Vortāla "Kursuzsauks.lv" lasītājiem bija iespēja uzdot savus jautājumus par vīnu Oskaram Ikeram, vīnu ekspertam no kompānijas "Berno vīni". Tika apkopoti visi jautājumi par vīnu, kas adresēti vīna ekspertam, un, lūk, eksperta atbildes.
Kas ir Vin De Pay's?

Vin De Pay's – tiešajā tulkojumā no franču valodas, ir "lauku vīns". Šis ir augstākās kvalitātes galda vīns. Vīni tiek radīti noteiktos, stingri kontrolētos vīndaru reģionos, kur ir noteikts - cik vīna drīkst iegūt no konkrētā reģiona. Pēc uzraksta "Vin de Pay's" seko vietas nosaukuma uzraksts, kurā vīns ir radīts.

Piemēram:

Barton&Guestier (vīna vai vīndara nosaukums)
Chardonnay (no kādām vīnogām tas ir ticis pagatavots)
Vin de Pay's (vīna klasifikācija)
Landvedoc (no kāda reģiona nācis šis vīns)

Vai varat ieteikt vīnu pie ēdiena? Gribu iepriecināt vīru ar jaukām vakariņām – grilētu vistu ar dārzeņu salsu. Vai varat šādam ēdienam ieteikt vīnu (ne pārāk dārgu)?

Lai uz šo jautājumu atbildētu korekti, ir vajadzīgs vairāk informācijas par piedevām – rīsi vai kartupeļi, cik asas ir garšvielas, kādas mērces tiks lietotas utt. Katrā ziņā tas varētu būt smagākas struktūras baltvīns, bet nebūtu peļams arī sarkanvīns, kuram ir viegla struktūra.

Varu ieteikt Dienvidāfrikas baltvīnu "KWV Chardonnay" (līdz Ls 4,50) vai Austrālijas sarkanvīnu "Peter Lehmann Wildcard Shiraz" (ap Ls 6,5), tikai, nevajadzētu izvēlēties citu Austrālijas Shiraz vīnu, jo parasti tie ir ļoti spēcīgi, kuri nederēs klāt Jūsu izvēlētajam ēdienam.

Vai mēdz būt pussalds sarkanvīns?

Protams, ka šādi vīni ir. Diemžēl pašreizējā situācija veikalu plauktos ir dramatiska, jo nākas secināt, ka liela daļa ir saldināti ar cukuru - kas ļoti daudzās pasaules valstīs ir aizliegts! Bet ir arī iespēja šādu vīnu iegūt vīnam labvēlīgā vidē... Svarīgs posms vīna ražošanā ir raudzēšanas process. Raugu baktērijas, sulā esošo cukuru pārvērš alkoholā. No 1 grama cukura, kurš atrodas ogā, var iegūt 0,6% alkohola. Šis cukurs nav tāds cukurs, kurš mums asociējas ar veikala plauktos redzēto, bet tā ir glikoze un fruktoze, kas ietekmē dzēriena saldumu. Jo ilgāk notiek rūgšanas process, jo sausāks gala rezultātā sanāks vīns. Dažreiz, lai saglabātu vīna saldumu, rūgšanas procesu apstādina mākslīgi, pievienojot vīna spirtu, kas nogalina baktērijas, lai vīns tālāk neizrūgtu un nepaliktu sauss.

Vai Rīgā var iegādāties vīnu no Austrijas?

Protams, ka var. Jāsaka, ka vieni no atzītākajiem Austrijas vīniem ir "Salomon Undhof" sērijas vīni, kurus var iegādāties specializētajos vīna veikalos "Gourment" ("Molā" un "Alfā"), "ViaWine" (Baznīcas iela 33) un "Arka" (Dzirnavu, Tērbatas 10/12.). Šajos veikalos, manuprāt, ir atrodams viens no labākajiem vīna sortimentiem visā Latvijā.

Esmu pamanījis, ka vīna pudeļu korķi mēdz atšķirties – kad iegādājos sarkanvīnu, reizēm korķis ir kļuvis sarkans, bet reizēm tas ir bezkrāsains. Kādam ir jābūt normālam korķim?

