Laikā no 2009. līdz 2013.gadam ar HIV inficēto personu skaits, kas Eiropas valstīs saņem pretvīrusa terapiju, ir teju dubultojies, un tas ļauj šiem cilvēkiem dzīvot ilgāk, veselīgāk un produktīvāk, teikts Eiropas slimību un profilakses kontroles centra (ECDC) progresa ziņojumā par HIV ierobežošanu. Turklāt arvien vairāk valstu ievieš agrīnu HIV pacientu ārstēšanu, kas ir izmaksu efektīvāka un ievērojami samazina valsts veselības aprūpes budžeta izdevumus.
Onkoloģijā, kardioloģijā un citās medicīnas nozarēs Latvijā ir vienprātība, ka profilakse un savlaicīga ārstēšana ir lētāka nekā cīņa ar ielaistu slimību. Taču attiecībā uz HIV, kur neskaitāmos pētījumos ir pierādīta agrīnas ārstēšanas izmaksu efektivitāte, Latvijā šis princips netiek ieviests.
Latvija ECDC ziņojumā joprojām ir norādīta kā vienīgā valsts Eiropā, kur antiretrovirālā terapija HIV pacientiem tiek uzsākta novēloti, kad tā saukto imunitātes jeb CD4 šūnu skaits asinīs ir ļoti zems – vien 200 uz mm3 asiņu.
Pārējās valstis savus HIV slimniekus sāk ārstēt daudz agrāk, kad viņu imunitāte vēl nav tik sagrauta.
- 28 Eiropas valstīs ārstēšana tiek uzsākta pie 350 šūnām;
- 15 valstīs – pie 500;
- savukārt četras valstis – Austrija, Francija, Itālija un Rumānija, ir atteikušās terapijā vadīties no imunitātes šūnu skaita un ieviesušas vienkāršotu ārstēšanas uzsākšanu pēc HIV diagnostikas.
„Onkoloģijā, kardioloģijā un citās medicīnas nozarēs Latvijā ir vienprātība, ka profilakse un savlaicīga ārstēšana ir lētāka nekā cīņa ar ielaistu slimību. Taču attiecībā uz HIV, kur neskaitāmos pētījumos ir pierādīta agrīnas ārstēšanas izmaksu efektivitāte, Latvijā šis princips netiek ieviests. Tiek sagaidīta slimības pēdējā stadija un tikai tad uzsākta pretvīrusa terapija, kad ārstēšana bieži ir neefektīva, dārga un vairs nedod rezultātu,” uzsver infektoloģe Gunta Stūre, Rīgas Stradiņa universitātes asociētā profesore.
Šī politika atspoguļojas arī statistikā - Latvija jau daudzus gadus ir to ES valstu vidū, kur HIV infekcijas izplatības rādītāji ir vieni no augstākajiem.
ASV Nacionālā veselības institūta nesen publiskotais pētījums Start uzsver – ja HIV inficēto ārstēšana tiek sākta stadijā, kad CD4 šūnu līmenis vēl ir augsts jeb 500 uz mm3 asiņu, risks, ka vīruss progresēs līdz AIDS diagnozei, kā arī citām nopietnām saslimšanām vai pat nāvei, samazinās par 53%.
Latvijas infektologi jau kopš 2007.gada valsts institūcijās centušies panākt, lai HIV inficēto pacientu ārstēšana tiktu uzsākta vismaz no 350 šūnām, taču rezultātu nav. Tāpēc infektologi ar cerībām raugās uz veselības ministra Gunta Belēviča nesen presē paustajiem izteikumiem, ka no nākamā gada HIV inficēto pacientu ārstēšanai plānots atvēlēt papildus budžeta līdzekļus, saka Stūre.
Ņemot vērā Latvijas iedzīvotāju un pat ģimenes ārstu vidū valdošo aizspriedumu, ka „HIV ir narkomānu un geju slimība”, HIV diagnostika ir ļoti vāja – par savu diagnozi varētu būt informēti vien 50% no kopējā inficēto skaita.
„Šobrīd HIV ārstēšana pasaulē tiek traktēta kā profilakse. Jo laicīgāk to uzsāk, jo labāki ir rezultāti – iegūst gan slimais cilvēks, kurš var dzīvot pilnvērtīgu dzīvi bez blakusslimībām, gan sabiedrība, kas tiek pasargāta no epidēmijas draudiem, jo ārstēts HIV inficētais ar šo slimību nevar inficēt citus cilvēkus,” skaidro infektoloģe.
Latvijā, ņemot vērā slikto HIV diagnostiku un vēlīni uzsākto pretvīrusa terapiju, apgrūtināta ir ANO programmas cīņai pret HIV/AIDS Unaids izvirzīto mērķu sasniegšana HIV/AIDS ierobežošanā.
Unaids līdz 2020.gadam izvirzījusi stratēģisko mērķi 90-90-90, paredzot, ka:
- 90% ar HIV inficēto ir informēti par savu diagnozi;
- 90% inficēto saņem pretvīrusa terapiju;
- 90% inficēto terapijas rezultātā samazinās vīrusa slodze asinīs, kas nozīmē, ka viņi nevar inficēt citus cilvēkus.
Kā skaidro Stūre, ņemot vērā Latvijas iedzīvotāju un pat ģimenes ārstu vidū valdošo aizspriedumu, ka „HIV ir narkomānu un geju slimība”, HIV diagnostika ir ļoti vāja – par savu diagnozi varētu būt informēti vien 50% no kopējā inficēto skaita. Arī pretvīrusa terapiju saņem neliela inficēto daļa – aptuveni 40%, un tikai pēdējā Unaids mērķī par vīrusa slodzi Latvija tuvinās izvirzītajiem 90%, jo visi, kas ārstējas, uzrāda labus ārstēšanas rezultātus.
Jāuzsver, ka agrīna HIV pacientu ārstēšana ilgtermiņā ir arī ekonomiski izdevīga. Unaids aprēķinājusi, ka katrs investētais ASV dolārs HIV ārstēšanā rada 17 dolāru lielu ekonomisko ieguvumu.
Uzsākot agrāku terapiju, tiek ietaupīti 43% no nākotnē paredzamajiem izdevumiem, ko nāktos tērēt, ārstējot HIV radītās papildu saslimšanas:
- tuberkulozi;
- sēnīšu infekcijas;
- vēzi;
- diabētu.
Kā liecina Unaids nesen publiskotais pētījums, cilvēkresursu ziņā ieguvumi būtu vēl lielāki – nepilnu divu paaudžu jeb 35 gadu laikā tiktu apturēta AIDS epidēmija. Tādejādi kopumā pasaules ekonomikai iegūtu 760 miljonus dzīves gadu.
Latvijā kopš 2008. gada strauji pieaug HIV inficēšanās tieši heteroseksuālās transmisijas ceļā, tāpēc saslimst daudz jaunu sieviešu un bērnu. HIV inficēto grūtnieču skaits 2013. gadā pieaudzis par 14 gadījumiem, bet bērnu skaits, kuri inficējušies no mātes − par 3 gadījumiem, kopumā 2013. gadā infekcija diagnosticēta 10 bērniem. Arī AIDS izplatība Latvijā ir augstākā ES valstīs, liecina Slimību un profilakses kontroles centra dati.
