Tuvojas Līgo vakars, Jāņu diena, kad galdi būs bagātīgi klāti ar pašu gatavotiem sieriem, uz oglēm viegli cepsies šašliks, neiztikt arī bez tradicionālās rasola bļodas un citiem gardumiem. Savukārt, ja nespējam pateikt nē ēdienu izvirtībām, tad svētki var beigties ar pārēšanos un sliktu pašsajūtu. Tomēr ir veids, kā varam nesabojāt sev svētkus ar pārēšanos – praktizējot apzinātu ēšanu. Tā vēsta portāls happyandraw.com.
Ēdot apzināti, uzmanība tiek koncentrēta mirklim, kas ir tieši šobrīd. Bez nosodījuma, vienkārši tiek apzinātas tā mirkļa izjūtas.
Protams, tas nav vienas dienas darbs, lai sasniegtu mērķi, ir jāpieliek lielas pūles, bet tas ir tā vērts.
Patiesībā, savu ēšanas paradumu apzināšanās var pozitīvi ietekmēt dzīvi arī citās tās jomās. To praktizējot, iemācāmies apzināties savu izvēļu nozīmi, apjaušam, ka paši esam atbildīgi par savu dzīvi un veselību.
Ieguvumi, ko dod apzināta ēšana:
Izvēle ir vienmēr
Koncentrējoties uz savām izvēlēm, darbībām un uzvedību ēšanas laikā, var apjaust, cik liels spēks ir katrai izvēlei, ko veicam. Apzināta ēšana iemāca arī pateikt nē, kad tas ir nepieciešams, piemēram, atteikties no papildporcijas, kad jau vēderā jūtama sāta sajūta. Apzināta ēšana ietekmē arī citas dzīves sfēras, proti, iemācāmies pateikt nē darbiem, kad esam pietiekami pārslogoti, kā arī atteikt citām lietām, ko patiesībā nemaz nevēlamies darīt.
Māca ieklausīties savā organismā
Bieži vien ēdam nevis tāpēc, ka gribam ēst, bet jūtamies garlaikoti vai darām to vienkārši aiz ieraduma. Piemēram, ēdam, jo līst lietus, jo ēd kāds cits, jo skatāmies televizoru. Praktizējot apzinātu ēšanu, vairāk var ieklausīties tajā, ko patiesībā vēlas organisms. Tas māca atpazīt psiholoģiskus faktorus, kas mūs mudina ēst, un izvērtēt tos. Visieteicamāk ir ēst tikai tad, kad tiešām izjūtam izsalkumu. Tas atturēs arī no pārēšanās, jo organisms signalizē ar smaguma sajūtu, kad apēsts jau pārāk daudz.
Spēja kontrolēt savas iegribas
Savu iegribu kontrolēšana ir viens no nozīmīgākajiem aspektiem, kam pievērš uzmanību, praktizējot apzinātu ēšanu. Bieži vien izjūtam tieksmi apēst vēl un vēl un parasti tai ļaujamies. Patiesībā, tas attiecas arī uz citām dzīves situācijām, kad būtu noderējusi spēja sevi kontrolēt. Praktizējot apzinātu ēšanu, tu pats kļūsti noteicējs par savu prātu un savu dzīvi. Tas iemāca arī atšķirt mirkļa iegribas no patiesajiem un lielajiem mērķiem.
Svara kontrole
Ieklausoties tajā, ko saka organisms, iemācamies pārvaldīt savu svaru. Katru reizi, kad noliekam dakšiņu malā, kad jūtamies paēduši, vai izvēlamies neēst, ja patiesībā organisms nemaz nejūtas izsalcis, varam būt droši, ka paši kontrolējam savu svaru. Tas attiecas ne vien uz pārēšanos, bet arī uz badošanos, jo, vēloties ātri notievēt, ignorējam organisma saucienus pēc enerģijas, pēc pārtikas. Arī šādas situācijas nelabvēlīgi ietekmē veselību.