Korķis ir pats pirmais indikators, kurš norāda par vīna kvalitāti, tā virspusējo struktūru un iespējamiem bojājumiem. Vīna uzglabāšanas procesā viens no svarīgākajiem faktoriem ir pareizi novietot pudeli tās uzglabāšanas laikā. Ideālais vīna pudeles uzglabāšanas stāvoklis ir, vīnam pieskaroties korķim – horizontālā vai slīpā leņķī. Tāds novietojums ir svarīgs, lai nesažūtu korķis, kas šā procesa rezultātā sāktu sarauties un laistu garām gaisu. No tā secinām, ja vīns ir pareizi uzglabāts, tad korķim vienmēr jābūt nedaudz sarkanam, taču sarkanuma pakāpi jau nosaka vīna vecums un korķa paveids.

Ja runājam par korķa paveidiem, tad ļoti svarīgs faktors ir arī tas, ka klasiskie korķa paveidi ir nevienādi (monolīti, šķeltie, utt.) ar dažādu porainības koeficientu, kas ir viens no galvenajiem faktoriem, kādēļ vīns visos korķos uzsūcas nevienādi! Protams, pasaulē nāk jaunas modes tendences un tradīcijas, kas skar arī vīna kultūras industriju un nereti, jau atverot vīna pudeli, pamanām plastmasas, vai arī skrūvējamos korķus (pārsvarā Austrālijas vīniem). Šādos korķos, protams, mēs nesaredzēsim sarkano krāsu vai sastapsim ļoti minimāli. Nereti no šādiem korķiem pircēji baidās, jo domā, ka šis vīns ir nekvalitatīvāks. Bet tā nav, tieši otrādi, šie korķi tika radīti, lai nodrošinātu labāku kvalitāti, jo šāds korķis nemēdz sažūt!!

Ja uzmanīgi paskatās uz korķi, tad aptuveni var noteikt, cik ilgu maksimālo uzglabāšanas laika posmu katrai pudelei ražotājs ir vēlējies – jo korķis ir garāks, jo vīna pudeli var uzglabāt ilgāk!

Esmu dzirdējis, ka vīnu ražo arī Salaspilī, vai to var kaut kur nopirkt?

Viens ļoti atzīts vīna speciālists teica – vīnu var ražot no āboliem, cidonijām, plūmēm..., kā arī no vīnogām! Pēc mūsu rīcībā esošās informācijas – neražo! Bet zinu, ka atrodas vīna kalns Sabilē, kurš bija unikāls ar to, ka atrodas vistālāk uz ziemeļiem visā Eiropā un bija viens no tālākajiem vīna kalniem uz ziemeļiem visā pasaulē. Bet par pašreizējo situāciju - vīnogu audzēšanu un vīna izgatavošanu šajā kalnā - neesmu lietas kursā.

Vai Rīgā ir kāda vīna skola, kurā var iegūt zināšanas par vīnu?

Protams, ka šāda informācija tiek sniegta, manuprāt, skolas nav, bet ir dažnedažādi kursi – vajag pameklēt internetā, jo tie notiek neregulāri un visdažādākajās vietās.

Jāpiemin, ka reizi gadā, katra jūnija mēneša sākumā, notiek vīna festivāls (Konventa sētā), kur visas vadošās alkohola kompānijas iepazīstina ar jaunumiem, kuri būs sastopami tuvākajā laikā. Kā arī katra kompānija sniedz dažnedažādāko informāciju par šiem vīniem!

Cik gadus (vismaz) vīnam jāstāv pudelē? Vai tā ir taisnība, ka, jo vecāks gada skaitlis uz etiķetes, jo labāks ir vīns?

Šāds uzskats ir ļoti nepareizs. Vīna glabāšanas potenciāls pudelēs ir atkarīgs no ļoti daudziem faktoriem – ražas gada, vīnogas šķirnes, augsnes īpašībām, izturēšanas ilguma ozolkoka mucās u.tml. Katrai vīnogas šķirnei ir atšķirīgs potenciālais uzglabāšanas vecums. Piemēram, baltvīni ir uzglabājami daudzreiz īsāku laika posmu nekā sarkanvīni, bet portvīni, heress un citi stiprinātie vīni ir uzglabājami ļoti ilgi. Tātad, lai pateiktu konkrētāk, vajadzētu uzzināt iepriekšminētos faktorus. Nereti ražotājs uz pudeles uzraksta - cik konkrētajam vīnam ir vēlamais uzturēšanas laika posms, ko iesaka pats ražotājs.

