Kā pareizi rīkoties, ja peldoties sarauj krampis
Foto: Shutterstock

Kad peldoties kājā iemetas krampis, dažs, nezinot, kā rīkoties, krīt panikā, kas situāciju padara daudz ļaunāku – nervozi kulstoties ūdenī, cilvēks var sarīties ūdeni un noslīkt. Kāda būtu pareiza rīcība šādā situācijā un kāpēc krampji vispār iemetas, portālam VIŅA skaidro speciālisti.

Par krampi sauc pēkšņu, sāpīgu, no gribas neatkarīgu muskuļu spazmu jeb saraušanos. Visbiežāk krampis iemetas apakšstilbā vai kājas pirkstos.

"Galvenais šādā situācijā ir mēģināt saglabāt mieru. Visbiežāk krampi sarauj tikai vienā ekstremitātē, parasti – kājā. Tā kļūst kustēties mazspējīgāka, bet pārējām ekstremitātēm jau nekas nekaiš. Izmantojot tās un, ja iespējams, iesaistot arī krampja skarto ekstremitāti, vienkārši jāpeld krasta virzienā. Jāmēģina sasniegt vieta, kur var nostāties uz ūdenstilpnes dibena vai ar rokām pieturēties pie kaut kā, piemēram, laipas. Ja cilvēks neuztraucas, nekas briesmīgs nevar notikt. Kāja mazliet pasāp un pēc laika velkošā sajūta pati no sevis pāriet. Parasti krampis nemoka ilgāk par minūti," saka ģimenes ārsts, klīnikas "Alma" vadītājs Andris Lasmanis.

Kad esi apstājies uz zemes vai kaut kam pieķēries, vari mēģināt atbrīvot saspringušos muskuļus, tos pamasējot un izmīcot vai arī pastiepjot, iesaka Lasmanis. Piemēram, ja spazma ir apakšstilbā, savilktos muskuļus var pastiept, pavelkot pēdas pirkstgalu uz sevi. Savukārt, ja krampis sarāvis kājas pirkstus, tie jāliec pretējā virzienā.

"Kādreiz tas palīdz, citreiz – ne. Tad var pamēģināt pilnīgi pretēju metodi – maksimāli atslābināties un nomierināties, neko nedarīt, vienkārši pieciest tās sāpes. Bieži vien krampis uzreiz pāriet," tā Lasmanis. Arī pilnīgi neko nedarot, krampis pēc mirkļa pāriet pats no sevis.

Kā pareizi rīkoties, ja peldoties sarauj krampis
Foto: Shutterstock
Kad esi apstājies uz zemes vai kaut kam pietvēries, vari mēģināt atbrīvot saspringušos muskuļus, tos pamasējot un izmīcot vai arī pastiepjot. Piemēram, ja spazma ir apakšstilbā, savilktos muskuļus var pastiept, pavelkot pēdas pirkstgalu uz sevi.

Jautāts, vai pēc tam, kad krampis pārgājis, būtu prāta darbs atkal iet peldēties, dakteris saka: "Var iet. Ja cilvēks nekrīt panikā, nekas traks jau nevar notikt – ja vēlreiz saraus krampis, izklibosi atkal ārā un viss. Taču par drošību gan tad būtu jāpiedomā – nevajag peldēt tur, kur ar kājām nevar sasniegt ūdenstilpnes dibenu. Ja tomēr gribi peldēt dziļākā vietā, prātīgi būtu paņemt līdzi peldriņķi vai kādu citu peldošu objektu, pie kura pieķerties, ja sarauj krampis."

Dakteris Lasmanis skaidro, ka vistrakāk ir tad, ja cilvēks ir iepeldējis dziļumā un, kājā iemetoties krampim, krīt panikā. "Cilvēks satraukumā sāk kult ūdeni un var aizrīties, kas var beigties pat ar noslīkšanu. Panika šādā situācijā ir sliktākais, kas var būt. Jāmēģina nomierināties. Protams, mēs jau varam mācīt – neuztraucies, nekrīti panikā, bet ne visi cilvēki to spēj. Viens teju jebkurā situācijā ir mierīgs, apzinās, ka krišana panikā tikai traucē, kamēr cits, tikko viņam mazajā pirkstiņā sarāvis krampis, ir šausmīgi satraukts un nākamajā dienā skrien pie ārsta," saka ārsts.

Iemesli, kāpēc peldot sarauj krampis

  • Krampja iemesls visbiežāk ir tāds, ka ūdens temperatūra ir stipri zemāka par ķermeņa temperatūru. Tā gadās, ja ūdens ir pārāk vēss vai arī cilvēks pēc ilgstošas uzturēšanās saules svelmē strauji metas ūdenī. Vēsais ūdens izraisa spēcīgu nervu kairinājumu, un atbildes reakcija ir krampis. "Ja esi pārkarsis saulē, ūdenī jāiet lēnām, lai izvairītos no straujas ķermeņa temperatūras maiņas," piekodina Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta pārstāve Inga Vītola.
  • Krampi var izraisīt arī fiziska pārslodze, saka "Rīgas veselības centra" Ķengaraga filiāles fizioterapeite Alīna Kurmeļeva. Krampis var iemesties, ja cilvēks, kurš ilgi nav neko darījis, piepeši izdomā, piemēram, pārpeldēt ezeru.
  • Krampju iemesls var būt nepareiza peldēšanas tehnika. "Var būt, piemēram, ka, peldot brasā vai tauriņstilā, kustības nav simetriskas. Ar abām kājām un rokām kustības ir jāveic ar vienādu spēku, citādi vairāk noslogotajai ekstremitātei var būt pārslodze, kas nereti izraisa krampi," saka fizioterapeite. Tipiska kļūda ir, ka cilvēks peldot pārāk sasprindzina pēdas vai kājas visā garumā ir sasprindzinātas un kustas kā robotam. Tām ir jābūt atslābinātām un jākustas tik brīvi kā zivtiņas astei.
  • Arī nepareiza elpošana var būt muskuļu spazmu iemesls. "Pareiza elpošana ir ļoti svarīga! Ļoti bieži cilvēki nepareizi elpo – par maz ieelpo gaisu, ritms ir saraustīts," stāsta Kurmeļeva.
  • Arī ūdens trūkums organismā var izraisīt muskuļu spazmas peldēšanas laikā. "Vispār daudzi pārāk maz dzer ūdeni. Dienā vajadzētu izdzert apmēram divus litrus ūdens," piekodina fizioterapeite.
  • Krampi var izraisīt stress un bailes no ūdens. Tas gan biežāk notiek ar tiem, kas slikti un reti peld.

Svarīgi!

Ja krampji moka bieži un ne tikai peldot, jākonsultējas ar ģimenes ārstu vai neirologu. Iespējams, tam ir kāds nopietnāks iemesls, piemēram, vēnu problēmas vai magnija trūkums.

Vairāk par drošību, peldoties un uzturoties pie ūdenstilpnēm, lasi šeit.

Source

DELFI Viņa
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form