Kā atpazīt un novērst nomācošās galvassāpes vai migrēnu
Foto: Shutterstock

Saspringtajā pirmssvētku laikā, kad viss ir jāpaspēj, bieži sastopamies ar galvassāpēm, ko diemžēl steigā mēdzam ignorēt. Tā ir ļoti izplatīta problēma arī ikdienā, kuru daudzi pieņem kā pašsaprotamu un nerisina, nevēršas pie ārsta un necenšas noskaidrot sāpju rašanās iemeslus. Kādi ir sāpju iemesli, veidi un kā šo problēmu risināt – konsultē eksperts anesteziologs-reanimatologs un algologs jeb sāpju ārsts Guntis Iļķēns un “Benu aptieka” farmaceite Baiba Prindule.

Galvassāpes var būt dažādas

Algologs skaidro, ka apmēram 90 procentos gadījumu – tātad deviņos no desmit – cilvēki cieš no primārajām galvassāpēm jeb tādām, kuras var uzskatīt par patstāvīgu slimību. Savukārt desmit procentiem ir sekundārās jeb seku galvassāpes – kā citas slimības izpausme. Tāpēc, ja pirmoreiz parādās spēcīgas galvassāpes – agrāk nav bijušas un pēkšņi ir –, noteikti vajadzētu vērsties pie ārsta, lai noskaidrotu, kas par vainu, jo iemesls var būt arī galvas audzējs.

Tāpat iespējams asinsizplūdums vai trombs galvā, kā arī vienkārši paaugstināts asinsspiediens, kas līdz šim nav konstatēts. Pie sekundāro galvassāpju grupas pieder arī medikamentu izraisītas galvassāpes. Daudzi cilvēki lieto nitroglicerīnu vai sirdszāles, kas pēc lietošanas izraisa galvassāpes. Nitroglicerīns paplašina asinsvadus ne tikai sirdī, bet arī galvā, un tas izraisa sāpes. Ir arī galvassāpes, kas saistītas ar medikamentu atcelšanu. Vai arī, ja nav iedzerta ierastā kofeīna deva – kafija. Tāpat galvassāpes var izraisīt arī hormonālo pretapaugļošanās līdzekļu lietošana vai sieviešu hormonu līdzsvara maiņa, tāpēc sievietēm galva sāp biežāk.

Farmaceite uzsver, ka galvassāpēm mēdz būt vairāki iemesli un pret tām nevajadzētu būt vienaldzīgiem. Ja galvassāpes radušās pazemināta asinsspiediena dēļ, tad visvieglāk tās novērst, izdzerot tasi kafijas. Protams, palīdzēt var arī medikamenti. Ir svarīgi informēt farmaceitu par citām lietotajām zālēm vai kādu hronisku saslimšanu, jo tad sarunā farmaceits var uzzināt un piemeklēt īstās pretsāpju zāles, kuras būs piemērotākas pacienta kuņģim, sirdij un citiem vitāli svarīgiem orgāniem.

Saspringums vai migrēna?

Pie primārajām galvassāpēm, kad tās ir kā slimība, pieder migrēna un saspringuma galvassāpes. Kuras sastopamas biežāk? Vienam vai diviem cilvēkiem no desmit ir migrēna, bet pārējiem – saspringuma galvassāpes. Šajā gadījumā ir ļoti svarīgi noteikt pareizo diagnozi, jo, ja tā ir migrēna, galvassāpes nav ārstējamas, tikai pareizi atvieglojamas. Savukārt saspringuma galvassāpes, ja cilvēks saprot, no kā tās viņam radušās, un rīkojas pareizi, var pilnībā izārstēt. Tādējādi lielākā sabiedrības daļa, kas mokās ar galvassāpēm, varētu no tām izvairīties.

Visām saspringuma galvassāpēm ir līdzīgs veidošanās mehānisms. Proti, tās rodas no muskuļu sasprindzinājuma plecu un kakla daļā, ko izraisa statiskas slodzes un stress. Tas viss plecu un kakla daļu pārvērš cietos muskuļos, kuros izveidojas sāpju punkti, no kuriem arī sāp galva. Tālāk tas var pāriet hroniskā formā – cilvēks ir kļuvis īpaši jutīgs pret sāpēm, un viņam sāp pat tad, kad nevajadzētu sāpēt. Tāpēc ir svarīgi noskaidrot, cik daudz cilvēks "grēko", piemēram, cik ilgi sēž pie datora un kāds ir stresa līmenis. "Satraukumu gan darbā, gan personīgajā dzīvē, gan cilvēkā iekšēji ir milzum daudz, un, ja ar to netiek galā, tad tiem, kuriem vājākais punkts ir plecu un kakla daļa, stress transformējas galvassāpēs, bet tiem, kam vājāka ir muguras lejasdaļa, tas transformējas muguras sāpēs. Vēl citiem parādās gan muguras sāpes, gan galvassāpes. Tātad attiecīgi jārīkojas – vajadzīgs stresa menedžments. Ir dažādi fiziski vingrinājumi, kas māca atslābt. Stress norims, muskulatūra atlaidīsies, un sāpes kaut kad pāries," stāsta Iļķēns.

Prindule skaidro – galvassāpes var novērst, dzerot pietiekami daudz ūdens. Svarīgs arī aktīvs dzīvesveids un pareizs uzturs – tie var mazināt galvassāpes, kas rodas paaugstināta asinsspiediena dēļ. Grūtāk ir ar galvassāpēm, ko veicina muskuļu saspringums no vienveida pozas darbā un stresa. Darbā jācenšas pamainīt pozu, lai netiek sasprindzināti muguras augšdaļas muskuļi. Taču, ja galvassāpes parādās regulāri un zāļu lietošanas biežums palielinās – noteikti jādodas pie ārsta.

