Imunizācijas līmenis pret vairākām infekcijas slimībām nesasniedz noteikto mērķi
Foto: F64

Šobrīd imunizācijas līmenis Latvijā pret vairākām infekcijas slimībām ir zemāks nekā Imunizācijas plānā noteiktais mērķis, liecina Slimību profilakses un kontroles centra dati.

Imunizācijas plāns 2012.-2014. gadam paredzēja, ka pret tuberkulozi aizvadītajā gadā tiks vakcinēti 98% jaundzimušo, tomēr šis rādītājs sasniedza 93,9%. 2013. gadā mērķis bija 97% jaundzimušo vakcinācija pret tuberkulozi, bet izpilde - 96,5%. Savukārt 2012. gada mērķis paredzēja 96% jaundzimušo imunizāciju pret tuberkulozi, kas tika sasniegts.

Vakcināciju pret tuberkulozi dzemdību nodaļās jeb savlaicīgi 2014. gadā saņēma 88,6% jaundzimušo, kas ir par 1,3% vairāk salīdzinājumā ar 2013. gadu.

Savukārt pret pārējām infekcijas slimībām Imunizācijas plāns 2014. gadā paredzēja 95% un lielāku aptveri.

Imunizācijas līmenis 95% un vairāk pērn sasniegts zīdaiņiem divu mēnešu vecumā pret B hepatītu - 97%, pret difteriju, stingumkrampjiem, garo klepu un poliomielītu - 95,6% un pret Hib infekciju - 95,1%. Tomēr pret visām minētajām infekcijām imunizācijas līmenis, salīdzinot ar 2013.gadu, ir samazinājies par vidēji 2%.

Tāpat Imunizācijas plāna mērķis pērn pret B hepatītu, difteriju, stingumkrampjiem, garo klepu, poliomielītu un Hib infekciju izpildīts zīdaiņiem 6 - 11 mēnešu vecumā.

Augstāks imunizācijas līmenis par 90% bijis bērniem 12-15 mēnešu vecumā pret difteriju, stingumkrampjiem, garo klepu un poliomielītu - 92,3%, kas ir par 2,6% vairāk nekā 2013. gadā.

Savukārt zemāks par 90% imunizācijas līmenis bija zīdaiņiem divu mēnešu vecumā pret pneimokoku infekciju - 87,5%, kas ir par 1,4% mazāk nekā 2013. gadā. Tāpat līmenis zemāks par 90% bija bērniem 12 - 15 mēnešu vecumā pret vējbakām - 84,5%, kas ir par 10,5% vairāk nekā gadu iepriekš.

Tāpat tikai 49% meiteņu 12 gadu vecumā pret cilvēka papilomas vīrusu saņēmušas pirmo poti. Šis rādītājs pērn bija par 4,4% mazāks nekā 2013.gadā.

Imunizācijas līmenis zemāks par 90% bija arī bērniem 14 gadu vecumā pret difteriju un stingumkrampjiem - 81,6%, kas ir par 0,5% mazāk salīdzinājumā ar 2013.gadu. Savukārt pret poliomielītu 2014.gadā bija vakcinēti 81,5% bērnu 14 gadu vecumā, kas ir par 0,4% mazāk salīdzinājumā ar 2013.gadu.

Veselības ministrs Guntis Belēvičs (ZZS) ir norādījis, ka pēdējos gados Latvijā modē ir nevakcinēties. Taču šis jautājums kļūst jo īpaši aktuāls saistībā ar bēgļu ierašanos. Kā piemēru viņš minēja, ka bēgļi var būt sasirguši ar poliomielītu, pret ko daļa valsts iedzīvotāju var būt uzņēmīgi.

Līdzīgu viedokli izteicis arī Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Infekciju uzraudzības dienesta vadītājs Māris Liepiņš. Viņš pieļāvis, ka "problēmas" varētu būt ar bēgļiem no Afganistānas, jo šajā valstī ir zems vakcinācijas līmenis pret poliomielītu. Līdz ar to bēgļi teorētiski varētu šo vīrusu atvest uz Latviju, kā rezultātā tie cilvēki, kuri kāda iemesla dēļ pret poliomielītu nav vakcinējušies, varētu saslimt. "Bet iespējamība ir maza," piebilda speciālists.

Source

LETA

Tags

Guntis Belēvičs Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form