Foto: Shutterstock

Lai gan karstais laiks mūs patīkami lutina, tomēr līdz ar to pieaug organisma atūdeņošanās jeb dehidrācijas riski. Lūk, daži fakti, kas karstajās dienās jāatceras.


Karstā laikā pieaug organisma atūdeņošanās riski

Foto: Shutterstock

Līdz ar karstā laika pastiprināšanos organisms daudz vairāk ir pakļauts atūdeņošanai jeb šķidruma zudumam (dehidrācijai). Cilvēka smadzeņu audu sastāvā 85% ir ūdens, un smadzeņu darbība aktivizējas tikai tad, kad organismam ir nodrošināts pietiekošs ūdens apmaiņas līmenis. Jābrīdina, ka organisma atūdeņošanai var būt pat smagas sekas, kā, piemēram, samaņas zaudēšana. Ūdens zudums organismā par 4 - 5% izraisa darba spēju samazināšanos par 20 - 30%. Zaudējot ūdeni 15% apmērā no ķermeņa masas, var pat iestāties nāve. 

Pirmās pazīmes, kas liecina, ka organismam trūkst ūdens, ir slāpes un sausa mute, bet par daudz nozīmīgākām pazīmēm liecina nogurums, sliktas dūšas rašanās, kā arī galvas reiboņi.

Pret atūdeņošanos vienīgās zāles ir lielāks ūdens patēriņš

Foto: Shutterstock

Par ūdens deficītu ķermenī signalizē slāpes. Tas ir pirmais brīdinājums par organisma atūdeņošanos, kā rezultātā būtiski mazinās darbaspējas – gan fiziskās, gan garīgās. 

Lai sevi pasargātu no atūdeņošanās riska, karstā laikā jāuzņem vairāk uzņemt šķidruma, nekā parasti.

Minerālūdens palīdz uzņemt karstumā zaudētās minerālvielas

Foto: PantherMedia/Scanpix

Karstuma un fiziskas slodzes laikā cilvēks vairāk svīst un līdz ar sviedriem zaudē vērtīgas minerālvielas, kas nodrošina fiziskās un koncentrēšanās spējas. Par to, ka sviedros ir daudz minerālu, liecina fakts, ka sviedri ir sāļi. 

Dabīgais minerālūdens ir labs palīgs, lai ātrāk uzņemtu organismam vajadzīgās minerālvielas. Tas organismam palīdz uzņemt kalciju, kāliju, nātriju, hlorīdus un magniju, kuri daeramajā ūdenī parasti ir ievērojami mazāk, bet kas ir īpaši būtiskas sirds darbībai.

Karstuma riskiem visvairāk ir pakļauti bērni un gados veci cilvēki

Foto: Shutterstock

Īpaši uzmanīgiem vasaras svelmē ir jābūt maziem bērniem un veciem cilvēkiem, kā arī hroniskiem slimniekiem, jo šīm grupām ir vājāka termoregulācija. Turklāt viņi ne vienmēr savlaicīgi pamana un reaģē uz ūdens trūkumu organismā, tādā veidā pakļaujot sevi daudz lielākiem atūdeņošanās riskiem. Tādēļ vasarā vērts vienmēr nēsāt līdzi pudeli ar ūdeni un ik pēc 20 minūtēm uzņemt šķidrumu, neatkarīgi, vai par to signalizē organisms vai nē, kā arī piedāvāt bērnam padzerties, neatkarīgi, vai viņš prasa vai nē.

Karstā laikā jāizvairās dzert kofeīnu saturošus dzērienus un alkoholu

Foto: DELFI

Organisma atūdeņošanu var veicināt arī kofeīnu saturoši dzērieni kā kafija, stipra tēja, limonādes un enerģijas dzērieni, kā arī alkohols. Tāpēc ieteicams no tiem izvairīties vai samazināt to dzeršanas daudzumu. Ja tomēr nav iespējams atturēties no to patērēšanas, tad vienlaikus jālieto arī ūdens.

Avots: Minerālūdens "Mangaļi"

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!