Foto: Shutterstock

Stress samazina mūsu darbaspējas un domu skaidrību, kas, savukārt, noved pie nepareizu lēmumu pieņemšanas un palielina neapmierinātību ar sevi, apkārtējiem un dzīvi kopumā. Turpinājumā piedāvājam iepazīties ar trim vienkāršām, efektīvām un praksē pārbaudītām tehnikām stresa mazināšanai.

Meditācijas skolotājs Marks Torntons apgalvo, ka neatkarīgi no tā, kāda ir cilvēka nodarbošanās, pastāv ērti un vienkārši veidi, kā ātri nomierināt uzvilktus nervus vai sakarsušu prātu, saglabājot mieru un sasniedzot dziļu relaksāciju pat paaugstināta stresa apstākļos.

Uzskats, ka meditāciju praktizēšanai nepieciešami īpaši laika, telpas vai kāda speciāla aprīkojuma resursi, ir maldīgs. Protams, ir tehnikas, kurām vajadzīgi noteikti apstākļi, bet lielākoties meditēt var jebkurā vietā un laikā. Turklāt to var darīt pat visaizņemtākie cilvēki. Visas dienas garumā mums patiesībā ir ļoti daudz iespēju miera un iekšējās harmonijas radīšanai.

Kā nomierināt nervus? Trīs patiesi efektīvas tehnikas

Pirmā tehnika: atvērtais ķermenis

Šī tehnika nāk no tantriskās tradīcijas, kurā tiek uzsvērts, ka relaksēts, atvērts un plūstošs ķermenis ir spējīgs saturēt vairāk enerģijas. Savukārt samezglojumi, sašaurinājumi un bloki ierobežo mūsu spējas izjust savu būtību, kodolu un sirdi. No rietumnieku viedokļa šī tehnika ir progresīva muskuļu relaksācijas forma.

Kādu labumu sniedz konkrētā tehnika?

1. Ātri rada mieru;
2. Noņem ķermenī uzkrāto spriedzi;
3. Iedarbojas nepilnas minūtes laikā.

Izpildījums

  • Šī tehnika maina veidu, kā reaģējam stresa situācijās. Stress pieprasa mūsu ķermenim sarauties un aizvērties. Apzināti atbrīvojot muskuļus, mēs efektīvi pārraujam stresa radītos modeļus.
  • Pavēro muskuļus plecos! Pamani, vai tie ir saspringti. Lai gūtu priekšstatu par stresa līmeni, var uzraut plecus līdz ausīm un tad strauji atbrīvot tos.
  • Pavēro sīkos muskuļus ap acīm! Ļauj tiem atbrīvoties. Varbūt izjūti vajadzību piemiegt acis, samirkšķināt vai viegli pamasēt šo zonu, lai ļautu mazajiem muskulīšiem atbrīvoties?
  • Tagad pievērs uzmanību savai pierei un ļauj atbrīvoties arī pieres muskuļiem! Ja vajag, viegli pamasē pieri un deniņus.
  • Pavēro kakla muskuļus! Pagrozi galvu no vienas puses uz otru.
  • Tagad pievērs uzmanību žokļa muskuļiem! Apzināti padari žokli mīkstāku. Ļauj tam atbrīvoties un palikt viegli pavērtam.
  • Pavēro muskuļus vēdera rajonā! Lai to izdarītu, dziļi ieelpo ar ķermeņa augšdaļu līdz vēderam. Izelpo un vēlreiz dziļi ieelpo, šoreiz turot krūtis un plecus mierīgus, bet sasprindzinot diafragmu – tas ļaus vēderā ieplūst vairāk gaisam.
  • Vēlreiz dziļi ieelpo un izmanto savus vēdera muskuļus, lai vēderu it kā izvirzītu uz priekšu. Tad atbrīvojies un pavēro, vai vēdera muskuļos ir lielāka viegluma un atbrīvotības sajūta.

Lai sasniegtu noturīgu rezultātu un ķermenis pierastu rīkoties atbrīvoti, vingrinājumi jāveic katru dienu. Praktizējoties un iepazīstot šo vingrinājumu, tas aizņems pat mazāk kā 30 sekundes.

Otrā tehnika: dusmu pārvarēšana

Foto: Shutterstock

Reizēs, kad esam dusmīgi un aizkaitināti, mums ir vairākas iespējas, kā reaģēt. Mēs varam turēt dusmas sevī un tajās vārīties (pavēro, ko tas dara ar tavu ķermeni!), izgāzt tās uz citiem vai varam šo dusmu enerģiju izmantot arī kādā konstruktīvākā un nekaitīgākā veidā.

Dusmu pārvarēšanas tehnika ir droša dusmu izpaušana, kas ļauj "sistēmai" atbrīvoties no liekā tvaika. Šī meditācija nāk no Sahadža Jogas skolas.

Kādu labumu sniedz konkrētā tehnika?

1. Ļauj pilnībā pārdzīvot dusmas, nevis tās apspiest;
2. Nodrošina drošu kanālu, caur kuru dusmas var tikt izpaustas.