Vīns ir salīdzināms ar cilvēku:

  • Jauns
  • Labākie brieduma gadi
  • Pensionārs
  • Ņemot vērā vīnogu šķirnes īpatnības un potenciālo uzturēšanas vecumu, izriet fakts, ka katram vīnam ir savs labākais patēriņa laiks, bet, ja to pārsniedz, tad vīns ir jau sabojājis savu labo struktūru.

    Kādu vīnu Jūs man ieteiktu pie grilētas laša filejas un sautētiem dārzeņiem?

    Kā jau vienmēr saku, lai uz šādu jautājumu atbildētu korekti, ir vajadzīgs vairāk informācijas par piedevām – rīsi vai kartupeļi, cik asas ir garšvielas, kādas mērces tiks lietotas utt.

    Ja ņem kopumā, tad katrā ziņā tam vajadzētu būt sarkanvīnam, kurš nav īpaši piesātināts. Ļoti labs varētu būt Francijas sarkanvīns "Barton&Guestier Pinot Noir" (ap Ls 6) vai Dienvidāfrikas "KWV Pinotage" (ap Ls 6,5), pavisam ideāls varētu būt Dienvidāfrikas sarkanvīns "Cathedrall Cellar Pinotage" (ap Ls 15).

    Vai vīns var būt sarūdzis?

    Protams, ja fermentācijas procesa laikā nav izrūgusi visa glikoze un fruktoze, tad vīns pudelē vēl turpina attīstīties – rūgt! Vai otrs variants - šāds process var notikt tad, kad vīnam pievieno pārāk maz konservantu. Arī šādā gadījumā vīns turpina attīstīties un uzrūgst, jo nav iekonservējies! Lūdzu konservantus nejaukt ar koncentrātiem, vai citām cilvēkam nelabvēlīgām ķīmiskajām vielām! Starp citu, šādi vīni lieliski noder marinādēm vai mērcēm!

    Vai glāzei no kādas dzer vīnu ir nozīme? Kādas glāzes paredzētas sarkanvīniem?

    Protams, ka glāzei ir ļoti liela nozīme. Glāze ir instruments, kas palīdz izcelt, labāk sajust, vīna buķeti un aromātus. Vīnu stili atšķiras, tātad arī glāžu formas atšķiras, tāpēc ir jāzina konkrēts tā stils vai vīnoga.

    Katrā ziņā sarkanvīniem ir vajadzīga lielāka telpa, lai aromātiem būtu, kur izpausties, kā arī glāzes izliekums ir atbildīgs par to, kā vīns tiek nogādāts pie mūsu garšas kārpiņām. Zinu, ka "Riedel" glāzes ir vienas no kvalitatīvākajām un atzītākajām visā pasaulē, kuras var iegādāties arī Latvijā. "Riedel" piedāvā glāžu klāstu, sākot ar standarta vīna glāzēm un beidzot ar grappas, heress un portvīna glāzēm. Lai pārliecinātos, ka glāzei ir ļoti liela nozīme, pamēģiniet vīnu pagaršot no krūzes, plastmasas glāzes un stikla vīna glāzes. Jūs redzēsiet, ka visos trijos gadījumos vīns garšos citādāk!

    Gribētos uzzināt eksperta domas par vīna kultūras situāciju Latvijā. Vai pie mums vīns ir cieņā un vai vīna kultūra (nevis prasta dzeršana, lai piedzertos) pie mums attīstās?

    Nevaru sniegt precīzus statistikas datus, taču jāsaka, ka vīna kultūra Latvijā aug ar katru gadu, un aug arī interese par šo dzērienu kā tādu. Cilvēki sāk saprast, ka šie saldie un lētie vīni no Bulgārijas, Ungārijas un Gruzijas nereti ir liela vilšanās. Kā arī jāsaka, ka visās attīstītās valstīs vīnus no šīm valstīm sastapt ir ļoti grūti, bet ja var, tad tie nemaksā, kā pie mums – Ls 0,99 uz akciju - jo saturs ir daudz augstākas kvalitātes! Bet Latvijā joprojām šo valstu vīnu pārdošana dominē, kas, visticamāk, ir izskaidrojams ar zemo cenu, jo nereti ir sastopams "Kagors" par Ls 0,99 veikalu plauktos!

