Romas Katoļu baznīca informē, ka gavēņa laiku praktizē jau kopš 4. gadsimta, to ievada Pelnu diena, kad priesteris dievkalpojuma laikā svētī pelnus un, kaisot tos virs katra ticīgā galvas, saka Dieva vārdus: "Atceries, cilvēk, ka puteklis esi un par putekli pārvērtīsies". Atgriešanās un gandarīšana par grēkiem ir nepieciešama, lai cilvēks varētu iemantot atpestīšanas darba augļus. Gavēņa laikā gandarīšanas pienākums tiek īpaši uzsvērts.
Attiecībā uz ēdienu baznīca īpašas prasības neuzstāda, toties aicina ticīgos, lai viņi atturētos no laicīgā izpriecām, pilnīgāk ievērotu Dieva un tuvākmīlestības likumus, kā arī meklētu Dieva žēlastību, lūdzoties un pieņemot svētos Sakramentus. Baznīcas likums nosaka, lai ticīgie gavēņa vai Lieldienu laikā izsūdzētu savus grēkus un pieņemtu svēto Komūniju. Septiņas gavēņa nedēļas ir kā septiņi pakāpieni, kas ved pretī Lieldienām.
Saskaņā ar ļoti senu ieradumu divas nedēļas pirms Lieldienām baznīcās tiek aizsegti visi krucifiksi. Dažādi ir skaidrots šis ieradums. To saprotam kā gandarīšanas zīmi, kas atgādina, ka mēs neesam cienīgi skatīt Dievu, kas mūsu dēļ uzņemas ciešanas un nāvi.
Šodien Rietumu pasaulē kristieši pietiekami nenovērtē gavēni kā gandarīšanas laiku. Reti kurš izprot tā garīgo nozīmi. Bieži tiek izcelta gavēņa farizejiskā puse un tiek uzsvērts, ka tas var būt bīstams veselībai. Ja mēs iepazīstamies ar reliģiju vēsturi, tad redzam, ka cilvēkam, kurš vēlējās tuvoties Dievam, tas ir bijis līdzeklis, kas atver viņa sirdi Dievam. Gavēts tika askēzes dēļ, attīrīšanās dēļ, gavēts tika sērojot, lai izlūgtu kādu žēlastību. Islamā, piemēram, cilvēkiem gavēnis ir pirmais līdzeklis, kas palīdz tuvoties Dievam. Arī Bībelē, uz kuru balstās Baznīca, mēs atrodam pozitīvu attieksmi pret gavēni. Tā uzsver gavēšanas nozīmi un parāda, ka tai jābūt saistītai ar lūgšanu un ar mīlestības darbiem. Gavēšana atklāj cilvēka pazemību, cerību un mīlestību pret Dievu. Ir jāzina, ka cilvēks ir dvēsele un miesa. Tāpēc grūti iedomāties reliģiju, kas būtu tīri garīga, kas varētu iztikt bez miesas, bez ķermeņa iesaistīšanas mūsu atgriešanās ceļā pie Dieva.
Bieži vien mēs uzskatām, ka, atsakoties no gaļas ēdieniem piektdienā, mēs esam izpildījuši visu, ko no mums gaida Baznīca un ko vēlas Kristus. Bet šī atteikšanās ir tikai pirmais solis, kuram ir jānoved līdz dziļākai atsacīšanās izpratnei. Tā mums atgādina, ka mēs nedrīkstam pieķerties šīs pasaules labumiem un tos uzskatīt par galveno vērtību un dzīves mērķi. Jārūpējas, lai visu to, ko Baznīca prasa, mēs neizpildītu tikai pienākuma pēc, tīri formāli. Tā būtu nepareiza un nepilnīga pieeja šim 40 dienu gavēņa laikam, kuru mums piedāvā Baznīca. Ja mēs šo gandarīšanas laiku pavadīsim kā jebkuru citu gada laiku, atceroties šo 40 dienu nozīmi tikai pēdējā nedēļā pirms Lieldienām, tad īstenībā mēs būsim pagājuši garām šīm 40 dienu ilgajām rekolekcijām, kas ir domātas mūsu garīgajai atdzimšanai.
Gavēnis un veselība
Dagnija Brūvere - Sulukūres veidotāja un attīstītāja: "Man šķiet, ka gavēnis ir attīrīšanās plašākā nozīmē, un tas ir ļoti lietderīgi. Mūsu ikdienas ritms diemžēl ir tāds, ka ne vienmēr izvēlamies veselīgu pārtiku, piesārņojam galvu ar nelietderīgām domām. Cilvēks sevi visādā ziņā piesārņo, tāpēc gavēnis pirms Lieldienām ir laba tradīcija, taču to var izvērst arī jebkurā citā laikā. Cilvēka ķermenis un gars viens otru ļoti ietekmē, tāpēc atbrīvojot organismu, bet atbrīvojam arī garu. Mēs Sulukūrē palīdzam cilvēkiem izprast, kāpēc ir svarīgi sevi attīrīt, lietot veselīgu uzturu, atbrīvot organismu no sārņiem. Lai nonāktu pie pozitīvām pārmaiņām, ar kaut ko ir jāsāk un gavēnis ir labs sākums, kas dos labus rezultātus. Es nedeklarēšu nekādas konkrētas receptes, jo katrs cilvēks pats sevi ir labākais dietologs, stilists un psihologs, katrs pats vislabāk zina, kas viņam der. Dzīvošana saskaņā ar sevi dos labākos rezultātus."
Dietoloģe Lolita Neimane: "Es pati gavēni neievēroju, taču nesaku, ka tas ir slikti. Pats būtiskākais ir ievērot mērenību un pēc gavēņa beigām nesākt strauji un daudz ēst, lai nav tā, ka pēc tām 40 dienām pēkšņi cilvēki sāk ēst un darīt visu, kas iepriekš bija ierobežots. Ir dažādi iemesli, kāpēc cilvēki ievēro šo atturību, galvenie ir saistīti ar reliģiju. Ir arī dažāda veida izpratnes par to, ko ēst vai neēst gavēņa laikā, biežāk cilvēki šajā laikā atsakās no gaļas lietošanas uzturā. Iesaku ne tikai gavēņa laikā, bet arī citkārt vairāk padomāt par to, ko ēdam un ko tas mums dod."
