Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) apkopotā informācija liecina, ka šogad gripas intensitāte ir zemāka nekā iepriekšējo piecu gadu vidējais rādītājs. Pērn maksimālā gripas intensitāte tika sasniegta gada piektajā nedēļā, kad tika konstatēti 421,9 gadījumi uz 100 000 iedzīvotāju, bet šogad augstākā slimības intensitāte konstatēta gada septītajā nedēļā – 130,3 gadījumi uz 100 000 iedzīvotāju. Jāteic gan, ka pašlaik gripas intensitāte vēl nesamazinās.
Tieši pretēji, pēdējās nedēļās palielinājies stacionēto pacientu skaits – gada septītajā nedēļā hospitalizēts par 31,8 procentiem vairāk pacientu ar diagnozi "gripa" nekā nedēļu iepriekš. Savukārt stacionēto pacientu skaits ar diagnozi "gripas izraisītā pneimonija" palielinājies par 115,8 procentiem. Tāpat septītajā nedēļā saņemti trīs paziņojumi par gadījumiem, kad gripa izraisījusi nāvi. Kopumā gripa šā gada sākumā prasījusi deviņu cilvēku dzīvības.
Šogad pacienti retāk nekā pērn pie speciālistiem vērsušies arī ar sūdzībām par akūtām augšējo elpceļu infekcijām. Turklāt pēdējās nedēļās saslimstība ar šīm infekcijām ir mazinājusies. Tiesa, šogad saslimušo skaits ir lielāks nekā iepriekšējo piecu gadu rādītājs.
Gripas intensitāte pašlaik pieaug, epidēmija būs ilgāka nekā pērn
SPKC epidemioloģe Raina Nikiforova skaidro, ka šogad gripas epidēmiskā izplatība sākusies vēlāk nekā iepriekšējā sezonā un tās intensitāte (iknedēļas intensīvie rādītāji) līdz šim bijuši zemāki nekā pērn. Taču kopš janvāra pēdējās nedēļas tiek novērota plaša gripas izplatība un tās intensitāte pakāpeniski pieaug. Viņa norāda, ka infekcijas izplatību cirkulējošie gripas vīrusi, kuri šajā sezonā lielākoties ir līdzīgi pagājušās sezonas gripas vīrusiem, kā arī uzņēmīgo iedzīvotāju īpatsvars.
"Cilvēki nedaudz vairāk nekā pagājušajā sezonā ir saņēmuši pretgripas vakcīnu, kas kopumā nevar ietekmēt gripas intensitāti, taču no gripas smagām sekām pasargāto riska grupu iedzīvotāju skaits būs lielāks. Šajā sezonā, atšķirībā no citām, vairāk slimo mazi bērni 0-4 gadu vecuma grupā," teic speciāliste.
Nikiforova prognozē, ka gripas intensitāte nesasniegs pagājušas sezonas maksimālos rādītājus. Taču, ņemot vērā, ka joprojām saglabājas pieauguma tendence, varētu prognozēt, ka epidēmijas ilgums varētu būt garāks nekā pagājušajā sezonā, saglabājoties ievērojamām svārstībām pa teritorijām un vecuma grupām.
Jautāta par to, kas ietekmē gripas izplatību, speciāliste norāda: "Laika apstākļiem, visticamāk, ir netieša ietekme, piemēram, jo zemāka ārējā gaisa temperatūra, jo cilvēki vairāk laika pavada telpās, kuras mazāk tiek vēdinātas. Savukārt telpās, palielinoties apkurei, gaiss kļūst siltāks un sausāks, kas negatīvi ietekmē cilvēka elpceļu aizsargbarjeras funkcijas. Diemžēl cilvēki, it sevišķi vieglu simptomu gadījumos, piemēram, vakcinētas personas, kuras atsevišķos gadījumos var inficēties un pārslimot gripu vieglā formā, bieži vien turpina apmeklēt gan mācību iestādes, gan darbu. Līdz ar to tie veicina gripas vīrusu izplatību, tādā veidā apdraudot nevakcinētas, tostarp augsta riska personas, kam gripa var izraisīt smagas saslimšanas, kad nepieciešama hospitalizācija utt."