    Pārējo vīnu pārdošana ir līdzīga, kā lielāko daļu citās attīstītās valstīs. No klasiskajām vīna ražošanas valstīm dominējošie ir Francijas, Itālijas un Spānijas, bet no Jaunās Pasaules iecienītākie ir Dienvidāfrikas, Čīles un Austrālijas vīni. Esmu arī novērojis, ka ļoti daudzi ikdienas patērētāji, kuri ir "dzirdējuši" vārdus Chateu, Chardonnay vai Bordeaux, ir iedomājušies no sevis ļoti lielus speciālistus, kuru izvēli un viedokli vīnos ir gandrīz neiespējami mainīt vai pārliecināt.

    Statistikas dati par pasaulē pārdotajiem alkoholiskajiem dzērieniem:

    1. Alus
    2. Vīns
    3. Stiprais alkohols
    4. Kokteiļi
    5. Sidrs

    Man konkrētu datu par Latvijas tirgu nav, bet ir aizdomas, ka stiprais alkohols un alus absolūti dominē un vīnam ir pēdējā vieta.

    Kāpēc "spečuki", degustējot vīnu, glāzi sašļankā?

    Jo vīns ilgāk ir stāvējis, jo tas vairāk "sasmok" un, lai atraisītu vīna patieso buķeti, ir nepieciešams, lai tas sajauktos ar gaisu. Nereti to dara glāzēs, bet ja vīns ir ļoti ilgi izturēts, tad izmanto dekanterus.

    Sākot no cik Ls skaitās normāls, kvalitatīvs vīns?

    Tas ir atkarīgs, no kādas valsts ir nācis šis vīns, no kādām vīnogām ražots un cik ietekmīgs zīmols vīna kultūrā ir attiecīgais ražotājs, kā arī daudz citu sīkāku nianšu. Varu Jums ieteikt labākos vīnus attiecīgajā cenu grupā (ap Ls 3, Ls 5, Ls 7, Ls 10, utt.), bet visus salikt vienā plauktā un izvērtēt būtu nekorekti. Labākā cena ļoti augstas klases vīnam, kuru esmu atradis, ir ap Ls 3, tas ir Dienvidāfrikas baltvīns "KWV Chenin Blanc" – šādam vīnam man nebūtu žēl pat tērēt trīsreiz vairāk naudas!

    Kur var uzzināt par vīna degustācijām?

    Masveida degustācijas - reizi gadā, katra jūnija sākumā, notiek Konventa sētā vīna festivālā, kur visas vadošās alkohola kompānijas iepazīstina ar jaunumiem, kuri būs sastopami tuvākajā laikā. Kā arī katra kompānija sniedz dažnedažādāko informāciju par šiem vīniem! Ja interesē degustācija pirms lieliem banketiem vai prezentācijām, lai pārliecinātos par labākajiem piedāvājumiem un izvēles saturu, var rakstīt vēstuli man uz e-pastu oskars@berno.lv, jo šādas degustācijas mēs veicam pastāvīgi. Tas attiecas arī uz krogiem, restorāniem vai bāriem, kuriem veicam daudz un dažādas prezentācijas, lai tā personāls izvēlētos labākos un pieprasītākos vīnus, kā arī lai viņi profesionāli pārzinātu savu tirgojamo sortimentu!

    Iesakiet, lūdzu, piemērotu vīnu līdz Ls 4 - 5 sautētai jēra gaļai?

    Lai uz šo jautājumu atbildētu, ir vajadzīgs vairāk informācijas par piedevām – rīsi vai kartupeļi, cik asas ir garšvielas, kādas mērces tiks lietotas utt.

    Ja ņem kopumā, tad katrā ziņā tam vajadzētu būt sarkanvīnam, kurš nav īpaši piesātināts. Ļoti labs varētu būt Francijas sarkanvīns "Barton&Guestier Pinot Noir" (ap Ls 6) vai Dienvidāfrikas "KWV Pinotage" (ap Ls 6,5). Ja salīdzinoši daudz ir piesātināts ar asajām garšvielām, tad nebūtu peļams rozā vīns "Barton&Guestier Rose d'Anjou" (ap Ls 5).

    Vai heress ir tikai spāņiem?

