Emocionālais izsīkums – izdegšanas sindroma priekšvēstnesis. Kā atpazīt un novērst
Foto: nikko macaspac / cc

Ļoti iespējams, ikviens no mums kaut reizi, cenšoties pagūt visu gan profesionālajā jomā, gan privātajā dzīvē, ir juties iztukšots, izsmelts, kaut arī šķiet – nav īsta pamata tā justies. Ja šāda sajūta nepamet jau ilgstoši, varbūt tevi ir pārņēmis emocionālais izsīkums. Lai gan pēc nosaukuma varētu šķist, ka tas neko ļaunu nevar nodarīt un pāries pats no sevis, tas ir viens no izdegšanas sindroma priekšvēstnešiem un, ja netiek kontrolēts vai izskausts, var atstāt paliekošas sekas.

Emocionālais izsīkums ir stāvoklis, kad jūties emocionāli ''nolietots'' un iztukšots uzkrātā personīgās dzīves, darba vai abu apvienotā stresa dēļ. Šī ir viena no izdegšanas pazīmēm. Tāpat cilvēki, kuri piedzīvo emocionālo izsīkumu, var justies tā, it kā viņiem nebūtu kontroles pār viņu dzīvē notiekošo. Viņi jebkādā situācijā var justies iestrēguši vai ieslodzīti.

Šādi cilvēki piedzīvo gan enerģijas trūkumu, gan sliktu miegu, gan motivācijas trūkumu, kas var apgrūtināt emocionālā izsīkuma pārvarēšanu. Laika gaitā šāds hroniska stresa stāvoklis var radīt neatgriezeniskus kaitējumus veselībai – paaugstināt asinsspiedienu, kas var palielināt sirds un asinsvadu slimību risku, var parādīties bezmiegs, trauksme, svara pieaugums, depresija, bieža saaukstēšanās, un iestāties priekšlaicīga novecošanās.

Ja arī tu kaut reizi esi jutusies iztukšota un spēkus izsmēlusi, kaut arī neesi strādājusi fizisku darbu, lai nenonāktu līdz pilnīgai izdegšanai, iedvesmojoties no portāliem ''Health Line'', ''Medical News Today'', ''Psychology Today'' un ''Health", piedāvājam uzzināt, kas izraisa emocionālo izsīkumu, tā simptomus, kā arī to, kā no tā atbrīvoties.

Kas izraisa emocionālo izsīkumu

Ikdienas stress un neliela trauksme nav nekas neparasts, un no tā nav iespējams izvairīties, taču laika gaitā stress, kurš kļuvis hronisks, pārvēršas par emocionālo izsīkumu. Būtiski atcerēties, ka tas, kas vienam var izraisīt šādu stāvokli, nebūt nenozīmē, ka būs cēlonis arī cita emocionālajam izsīkumam. Mēs esam dažādi, tāpēc arī stresu uztveram un vadām dažādi. Taču biežākie emocionālā izsīkumā cēloņi ir:

  • saspringts darbs, piemēram, medmāsa, ārsts, skolotājs u.tml.;
  • intensīvas mācības, piemēram, medicīnas skolā;
  • ilgas darba stundas vai darbs, kas nepatīk;
  • bērna piedzimšana un audzināšana;
  • finansiālais stress, minimāli ienākumi, nabadzība;
  • slima tuvinieka aprūpe;
  • ilgstošs šķiršanās process;
  • ģimenes locekļa vai drauga nāve;
  • dzīve ar hronisku slimību vai traumu;
  • mēģinājumi apvienot vairākas dzīves sfēras, piemēram, darbu, ģimeni un skolu.



Source

DELFI Viņa
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form