Foto: Shutterstock
Gana daudz tiek runāts par pārmērīgu saules gaismas uzņemšanu, kas ir pamatoti, jo tai var būt veselībai ļoti bīstamas sekas, piemēram, ādas vēzis. Taču arī nepietiekama saules gaismas uzņemšana var apdraudēt mūsu veselību, kas šobrīd savā ziņā ir apgrūtinājums, jo koronavīrusa pandēmijas dēļ esam spiesti vairāk laika pavadīt iekštelpās, tātad mazāk laika saules gaismā. Piesardzība, protams, pirmajā vietā, bet nenāks par ļaunu uzzināt, kā organisms var signalizēt par saules trūkumu.

Ievērojot šobrīd tik nepieciešamos drošības pasākumus, tu joprojām vari doties pastaigās vai nelielā skrējienā ārpus mājokļa sienām. Tāpat, ja tev ir iespēja, vari īsu brīdi pasēdēt saulītē uz lieveņa vai pie atvērta loga, kurā spīd saules stari. Savukārt, lai tu zinātu, vai tev dabiskā dienas gaisma šobrīd nav īpaši nepieciešama, turpinājumā, iedvesmojoties no portāliem ''The Healthy'', ''Reader's Digest'' un ''Welness Mind'', piedāvājam iepazīties ar pazīmēm, kas var liecināt – tu neuzņem pietiekami daudz saules gaismas.

Vienmēr lieto saules aizsargkrēmu

Neapšaubāmi, saules aizsargkrēms ir pirmā nepieciešamība, ilgstoši uzturoties tiešos saules staros, taču stariem var būt arī laba ietekme uz organismu. Endokrinologs Maikls F. Holiks iesaka ik dienu 10 līdz 15 minūtes uzturēties saulē, lai gūtu labumu no D vitamīna, un tai nav obligāti jābūt intensīvai saules gaismai. Pat mākoņainā un vēsā dienā neliels UV staru iedarbības daudzums var palīdzēt dzīvot ilgāk un justies labāk. ''Āķis slēpjas tajā, ka vienkārši nepieciešams iziet laukā no mājas un sajust dienasgaismu uz savas ādas,'' stāsta Amerikas Savienoto Valstu (ASV) Uztura un Diatoloģijas Akadēmijas pārstāvis Veslijs Delbridžs.

Straujas garastāvokļa maiņas un zarnu trakta problēmas

Foto: Shutterstock
Viens no strauju garastāvokļa svārstību vai depresīvu izjūtu cēloņiem var būt pazemināta gaisa temperatūra, kas lielā daļā gadījumu nāk kopā ar saules gaismas trūkumu. ''Tas tāpēc, ka smadzenēs sarūk hormona serotonīna daudzums,'' skaidro ASV Uztura un Dietoloģijas Akadēmijas pārstāvis Veslijs Delbridžs. ''Uzturoties spilgtā gaismā, piemēram, saules izstarotajā, dabiski palielinās serotonīna daudzums, kas liek izjust patīkamas emocijas.'' Citiem vārdiem – ik dienu atrodi brīdi laika, lai uzkavētos saules staros, tas var palīdzēt justies labāk.

Tāpat Šefīldas Universitātes pētījumi rāda, ka lielai daļai pacientu, kas cieš no kairinātu zarnu sindroma, ir D vitamīna – taukos šķīstošas barības vielas – deficīts. Un, kā zināms, D vitamīna ražošanu ietekmē saules gaismas uzņemšana. Tāpat arī cilvēkiem ar Krona slimību, celiakiju vai zarnu iekaisuma slimībām var būt lielāks D vitamīna deficīta risks, jo problēmas ar kuņģa-zarnu traktu apgrūtina tauku uzsūkšanos organismā. ASV Nacionālais Veselības Institūts skaidro, ja organisma spēja absorbēt taukus ir pasliktināta, tas tiešā veidā ietekmē taukos šķīstošo vielu absorbciju, tostarp D vitamīna.

Pieņemies svarā un pārmērīgi svīsti

Foto: Shutterstock
Saules gaismas iespaidā organisms ne tikai ražo vairāk D vitamīna, bet arī tas uzņem barības vielu slāpekļa oksīdu, kas palīdz nodrošināt vienmērīgu vielmaiņas darbību un attur no nepārtrauktas ēšanas. Pētījums, kas publicēts žurnālā ''Diabetes'' rāda – UV staru iedarbība var palēnināt svara pieaugumu un novērst cukura diabētu. Savukārt cits 2017. gadā Kanādā veikts pētījums atklāj – svara pieaugums ziemas mēnešos varētu būt saistīts ar saules gaismas trūkumu. Tomēr jāņem vēra, ka, lai noteiktu veselīgu saules gaismas ilgumu un intensitāti, joprojām nepieciešami papildu pētījumi.

Arī pārmērīga svīšana pieres rajonā pat tad, ja neveic fiziskās aktivitātes vai neatrodies spēcīgos saules staros, ir viena no klasiskajām pazīmēm, kas liecina – tu nesaņem pietiekami daudz D vitamīna. Ja tava piere sviedru dēļ spīd nedaudz vairāk nekā parasti, bet tava ķermeņa temperatūra un aktivitātes līmenis ir normāls, iespējams, ir laiks konsultēties ar savu ģimenes ārstu, lai veiktu nepieciešamās pārbaudes D vitamīna deficīta noteikšanai. Tādējādi iespējams atklāt arī citu D vitamīna trūkuma cēloni, piemēram, diabētu, osteoartrītu vai vēzi.

Sāpes kaulos un slikts miegs

Foto: Shutterstock
ASV Uztura un Dietoloģijas Akadēmijas pārstāvis Veslijs Delbridžs norāda – D vitamīna deficīts saules trūkuma dēļ var tikt sajaukts ar artrītu vai fibromialģiju (hroniskas muskuļu sāpes un nogurums), jo abu simptomi – sāpes kaulos – ir vienādi. Pieaugušie, kas nesaņem pietiekami daudz saules gaismas, it īpaši ziemā, kad daudz laika tiek pavadīts mājās, bieži izjūt sāpes muskuļos un kaulos vai no rīta jūtas stīvāki nekā iepriekšējā vakarā. Tādas uzturvielas kā kalcijs un kolagēns, savstarpēji mijiedarbojoties, palīdz spēcināt kaulus, taču D vitamīna trūkuma dēļ šis process tiek apgrūtināts, pat apstādināts, tādējādi kaulos parādās sāpes.

Tāpat saules gaismas trūkums var nodarīt postu tavam organismam arī tad, kad saule jau sen norietējusi. ASV Nacionāla miega fonda dati atklāj – ilgāka laika pavadīšana mākslīgajā apgaismojumā vai skatīšanās uz elektronisko ierīču ekrāniem rada nopietnas miega problēmas. Patiesībā, ja tu samazini saules gaismas uzņemšanu līdz minimumam, jo lielākoties uzturies iekštelpās, tu vari sabojāt sava organisma dabisko iekšējo pulksteni, tādējādi nespējot vairs pietiekami dziļi iemigt un izraisot bezmiegu.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!