    Jerez = Xeres = Sherry = Xereswein = Šerijs = Heress! Šis visnotaļ retais un ekskluzīvais vīna paveids ir tikai no Spānijas, no Andalūzijas apgabala starp pilsētām, Jerez de la Frontera, Sanlúcar de Barrameda un El Puerto de Santa María.

    Pasaules atzītākie heresi, kurus var iegādāties arī Latvijā, nāk no Gonzalez Byass vīna pagrabiem un ir ražoti Jerez Superior novadā. Tie būtu Elegante Amontaliado, Elegante Cream un Sherry Tio Pepe. Pasaulē pārsvarā dzer sausos heresus un Tio Pepe ir Nr.1 visā pasaulē, bet Latvijā pārsvarā tiek lietoti pussausie, vai pussaldie. Bet kopumā heresa kultūra latviešu publikai ir diezgan sveša.

    Vai vīnam tiek pievienots cukurs?

    Diemžēl jā. Šādus vīnus var pārsvarā iegādāties līdz Ls 3, kuri ir mākslīgi saldināti ar cukuru. Daudzās pasaules valstīs šādiem vīniem ir liegta tirdzniecība! Bet, ja mēs ņemam vīna piedāvājumu no Ungārijas, Gruzijas un Bulgārijas, tad šajā klāstā ir ļoti katastrofāla situācija, jo tur lielāko tiesu visos saldajos un lētajos vīnos ir cukura piejaukums. No šīm valstīm nāk arī kvalitatīvi un labi vīni, bet šis masveida piedāvājums ar mākslīgi saldinātajiem vīniem ir sabojājis šo valsts vīnu reputāciju, jo ir radies stereotips, ka šo valstu vīni visi ir nekvalitatīvi.

    Kā var zināt, ka oficiants restorānā ieteiks nevis dārgāko, bet gan labāko vīnu?

    Diemžēl no šāda veida maldināšanas nav absolūti nekādu garantiju. Neregulāriem vīna lietotājiem ir grūti orientēties vīnu klāstā, jo faktoru, kādu vīnu, pie kāda ēdiena lietot, ir tik daudz, ka nekas cits neatliek, kā uzticēties, jo pasaulē ir apmēram 4000 vīnogu šķirņu.

    Kas ir heress?

    Heress ir stiprināts vīns ar alkohola saturu 15,5 - 25%, kurš izgatavots, izmantojot tikai 3 vīnogu šķirnes, kas audzētas Spānijā Andalūzijas apgabalā. Lielākie heresa cienītāji ir vīrieši. Jerez = Xeres = Sherry = Xereswein = Šerijs = Heress – šiem visiem vārdiem ir viena nozīme, bet tikai katrā valstī to sauc mazliet citādāk. Tikai nesajauciet ar vārdu "Cherry", kas tiešajā tulkojumā no angļu valodas nozīmē "ķirsis" – šim vīna izstrādājumam nav nekādu saistību ar ķiršiem.

    Šis vīns tiek pagatavots pēc "Solera" metodes – aprakstīt šo metodi ir gandrīz neiespējami, vienīgi varu pastāstīt, ka vīns, kurš ir nostāvējis mucā, ik pēc ilgāka laika tiek pārliets uz vecāku mucu, un pēc tam atkal un atkal (nekad netiek pārliets viss heress). Pēdējās mucās pat var sastapt 150 gadus vecu heresu, kur mucu piramīda var pat sastāvēt līdz 6 mucām. Tāpēc arī nekad uz heresa pudelēm neraksta gada skaitli, kurā tika iegūtas šīs vīnogas, jo to nav iespējams noteikt. Šīs mucas glabājas ar neaizsprostotu tapas caurumu, kas ļauj brīvi piekļūt gaisam.

    Lai pilnībā izprastu šī ekskluzīvā dzēriena kultūru, klasifikāciju, pasniegšanas nianses, uzglabāšanu, vēsturi un ražošanas īpatnības, tad minimums ir nepieciešamas piecas A4 lapaspuses.

    Ja kāds nav mēģinājis šo dzērienu, tad iesaku – patiešām interesants, kā arī pasaules atzītāko heresu "Tio Pepe" var iegādāties daudzos Rīgas veikalos, taču jārēķinās ar vismaz Ls 8,5.

    Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!