uz Neatliekamo medicīniskās palīdzības dienestu (NMPD), taču tad apjuka un ilgi meklēja īsto tālruņa numuru šiem gadījumiem, ne ierasto 113. Šie īstā tālruņa numura meklējumi norisinājās aptuveni piecas minūtes un beidzās bez rezultāta. Galu galā konsultante ieteica zvanīt uz to pašu 113, kur jāpaskaidro situācija un tas, ka ir pamats uztraukumam par saslimšanu ar "Covid-19", un kuri veiks pārējās nepieciešamās darbības.

Var secināt, ka kopumā Infektoloģijas centra informatīvā tālruņa konsultante spēja veiksmīgi tikt galā ar satraukušos iespējamo pacientu, uzdodot precizējošus un nozīmīgus jautājumus un sniedzot informāciju par iespējām, kur vērsties. Mīnuss gan ir tas, ka nācās diezgan ilgi gaidīt, kamēr konsultante meklēja pareizo numuru.

Otrs tālrunis, uz kuru zvanīja žurnāliste ir Ģimenes ārstu konsultatīvais tālrunis 66016001. Šī saruna bija krietni īsāka. Diezgan ātri klausuli pacēla vīrietis – ģimenes ārsts, kas pacietīgi uzklausīja visu stāstāmo. Uz jautājumu, vai ir iemesls uztraukties, ārsts atbildēja ar sākotnēju "nuu...nezinu", kam sekoja slimības raksturīgāko simptomu uzskaitījums (augsta temperatūra, sauss klepus, elpas trūkums) un fakts, ka tie parādās divu nedēļu laikā pēc kontakta ar vīrusu, ja tāds bijis. Žurnāliste apstiprināja ārstam, ka uzskaitītie simptomi ir novēroti un turpināja izprašņāt par tālāk veicamajām darbībām. Ģimenes ārsts pastāstīja, ka, ja kādā no transporta līdzekļiem ir bijis "Covid-19" slimnieks, tad arī tiek uzmeklēti pārējie pasažieri, izsludināts reisa numurs un laiks, un visus apskata epidemiologi. Viņš norādīja, ka, ja nekas tāds nav ziņots par kādu no veiktajiem braucieniem, tad diez vai tur bijis saslimušais. Ārsts arī akcentēja, ka 11. martā (saruna notika 11. marta vakarā) bija apstiprināti desmit inficēšanās gadījumi. Sarunas noslēgumā ārsts norādīja, ka būtu nepieciešams jau nākamajā dienā doties pie ārstējošā ģimenes ārsta atrādīties, bet, ja ir vēlme veikt testu koronavīrusa klātesamības noskaidrošanai ķermenī, tad jādodas uz "E. Gulbja laboratoriju", kur to veic par maksu, kas ir 80,40 eiro.

Būtībā īsās sarunas (~ trīs minūtes) laikā žurnāliste guva daudz noderīgas informācijas par to, ko darīt, kur vērsties, kādas ir iespējas inficēties ar vīrusu. Ārsts šķita zinošs un nosvērts, lieki necēla paniku. Taču atšķirībā no Infektoloģijas centrā saņemtās atbildes viņš šajā situācijā nepajautāja par ārzemju ceļojumiem uz vīrusa epicentriem, lai arī tādi potenciāli bija iespējami. Kopumā var secināt, ka uz Ģimenes ārstu konsultatīvā tālruņa otrā galā esošajiem ārstiem var paļauties, viņi ir zinoši un, visticamāk, novirzīs zvanītāju pie ārstējošā ģimenes ārsta vai ieteiks citas pārbaudes opcijas.

Taču, kā jau iepriekš rakstījām, NMPD sabiedrībai lūdz neizmantot ārkārtas tālruni 113 kā uzziņu tālruni, kur iegūt informāciju par "Covid-19", lai neradītu risku citiem cilvēkiem saņemt palīdzību dzīvībai kritiskās situācijās.

Visaptverošu pareizas rīcības plānu ir sniedzis Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC).

Informācijā iedzīvotājiem SPKC norāda, ka "Šobrīd situācija Pasaulē un Eiropā strauji mainās, un ir paplašināts "Covid-19" infekcijas skarto teritoriju saraksts. SPKC kā pagaidu ieteikumu – aicina ceļotājus, kuri atgriežas Latvijā no "Covid-19" skartajām teritorijām, turpmākās 14 dienas sekot savam veselības stāvoklim. Ja parādās kādi no elpceļu infekcijas simptomiem (paaugstinātā ķermeņa temperatūra, klepus, rīkles iekaisums, apgrūtināta elpošana u. c.), nekavējoties zvanīt 113 un informēt par simptomiem un ceļojumu.

Viens no galvenajiem ieteikumiem – ja cilvēks ir bijis skartajā teritorijā, kopš atgriešanās turpmākās 14 dienas ir ieteicams novērot savu veselības stāvokli. Tāpat ir jāsazinās ar savu ģimenes ārstu, lai konsultētos par turpmāko rīcību. Savukārt, ja parādās saslimšanas simptomi, nepieciešams zvanīt 113.

Speciālisti rekomendē arī izglītības iestādēm vērsties SPKC, ja rodas jautājumi par rīcību gadījumos, ja "Covid-19" skartajās teritorijās ir bijuši bērni.

Ja nepieciešamas individuālas konsultācijas par jaunā koronavīrusa izraisītu uzliesmojumu, tad darba dienās, laikā no pulksten 8.30 līdz 17 aicinām izmantot zemāk redzamos tālruņa numurus, lai kontaktētos ar SPKC pārstāvjiem:

67501590

67387661

SPKC informēs, ja Eiropas Savienībā tiks noteikti citi pasākumi."

Tev jau ir aktīvs "DELFI plus" abonements!

Šis ir maksas raksts.

Lai turpinātu to lasīt, lūdzu, lejupielādē jaunāko DELFI aplikāciju vai turpini lasīt rakstu, izmantojot pārlūkprogrammu.

Lasīt rakstu.
EUR 2,99 / par 4 nedēļām*
*Abonements tiek atjaunots automātiski, līdz izvēlēsieties to pārtraukt
Maksāt ar norēķinu karti
Maksāt ar SMS
vai
Maksājumus nodrošina:
Kāpēc abonēt DELFI plus?
Esi DELFI plus abonents?

Tags

Koronavīruss Covid-19 DELFI plus Lasāmgabali Veselības aprūpe
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form