Kad esam nobijušies, dusmīgi, saspringti vai uztraukušies, mūsu organisms pārpilnās ar adrenalīnu un stresa hormonu, ko sauc par kortizolu (to izstrādā virsnieru dziedzeris, kas atrodas tieši virs nierēm). Adrenalīns uztur mūs modrus un koncentrētus, turpretī kortizols sagatavo muskuļus atbildes reakcijai uz draudiem. Tas ir pazīstams arī kā "cīnies vai bēdz" hormons, jo sniedz tūlītēju enerģijas lādiņu, ko varam izmantot, lai cīnītos, t.i., stātos pretim potenciāli bīstamai situācijai vai bēgtu prom no šīs situācijas. Tas arī palīdz cukuram ieplūst asinsritē, lai saņemtu tūlītēju enerģijas devu.
Kad esat uztraukts, adrenalīns un kortizols rada riebīgu, nervozu, panisku sajūtu vēdera dobumā. Tā ir aizsardzības mehānisma daļa, kas ļauj ķermenim reaģēt briesmu situācijā un kas radīts, lai mēs turētos pa gabalu no briesmām (jo īpaši alu cilvēku laikos, kad bija jābēg no dažādiem bīstamiem zvēriem).
Kāpēc mūsdienu stress ir kaitīgs
Alu cilvēku laikos stresa mehānisms strādāja mums par labu, bet mūsdienās stress vairs nav labs.
Mūsdienu stress, ko rada straujais dzīvesveids, patiešām ir kaitīgs - pat toksisks. Tas liek pieņemties svarā, tas novārdzina imūnsistēmu un paaugstina nopietnu saslimšanas risku. Daudzas stresu izraisošas situācijas mūsdienās nav briesmas, no kurām jābēg, taču ķermenis tik un tā liek to darīt. Svarīga darba intervija, darba izpildes termiņa tuvošanās vai priekšnieka rājiens var likties draudīgs, taču šie iemesli fizisku ļaunumu nenodarīs un nebūs arī nekādas vajadzības bēgt, tāpēc stress izraisa barošanos.
Kāpēc stress liek uzbaroties
Mēs jau noskaidrojām, ka, jūtot stresu, organisms izstrādā adrenalīnu un kortizolu. Brīdī, kad esat īstās (t.i., fiziskās) briesmās, šie hormoni liek vai nu bēgt, vai cīnīties, tādējādi netiek uzkrāti tauki. Bet, kad neesat īstās briesmās, šos taukus uzkrājošos hormonus nelietojat, tad tie (un cukurs, kas nonāk asinsritē) vienkārši pārvietojas par organismu un tauku veidā nogulsnējas uz vēdera un vidukļa. Tie liek izjust arī lielāku kāri pēc cukura (šokolādes un cepumiem), jo organismam šķiet, ka pretējā gadījumā tas nespēs darboties. Tāpēc stresa nomākti cilvēki bieži zaudē pāris kilogramus atvaļinājuma laikā, lai gan viņi ēd varbūt tikpat, cik parasti, ja ne vēl vairāk, toties pa organismu katru dienu neklīst taukus uzkrājošie hormoni, nav augsts cukura līmenis asinīs vai pastāvīga kāre pēc saldumiem.
Stresa hormons kortizols ir īpaši kaitīgs. Pētījumi rāda, ka tas ir saistīts ar vēdera taukiem. Kad stresa līmenis krītas, arī adrenalīna līmenis pazeminās, taču kortizols (un arī cukurs asinīs) saglabājas sistēmā daudz ilgāk. Pētījumi atklāj, ka tauku šūnas ap vēdera artēriju pievilina kortizolu, radot toksisku tauku slāni tieši zem vēdera muskuļiem, un no tiem patiešām ir grūti tikt vaļā. Tāpēc regulāri pietupieni būs bezjēdzīgi, ja vienmēr dzīvojat stresā. Vienīgā iespēja atbrīvoties no šiem taukiem - ir atbrīvoties no stresa. Un iegaumējiet: vēdera tauki ir bīstamākais tauku veids, jo tie palielina sirds slimības risku, rada augstu asinsspiedienu, izraisa diabētu un noteiktus vēža veidus.
Kāpēc tas, kā jūs ēdat, ir tikpat svarīgi kā tas, ko jūs ēdat
Jūs varat skrupulozi ievērot visus uztura un vingrojumu noteikumus, bet, ja izlaižat ēdienreizes, ēdat lielā steigā vai uztraukumā, jūs nekad nebūsiet tīrs un slaids.
Labākais, ko varat darīt sava ķermeņa labā, ir iemācīties pareizi sakošļāt ēdienu. Košļāšana ir veselīgas ēšanas stūrakmens. Piemēram, salāti nav tik veselīgi, ja vien tos pamatīgi nesakošļājat. Tas ir tādēļ, ka košļāšanas procesā izdalās visi ēdienā esošie vitamīni un minerālvielas. Košļāšana arī ražo siekalas un sadala ēdienu, lai pēc norīšanas to ir vieglāk sagremot. Un labi sagremots ēdiens palīdzēs jūsu vēderam būt plakanam un ķermenim veselīgam. Ja ēdat pārāk ātri un norijat pussakošļātu ēdienu, tas mocīs kuņģi un būs ilgi jāsagremo, bet tas savukārt radīs uzpūšanos un gāzes.
