Emocionālais izsīkums ir stāvoklis, kad jūties emocionāli ''nolietots'' un iztukšots uzkrātā personīgās dzīves, darba vai abu apvienotā stresa dēļ. Šī ir viena no izdegšanas pazīmēm. Tāpat cilvēki, kuri piedzīvo emocionālo izsīkumu, var justies tā, it kā viņiem nebūtu kontroles pār viņu dzīvē notiekošo. Viņi jebkādā situācijā var justies iestrēguši vai ieslodzīti.
Šādi cilvēki piedzīvo gan enerģijas trūkumu, gan sliktu miegu, gan motivācijas trūkumu, kas var apgrūtināt emocionālā izsīkuma pārvarēšanu. Laika gaitā šāds hroniska stresa stāvoklis var radīt neatgriezeniskus kaitējumus veselībai – paaugstināt asinsspiedienu, kas var palielināt sirds un asinsvadu slimību risku, var parādīties bezmiegs, trauksme, svara pieaugums, depresija, bieža saaukstēšanās, un iestāties priekšlaicīga novecošanās.
Ja arī tu kaut reizi esi jutusies iztukšota un spēkus izsmēlusi, kaut arī neesi strādājusi fizisku darbu, lai nenonāktu līdz pilnīgai izdegšanai, iedvesmojoties no portāliem ''Health Line'', ''Medical News Today'', ''Psychology Today'' un ''Health", piedāvājam uzzināt, kas izraisa emocionālo izsīkumu, tā simptomus, kā arī to, kā no tā atbrīvoties.
Kas izraisa emocionālo izsīkumu
Ikdienas stress un neliela trauksme nav nekas neparasts, un no tā nav iespējams izvairīties, taču laika gaitā stress, kurš kļuvis hronisks, pārvēršas par emocionālo izsīkumu. Būtiski atcerēties, ka tas, kas vienam var izraisīt šādu stāvokli, nebūt nenozīmē, ka būs cēlonis arī cita emocionālajam izsīkumam. Mēs esam dažādi, tāpēc arī stresu uztveram un vadām dažādi. Taču biežākie emocionālā izsīkumā cēloņi ir:
- saspringts darbs, piemēram, medmāsa, ārsts, skolotājs u.tml.;
- intensīvas mācības, piemēram, medicīnas skolā;
- ilgas darba stundas vai darbs, kas nepatīk;
- bērna piedzimšana un audzināšana;
- finansiālais stress, minimāli ienākumi, nabadzība;
- slima tuvinieka aprūpe;
- ilgstošs šķiršanās process;
- ģimenes locekļa vai drauga nāve;
- dzīve ar hronisku slimību vai traumu;
- mēģinājumi apvienot vairākas dzīves sfēras, piemēram, darbu, ģimeni un skolu.
Simptomi
Lūk, daži no emocionālā izsīkuma simptomiem:
Svārstīgs garastāvoklis. Sākotnēji iespējams novērot, ka esi kļuvusi daudz ciniskāka un pesimistiskāka nekā parasti. Var zust motivācija strādāt, socializēties un pildīt vienkāršus uzdevumus. Tāpat emocionālais izsīkums var izraisīt dusmas, aizkaitināmību, trauksmi, apātiju, depresiju, neveiksminieka un bezcerības sajūtu. Ja tevi jau piemeklējusi trauksme, depresīvas vai pašiznīcinošas domas, vērsies pie ārsta vai terapeita.
Apgrūtināta domāšana. Emocionālā izsīkuma stāvoklī var rasties domāšanas un atmiņas izmaiņas – ir cilvēki, kas šo simptomu dēvē par ''smadzeņu miglu''. Tas izpaužas kā apjukums, grūtības koncentrēties, aizmāršība, iztēles trūkums vai pat atmiņas zudums.
Miega problēmas. Cilvēki, kas cieš no emocionālā izsīkuma, var justies fiziski noguruši, bet viņiem var būt grūtības aizmigt vai ilgstoši palikt miega stāvoklī. Var notikt arī pretējais – viņi var gulēt pārāk ilgi, nedzirdot nevienu modinātāju. Iepriekš minētie simptomi – pasliktināts garastāvoklis un ''smadzeņu migla'' – var apgrūtināt celšanos no gultas un spēju palikt nomodā visas dienas garumā.
