Jauni ierobežojumi, nedrošība par finansiālo labklājību un nākotni, bailes par savu un tuvinieku veselību. Iespējams, ka radušies konflikti ar tuviniekiem, kas notiekošo redz un saprot citādi nekā mēs. Tie ir tikai daži no veidiem, kā Covid-19 pandēmija ietekmē ikviena psihisko veselību. Kā ar to visu tikt galā? Kā nezaudēt dzīvesprieku un enerģiju ikdienas darbu paveikšanai? To podkāstā "Laimes laboratorija" apspriedu ar ārstu psihoterapeitu Andri Veselovski.
Sarunu Andris iesāk ar nelielu skaidrojumu par to, kā pašlaik cilvēki jūtas un kas risinās viņu prātos. Tas var palīdzēt labāk saprast, kas vispār ar mums notiek un kā rīkoties. "Ir milzīgas izmaiņas tajā, kas notiek apkārt, ko saka mediji, ko mēs piedzīvojam – citi zaudē darbu, citi nezaudē darbu. Un izmaiņas vienmēr rada stresu. Prāts producē lielu daudzumu tādas nesavāktas enerģijas," saka Andris. Krīzē šīs enerģijas ir ļoti daudz. Un psihoterapeits ir pārliecināts, ka šobrīd gandrīz katru šī brīža situācija kaut kādā veidā ir ietekmējusi.
Uz izmaiņām katrs cilvēks reaģē sev raksturīgā veidā. "Vienam varbūt šie stresi, bailes, informācija rada haosu, apjukumu – cilvēks arvien vairāk satraucas, baidās. Citam liekas, ka valdība, kādi cilvēki dara kaut ko nepareizi un tāpēc ir problēmas," stāsta Andris, "tas nenozīmē, ka tie, kas "Facebook" raksta, ka tie vai tie ir sliktie, ir slikti cilvēki, ka viņi grib nodarīt pāri. Tas, iespējams, liecina, ka viņi saskaras ar stresu. Varbūt viņiem ir samazinājies darbs vai zaudēts darbs, varbūt jāsēž ar bērnu stundām. Prātam ir grūti, un tas atrod risinājumu." Neatkarīgi no tā, kurš vai kas tiek vainots, šis process ir saistīts ar stresa izlādi.