Es vēlos, lai maltītes laikā jūs nesteigtos. Ēšanas procesam būtu jāaizņem vismaz - vismaz! - divdesmit minūtes. Jo vairāk, ja tā ir liela maltīte. Es vēlos, lai katru kumosu jūs sakošļātu vismaz - vismaz! - divdesmit reizes. Un vairāk, ja vien spējat. Es vēlos, lai jūs košļājat katru ēdiena kumosu, līdz tas kļūst par ūdeņainu, mīkstu masu. Un apsolu, ka tas pārsteidzoši iedarbosies uz ķermeni.
Zojas stāsts: "Kādreiz biju ātrās ēšanas karaliene, bet, kad iemācījos pareizi sakošļāt ēdienu, es ieguvu plakanu vēderu. Es mēdzu ēst brokastis pie sava darbagalda un parasti ēdu musli, ko noriju pussakošļātu. Bieži biju tik aizņemta, ka pusdienas ēdu pulksten trijos, kad biju jau izbadējusies. Paķēru sviestmaizi un apēdu to ātrāk nekā desmit minūtes un atkal traucos uz sanāksmi. Visu pēcpusdienu našķojos ar uzkodām. Arī tās apēdu ātri. Pārnākusi mājās, tik ļoti steidzos paēst, ka riju makaronus par nesakošļājusi. Es vienmēr jutos uzpūtusies, un vēders izspīlējās, it kā es būtu grūtniecības sākumā."
Lai arī cik ļoti cilvēks ir aizņemts, viņš vienmēr var atlicināt 20 minūtes, lai kārtīgi paēstu. Zoja sāka labi sakošļāt katru kumosu un patiešām spēja izgaršot ēdienu. Aptuveni divās nedēļās viņas vēders kļuva pilnīgi plakans.
Kā ēst bez stresa
- Katru kumosu sakošļājiet vismaz reizes divpadsmit, pat trīspadsmit, ja vien spējat.
- Nolieciet galda piederumus un starp katru kumosu dažas reizes ieelpojiet.
- Nenorijiet ēdienu, kamēr tas nav kļuvis par ūdeņainu masu.
- Ēdiet tikai tad, kad esat atbrīvojies. Ja esat satraukts pirms ēšanas, uzgaidiet, līdz jūtaties labāk.
- Apstājieties, kad jūtaties paēdis, un nebaidieties atstāt uz šķīvja ēdienu. Jūs vienmēr varēsiet paēst vēlāk, ja atkal jutīsiet izsalkumu.
- Nejauciet stresu ar izsalkumu - ja esat satraucies, jums jānomierinās, nevis jāēd.
- Noteikti dzeriet daudz negāzētā ūdens, kad esat satraucies.
- Kamēr ēdat, neskatieties televīziju un nedariet neko citu. Koncentrējoties uz kaut ko citu, ir viegli pārēsties.
Jums, visticamāk, ir stresa radīti tauki, ja:
- ēdat stresa situācijās
- visās ķermeņa daļas ir slaidas, izņemot vēderu
- ātri ēdat
- vienmēr jūtat kāri pēc saldumiem
- neizdevusies diena liek just izsalkumu
Pareizas ēšanas priekšrocības:
- Jūsu stresa līmenis samazināsies.
- Jūs izskatīsieties un jutīsieties mazāk uzpūties.
- Jūs ātrāk jutīsieties paēdis, tāpēc ēdienreizēs ēdīsiet mazāk un izskatīsieties slaidāks.
- Jūs nesajutīsieties nepatīkami pieēdies vai uzpūties.
- Jūs stresa ietekmē bezjēdzīgi neēdīsiet. Jūs sreidzaties un neieklausāties savā organismā, tāpēc bieži vien ēdat pat tad, kad neesat izsalcis.
Pēc kā jūs patiesībā esat izsalcis?
Tas ir jautājums, ko ir nepieciešams sev uzdot, kad pārmeklējat skapīšus, lai atrastu kaut ko ēdamu. Un visbiežāk jūs nemaz neesat izsalkuši - meklējat kaut ko, ar ko novērst uzmanību, jo esat satraukušies, vientuļi, garlaikoti vai noguruši. Visas šīs emocijas liek just izsalkumu. Bet ēšana nav atbilde.
Ja esat satraucies, jūtat izsalkumu, organisms pieplūst ar adrenalīnu un kortizolu, kas rada jucekli cukura līmenī asinīs, liekot just kāri pēc kaut kā salda. Bet tā vietā, lai meklētu cepumus, ir jānogaida, dziļi jāieelpo un jātiek galā ar stresu, pirms kaut ko ēdat. Tas pats notiek, ja esat vientuļš vai garlaikots, - atrodiet kaut ko citu uzmanības novēršanai - TV raidījums, filmu vai karstu vannu. Vai arī varat būt aktīvs un veikt astoņu minūšu vingrojumus! Ēšana jūs neuzmundrinās. Tā tikai īslaicīgi novērsīs uzmanību.
Ja esat piekusis, ļaujiet sev atpūsties. Mani pārsteidz, cik ļoti daudz cilvēku nespēj vienkārši atpūsties pēc darba dienas. Viņi pat vakarā meklē iespēju vēl nedaudz uzlādēties ar glāzi vīna, tāfelīti šokolādes vai kafiju. Sniedziet savam ķermenim atpūtu un dodieties agrāk pie miera.