Izpildījums

  • Atrodi mājās klusu vietu, kur tevi neviens netraucēs.
  • Pavadi aptuveni vienu minūti, ievērojot visu ar maņām uztveramo ārpus ķermeņa (ko redzi, dzirdi, sajūti, kādas smaržas ir jūtamas apkārt, garšas u.c.).
  • Pavadi vienu minūti, pievēršot uzmanību un ievērojot visas iekšējās sajūtas ķermenī.
  • Apzinies dusmu sajūtas ķermenī. Kur tās ir sajūtamas? Šī meditācija ir balstīta uz ķermeni. Mēs nevaram izjust dusmas bez ķermeņa reaģēšanas noteiktā veidā.
  • Parādīsies dusmas par situāciju vai personu, ar kuru tās ir saistītas. Šeit galvenais ir nevis pamanīt situāciju, personu vai problēmu, kas radījusi dusmas, bet gan sajūtas, ko dusmas radījušas ķermenī. Pašlaik nevajag ar prātu domāt par dusmām, analizēt situāciju vai meklēt risinājumus.
  • Paņem spilvenu, kurpi vai arī savij vannas dvieli virvē. Izjūti dusmas un sit pa grīdu ar spilvenu, kurpi vai dvieli.
  • Saki: "Es esmu dusmīgs/a!" un ļauj dusmām izplūst pa ķermeni un ieiet grīdā. Ja apstākļi ļauj, var izmantot arī balsi, lai dusmas izteiktu skaļi.
  • Pēc tam kļūsti atkal piezemēts un ievēro ar maņām uztveramo ārpus un ķermeņa iekšienē vienlaicīgi! Pajautā sev: "Ko es varu darīt, lai šo enerģiju izmantotu konstruktīvi?" Ieklausies klusumā un vēro, vai nāks atbilde.

Svarīgs moments!

Veicot šo praksi, neiztēlojies citus cilvēkus! Tas nozīmē – nevizualizēt viņus, kā arī neizmantot viņu vārdus. Šīs tehnikas mērķis nav enerģētiska vardarbība, kaitējuma vai negatīvās enerģijas sūtīšana citiem. Praktizēt nozīmē ielūkoties savā ķermenī un atzīt: "Es esmu dusmīgs/a." Tā nav ārēja lūkošanās uz citiem.

Protams, reizēm uz kādu cilvēku esam tik dusmīgi, ka ir grūti neiztēloties, ka tieši uz viņu arī izbļaujam šīs dusmīgās frāzes. Taču šajā gadījumā jāsaprot, ka šīs meditācijas mērķis ir virzīties prom no cēloņa uz to, kā tas tiek pārdzīvots ķermenī. Kad vien meditācija novirzās no ķermeniskām sajūtām uz citu cilvēku, mēs riskējam enerģētiski izpaust dusmas, vardarbību pret viņu.

Ir divi jautājumu bloki, kas var palīdzēt pamanīt dusmas ķermenī.

Pirmais: Kur es šīs dusmas izjūtu? Kas notiek manā vēderā, kad es domāju par konkrēto personu, situāciju vai cilvēku grupu? Kā reaģē mani kakla un plecu muskuļi?

Otrais: Kā mans ķermenis grib kustēties, kad es piedzīvoju dusmas? Ko grib darīt manas plaukstas un rokas, kad esmu kontaktā ar dusmām?

Trešā tehnika: baltā gaisma

Foto: Shutterstock

Šī meditācija nāk no budisma.

Kādu labumu sniedz konkrētā tehnika?

1. Pazemina stresu.
2. Sekmē miera un labklājības izjūtu.
3. Palielina piederības sajūtu.

Izpildījums

  • Apsēdies klusā vietā un elpo ar diafragmu.
  • Iztēlojies baltu gaismu savas sirds centrā. Gaisma simbolizē dziedināšanu, mieru, tīrību un vispārējo mīlestību. Pakāpeniski iztēlojies, ka šī gaisma kļūst mirdzošāka, spilgtāka un vibrējošāka. Izjūti, ka šī gaisma tevi aplaimo.
  • Turpini iztēloties, kā gaisma pakāpeniski izplešas pa visu sirdi un tālāk pa visu ķermeni, līdz tas ir piepildīts ar gaismu tik tālu, ka tā plūst pāri. Gaismas ir tik daudz, ka tā izstaro no tevis, ieplūst istabā un piepilda to.
  • Iztēlojies, ka gaisma ir piepildījusi istabu un tad plūst tālāk pasaulē.

Galvenais meditāciju un citu stresa pārvarēšanas tehniku apgūšanā ir māka atslābināties. Varbūt tas neizdosies ar pirmo piegājienu, jo, tāpat kā visās lietās, arī šeit ir nepieciešama regulāra praktizēšana. Bet ar katru nākamo reizi izveidot sava miera okeānu kļūs vieglāk.

Enerģija plūst tur, kur ir uzmanība – tas ir viens no meditācijas likumiem. Ja vēršam uzmanību uz negatīvām domām, iegūstam negatīvu domu enerģiju. Ja uzmanība tiek vērsta uz pozitīvām domām – iegūstam pozitīvu domu enerģiju. Savukārt, ja koncentrējamies uz miera radīšanu – iegūstam mieru. Tik pārsteidzoši vienkārši!

Raksta tapšanā izmantota Marka Torntona grāmatā "Meditācija stresa mirklī" publicētā informācija un ieteikumi.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!