Ieteikumi sevis pasargāšanai
Lai arī gripa ir infekcijas slimība, no kuras nav iespējams sevi pilnībā pasargāt, pastāv vairāki profilakses pasākumi, kas var samazināt risku ar to saslimt arī tad, ja neesi vakcinējusies. SPKC iesaka pēc iespējas retāk apmeklēt vietas, kur uzturas daudz cilvēku, piemēram, masveida pasākumus slēgtās telpās. Tāpat ieteicams pēc iespējas retāk izmantot sabiedrisko transportu.
Tāpat, sajūtot gripas simptomus, nevajadzētu "mēģināt saņemties" un doties uz darbu. Pulmonologs Viesturs Šiliņš skaidroja, ka situācijas nopietnības nenovērtēšana ir galvenā cilvēku pieļautā kļūda. Cilvēki, kas turpina būt aktīvi pēc slimības inkubācijas sākuma, ir bīstami citiem. Došanās uz darbu un citu aktivitāšu veikšana slimības laikā ir viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc epidēmija katru gadu atkārtojas.
SPKC kā profilakses pasākumu min arī telpu vēdināšanu un iekštelpu gaisa mitrināšanu. Tāpat nedrīkst aizmirst par to, ka jāģērbjas atbilstoši laikapstākļiem. Nepieciešams arī vairākas reizes dienā ar ziepēm rūpīgi mazgāt rokas. Slimošanas laikā rokas jāmazgā vēl biežāk, jo vīrusi un baktērijas intensīvi izplatās arī ar rokām. Roku mazgāšanā priekšrocība ir šķidrajām ziepēm, jo vīrusi un baktērijas spēj saglabāties uz ziepju gabaliem.
Rokas nepieciešams mazgāt pirms ēšanas, dzeršanas, zāļu lietošanas, dekoratīvās kosmētikas uzlikšanas, rīcības ar kontaktlēcām, smēķēšanas, pirms ēdiena gatavošanas un pasniegšanas. Tāpat tas jādara pēc klepus, vai deguma šņaukšanas, saskares ar ķermeņa šķidrumiem (deguna izdalījumi, asaras, siekalas), publisko vietu apmeklēšanas, pieskaršanās naudai. Ja rokas nav mazgātas, izvairies no pieskaršanās acīm, degunam un mutei.
SPKC gripas epidēmijas laikā iesaka izvairīties no cieša kontakta ar cilvēkiem, piemēram, sasveicinoties ar draugiem, ieteicams izvairīties no bučošanās un apskaušanās. Īpaši svarīgi tas ir tad, ja kādam no jums ir saaukstēšanās pazīmes. Ja parādās gripas simptomi, palieciet mājās, neapmeklējiet darbu, skolu vai publiskus pasākumus un konsultējieties ar ārstu.
Vairāk par gripas un saaukstēšanās simptomiem, kā arī šo slimību atšķirīgajām pazīmēm lasi šeit.
Gripa, saaukstēšanās un iesnas: rakstu izlase par slimību profilaksi un uzveikšanu
Gripa nav vienīgā augšējo elpceļu infekcija, kas šajā laikā skar daudzus. Nepatīkama un izplatīta ir arī saaukstēšanās. Saskaroties ar kādu no šīm slimībām, ir svarīgi zināt, kā rīkoties, lai ātrāk izveseļotos un neinficētu citus.
SPKC norāda, ka ar gripu slimam cilvēkam nepieciešams ievērot mieru, uzņemt daudz šķidruma, izvairīties no alkohola un tabakas lietošanas, kā arī lietot medikamentus gripas simptomu mazināšanai. Parasti gan gripu ārstē mājas apstākļos, bet, ja slimošana norit ar komplikācijām, pacientam vislabāk konsultēties ar savu ģimenes ārstu un doties uz slimnīcu.
Par to, kā pasargāt sevi no gripas, kā arī citām elpceļu infekcijām un kā tās ārstēt, uzzini šajā rakstu izlasē.