Bieži vien, ja sāpes laikus neārstē un dzīvo pēc principa "varbūt pāries", un pretsāpju medikamentu sāk lietot tikai tad, kad jau sāpes vairs nevar izturēt, rezultāts vairs nebūs tik labs. Savukārt, ja pretsāpju zāles iedzer laikus, saspringuma galvassāpes var pāriet pat pēc pāris stundām, skaidro sāpju ārsts.

Migrēnas simptomi

Migrēnai ir noteikti būtiski kritēriji. Pamata simptomi – galvassāpes migrēnas laikā parasti ir vienpusējas, pulsējošas. Sāpes variē no mērenām līdz ļoti spēcīgām, un tās stipri ierobežo ikdienas aktivitāti – ja tev ir migrēna, tu nepastrādāsi, un kustoties šīs galvassāpes pastiprinās. Savukārt pavadošo simptomu pazīmes ir slikta dūša, vemšana, pastiprināta jutība pret gaismu vai skaņu, kā arī nepatika pret troksni un gaismu.

Tātad, ja ir bijuši vismaz divi pamata simptomi, kā arī viens no šiem pavadošajiem un ir bijušas piecas šādas lēkmes ar ilgumu no četrām līdz 72 stundām, kā arī izslēgti visi pārējie galvassāpju rašanās mehānismi, tad var runāt par migrēnu. Šādos gadījumos ir svarīgi atrast katram pacientam pietiekami efektīvu un drošu zāļu kombināciju, lai iespējami ātri sāpju lēkmi pārtrauktu. Ja migrēnas lēkmes notiek ļoti bieži, tās jāārstē arī starplaikos. Ja mēnesī ir viena migrēnas lēkme vai arī pa trim mēnešiem reizi, tad kopā ar sāpju ārstu pacients atrod pareizo zāļu kombināciju. Tāpat pacients arī zina, no kā ikdienā jāizvairās – šokolādes vai sarkanvīna, kas viņam provocē lēkmes. Labā ziņa – migrēna ir problēma, kas uz dzīves otro pusi parasti mazinās, lēkmes kļūst retākas un vājākas. Taču sliktā ziņa – migrēna ir slimība, kuru nevar pilnībā izārstēt.

Ar pretsāpju zālēm prātīgi

Ārsts norāda – gan saspringuma sāpēm, gan migrēnai nereti laika gaitā pievienojas pretsāpju medikamentu izraisītas galvassāpes. Piemēram, saspringuma galvassāpes cilvēks ārstē ar tabletēm, un sāpes it kā uz mirkli pierimst. Kad sāpes parādās, viņš atkal lieto zāles un jau tik daudz, ka vienā brīdī cilvēkam sāk sāpēt galva no tā, ka viņš neiedzer pretsāpju zāles. Objektīva iemesla galvassāpēm nav, bet principā tās izraisa tas, ka cilvēks nav iedzēris kārtīgu pretsāpju līdzekļu devu. Parasti tā notiek ar kombinētajiem preparātiem. Tās nav sliktas zāles, taču vienai no šo medikamentu sastāvdaļām piemīt neliela stimulējoša iedarbība – ja tev ir saaukstēšanās vai gripa, tā palīdz pārciest šo grūto stāvokli. Taču šajā gadījumā tas nodara kaitējumu. "Saspringuma galvassāpes ļoti bieži ir pedantiskiem cilvēkiem, kas ārkārtīgi cenšas visu darbā izdarīt kārtīgi, un, kad viņi tuvojas izsīkumam, tad, iedzerot medikamentu, viņiem veicas labāk. Cilvēki iekrīt šajā medikamentu atkarības slazdā. Šīs atkarības galvassāpes ir ļoti spēcīgas, un dažkārt, lai tās atceltu, vajag ārstēties pat slimnīcā. Nedzerot pretsāpju tabletes, viņiem pazūd arī galvassāpes," norāda Iļķēns.

Praktiski ieteikumi pret stiprām saspringuma galvassāpēm. Iesaka sāpju ārsts:

1. Vjetnamiešu "Zvaigznītes ziede" vai latviešu ledus gabaliņi pielikti pie deniņiem, vai maigas rokas, kas pamasē saspringušos muskuļus plecu un kakla daļā – tas viss rada atslābumu, un šādi var tikt vaļā no galvassāpēm arī bez tabletēm. Ādā ir taustes receptori, un, ja tos viegli kairina – glāsta, uzliek vēsumu –, organisms izdala endogēnos opiātus, pretsāpju vielas.

2. Ja saspringuma galvassāpes ilgstoši nepāriet, jādodas pie sāpju ārsta. Iespējams, viņš izrakstīs kādu jaunu, viegli stimulējošu antidepresantu, kas ļauj aktīvi iesaistīties atveseļošanās procesā. Piemēram, muskuļu relaksantu, kas pastiprina pretsāpju līdzekļu efektivitāti, vai arī atjaunošanās procesu veicinošo līdzekli. Ilgstošs muskuļu sasprindzinājums un asinsrites traucējumi muskuļos veicina deģeneratīvas izmaiņas un samazina audu izturību, rada nervu jutīguma pieaugumu, un ir vesela rinda preparātu, kas palīdz to novērst.

Source

DELFI Viņa

Tags

Galvassāpes Stress veselības problēmas Galvassāpes
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form