Kā sievietei ikdienā profilaktiski rūpēties par intīmo veselību

Kā sievietei ikdienā profilaktiski rūpēties par intīmo veselību
Foto: Shutterstock

Ikvienai sievietei, kurai rūp viņas ginekoloģiskā veselība, pirmkārt, būtu jādomā par veselīgu dzīvesveidu kā tādu. Nevar "atraut" olnīcas un dzemdi no ķermeņa kopumā. Ja vēlme ir būt veselai, jālieto veselīgs uzturs, jābūt fiziski aktīvai, jāizvairās no smēķēšanas un, kā minimums, jāveic valsts noteiktās profilaktiskās pārbaudes, norāda medicīnas zinātņu doktore un ginekoloģe Jana Žodžika.

Sabalansēts uzturs un veselīgs ķermeņa svars

Veselības pamati tiek ielikti jau tajā brīdī, kad esam mammas vēderā. Tas, cik veselīgi grūtniece ēd, ietekmē arī topošā mazuļa veselību. Piemēram, ja grūtniece uzturā lieto ļoti daudz produktu, kas satur pievienoto cukuru, mazulim var attīstīties vielmaiņas traucējumi. Veselīga uztura paradumi veidojas jau bērnībā, tāpēc vecāku atbildība ir rādīt piemēru un izglītot bērnus pareizā ēšanā. Turpmākajā dzīvē sievietēm būtu jārūpējas par veselīgu ķermeņa svaru, jo liekais svars var ietekmēt olnīcu darbību, samazināt auglību, kā arī veicināt citu saslimšanu risku.

Atbrīvošanās no kaitīgiem ieradumiem

Smēķēšana var izmainīt maksts mikrofloru un olvadu darbību, kas var būt riska faktors ārpusdzemdes grūtniecībai. Smēķējošām sievietēm ir lielāks onkoloģisko saslimšanu risks, jo smēķēšana "nokauj" organisma imūno sistēmu. Tāpat imunitāti un līdz ar to arī ginekoloģisko veselību nelabvēlīgi ietekmē pārmērīga alkohola lietošana.

Rūpes par seksuālo veselību

Lai meitenes, kļūstot par sievietēm, ar atbildību izturētos pret savu intīmo veselību, būtiska loma ir seksuālajai izglītošanai ģimenē. Jau pusaudžu vecumā mammām vajadzētu ar savām meitām pārrunāt jautājumus par intīmo higiēnu, mēnešreizēm, seksuālajām attiecībām un no tām izrietošajām sekām. Meitenēm jābūt informētām par drošu kontracepciju un seksuāli transmisīvajām slimībām. Uzsākot dzimumdzīvi, reizi gadā būtu jāapmeklē ginekologs un jānodod analīzes, lai pārliecinātos, ka sievietei nav maksts infekciju. Ja sieviete nedzīvo dzimumdzīvi, arī tad kā minimums reizi trijos gados būtu jādodas pie ginekologa un jāveic dzemdes kakla analīzes, bet pēc 50 gadu vecuma arī krūšu mamogrāfija.

Valsts apmaksāta vakcinācija un profilaktiskās pārbaudes

Latvijā meitenēm no 12 līdz 18 gadu vecumam valsts nodrošina bezmaksas vakcīnu pret cilvēka papilomas vīrusu, kas var izraisīt dzemdes kakla vēzi. Vakcīnas sastāvā ir vīrusam līdzīgas daļiņas, kas ierosina imūno reakciju, taču vakcīna nesatur vīrusa DNS, tāpēc tā ir pilnībā droša un neatstāj negatīvu ietekmi uz meiteņu veselību vai auglību.

Sievietēm vecumā no 25 līdz 70 gadiem reizi trijos gados būtu jāveic valsts apmaksātā dzemdes kakla citoloģiskā uztriepe. Šī pārbaude ļauj atklāt dzemdes kakla vēzi pirmsvēža vai agrīnā stadijā un vairumā gadījumu šo slimību izārstēt. Savukārt sievietēm vecumā no 50 līdz 69 gadiem reizi divos gados būtu jāveic krūšu skrīnings ar mamogrāfijas metodi. Galvenais iemesls, kāpēc krūtis jāpārbauda ar mamogrāfu, ir iespēja saskatīt slimību vēl pirms tās sajušanas.

Gadījumā, ja uzaicinājums nav saņemts vai ir nozaudēts, sievietei ir iespēja vērsties pie sava ginekologa un veikt valsts apmaksātos izmeklējumus arī bez uzaicinājuma.

Krūšu pašpārbaude

Lai pamanītu izmaiņas krūtīs, ja tādas ir radušās, ir svarīgi regulāri veikt krūšu pašpārbaudi. Pirmajā reizē sieviete var palūgt, lai ginekologs parāda, kā tas pareizi jādara un kam jāpievērš uzmanība, bet pēc tam laikā starp mēnešreizēm viņa to var darīt pati. Krūšu pašpārbaudi vajadzētu veikt vismaz divas reizes gadā. To var darīt arī katru mēnesi, taču krūšu pašpārbaudei nevajadzētu pārvērsties par fobiju, kad katra pārbaude tiek gaidīta ar bailēm sataustīt ko nelāgu.

Sievietēm vecumā līdz 50 gadu vecumam krūšu sonogrāfija būtu ieteicama, ja ir kādas sūdzības vai arī ģimenes vēsturē ir bijusi saslimstība ar krūts vēzi.

Simptomi, kurus pamanot nepieciešama ginekologa konsultācija:

  • Asiņošana starp mēnešreizēm vai pēc menopauzes.
  • Spēcīgas un sāpīgas mēnešreizes, kādas agrāk nav bijušas.
  • Sāpes vēdera lejasdaļā un pēc dzimumakta.
  • Mainījušies izdalījumi.
  • Veidojumi krūtīs, krūtsgalos vai padusēs.

Pasākums tiek īstenots Eiropas Savienības Sociālā fonda projekta Nr.9.2.4.2./16/I/021 "Mēs par veselīgu Rīgu – daudzveidīgi un pieejami veselības veicināšanas un slimību profilakses pasākumi!" ietvaros.

Source info

DELFI Viņa


Copyrights

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Lasi vēl


Pregnancy widget logo Pregnancy widget logo
Aprēķināt
Norādi pēdējo mēnešreižu
pirmo dienu
Kļūda!
Lūdzu, norādiet korektu
datumu pagātnē.
Viņa.lv iesaka