Fiziskas izmaiņas. Tas var būt apetītes zudums, gremošanas problēmas, galvassāpes, sirdsklauves, svara zudums vai pieaugums.
Ietekme uz darbu un personīgo dzīvi. Emocionālais izsīkums var ietekmēt attiecības ar cilvēkiem un spējas darboties gan darbā, gan mājās, piemēram, parādās nespēja otru saprast emocionālā līmenī, biežāka prombūtne no darba, entuziasma zudums darbā un personīgajā dzīvē, zema pašapziņa, nokavēti termiņi, slikts darba izpildījums, sociālā norobežošanās.
Pārbaudi sevi
- Es smaidu retāk nekā agrāk, pat tādās situācijās, kas man parasti šķistu smieklīgas.
- Manas sajūtas vairs nav tik izteiktas, tāpēc jebkurš ēdiens garšo teju vienādi, mūzika mani neaizrauj, mīļi žesti mani neaizkustina un esmu sākusi nēsāt tikai pelēku vai melnu apģērbu.
- Es nevaru gulēt, nevaru aizmigt, nespēju palikt guļus, vai arī viss, ko es gribu darīt, ir gulēt.
- Man ir grūti socializēties. Kad esmu kopā ar draugiem vai ģimeni, es jūtos tā, it kā būtu kaut kur prom, un man ir grūti pievērst uzmanību viņu teiktajam.
- Mani viegli pārsteidz/izbiedē trokšņi vai asas kustības.
- Es esmu vieglāk aizkaitināma nekā agrāk.
- Mans trauksmes līmenis ir augstāks nekā parasti. Atrašanās cilvēkos liek man justies klaustrofobiski.
- Mani ir vieglāk saraudināt. Varu raudāt, skatoties filmas, skumjas ziņu reportāžas, raidījumus ar laimīgām beigām vai klausoties sentimentālus stāstus.
Ja tu vari piekrist kaut vienam no minētajiem apgalvojumiem, ļoti iespējams, tu esi emocionāli izsmelta, un tev ir nepieciešams atgūt kontroli pār sevi. Lasi tālāk un uzzini, kas var palīdzēt tev atgūties.
Kā atgūties
Izdari veselīgas izvēles. Veselīgs dzīvesveids var uzlabot ne tikai fizisko, bet arī garīgo veselību, palīdzot uzveikt emocionālo izsīkumu. Tāpēc turpmāk ēd sabalansētu uzturu, bagātu ar augļiem, dārzeņiem, graudaugiem un liesiem olbaltumvielu avotiem, ierobežo alkohola patēriņu, izvairies no smēķēšanas, vingro vismaz 30 minūtes katru dienu, izveido miega režīmu, katru nakti dodoties gulēt un no rīta ceļoties vienā un tai pašā laikā, miegam atvēlot septiņas līdz deviņas stundas.
Iemācies atrast līdzsvaru starp darbu un personīgo dzīvi. Nereti darbs un tā radītais stress mūs pārņem tik ļoti, ka tas grauj attiecības ar mīļajiem. Tāpēc ir īpaši svarīgi atrast līdzsvaru starp darbu un privāto dzīvi, tai skaitā – atpūtu. Lai spētu samazināt un atbrīvoties no emocionālā izsīkuma, tev ir jāatrod laiks mīļajiem un galvenokārt sev.
Paņem pauzi. Ikvienam reizi pa reizei ir nepieciešama pauze no visa. Vienalga, vai tas ir atvaļinājums vai vienkārši viena diena, kad nedari neko, galvenais ir atslēgties no visa, kas tevi izsmeļ. Tāpēc vismaz reizi nedēļā atrodi laiku darīt to, kas tev patīk, piemēram, glezno, darbojies dārzā, lasi grāmatas, skaties filmas, dodies pastaigā u.tml.
Apmeklē ārstu vai terapeitu. Ja saviem spēkiem atbrīvoties no emocionālā izsīkuma nav iespējams, terapija būs visefektīvākais veids. Speciālists palīdzēs pārvarēt stresu, trauksmi vai jau radušos depresiju, kā arī palīdzēs atrast metodes, kā ar to tikt galā turpmāk. Protams, jāatceras – ja emocionālais izsīkums ir ļoti smags, ārsts depresijas vai trauksmes ārstēšanai var nozīmēt medikamentus, piemēram, antidepresantus vai miega zāles, lai uzlabotu miega kvalitāti.
