vēdersāpes mēnešreizes vēders
Foto: Shutterstock

Steidzīgajā ikdienā stresam ir pakļauts teju katrs no mums. Kāds ar negatīvajām emocijām tiek galā labāk, cits – īsti nespēj atslābināties, ļaujot tām uzkrāties. Tomēr ilgstošs stress, kā zināms, ir viens no biežākajiem dažādu veselības problēmu cēloņiem, kaitējot gan mūsu fiziskajai, gan garīgajai pašsajūtai. Turpinājumā piedāvājam brīdinājuma signālus, kas liecina – stresa ikdienā ir pārāk daudz, un jāsāk domāt, kā nemitīgo spriedzi mazināt.

Niezoši izsitumi

Ja pēkšņi esi iedzīvojusies niezošos izsitumos, iespējams, pie tiem vainojama nevis alerģija, bet gan pārmērīgs stress. Ilgstoši dzīvojot paaugstinātas spriedzes apstākļos, tiek novājināta mūsu imūnsistēma. Tā rezultātā bieži vien rodas agrāk nepiefiksētas alerģiskas reakcijas – ķermenis citādi reaģē, piemēram, uz ierastajām ziepēm, kosmētiku vai veļas mazgāšanas līdzekļiem, kas agrāk nekādas rūpes nav sagādājuši. Tāpēc, pirms steidzies iegādāties alerģiju mazinošus medikamentus, izvērtē, vai pie izsitumu un fiziskā diskomforta vainas nav ilgstošas raizes, negatīvas emocijas un spriedze.

Svara izmaiņas

Stresa ietekmē organismā izdalās kortizols, kas negatīvi ietekmē vielmaiņas procesus, kā rezultātā svars var dramatiski pieaugt vai, tieši otrādi, kristies. Jāpiebilst, ka stresa un svara izmaiņu korelāciju veido arī mūsu paradumu izmaiņas – lai mazinātu spriedzi, varam pārēsties vai arī nespēt ieēst nemaz, tam likumsakarīgi atspoguļojoties arī mūsu svarā.

Neizskaidrojamas galvassāpes

Ja galvassāpes agrāk piedzīvotas reti, bet nu ar tām jācīnās ar apbrīnojamu regularitāti, iespējams, ir vērts mazliet palēnināt ierasto ikdienas dzīves tempu. Stresa ietekmē, organismā notiekot dažādiem bioķīmiskiem procesiem, smadzenēs mainās nervu un asinsvadu struktūra, kas var ierosināt pēkšņu migrēnas lēkmi vai ilgstošas galvassāpes. Tāpat stresa ietekmē saspringst muskuļi, kas arī ir viens no izplatītākajiem galvassāpju cēloņiem. Tiesa, ja sāpes nepāriet un ir ilgstošas, obligāti jāvēršas pēc medicīniskas palīdzības.

Gremošanas traucējumi

Stresa iespaidā radušies gremošanas traucējumi ir viena no pirmajām pazīmēm, ka organismam nepieciešama atelpa. Jūtot īslaicīgu stresu, visbiežāk piedzīvojam pastiprinātu vēdera izeju vai nelabuma lēkmi, kas ātri vien pāriet, savukārt ilgstošā stresa iespaidā rodas kuņģa dedzināšana un atvilnis. Protams, šīs pazīmes var raksturot arī nopietnākas kuņģa un zarnu trakta veselības problēmas, kuru risināšanai nepieciešama medicīniska palīdzība.

Sejas ādas problēmas

Lai gan vairums uzskata, ka akne ir vien pusaudžu gadiem raksturīga problēma, patiesībā tā var uzliesmot arī krietni vēlāk, neraugoties uz mūsu vecumu. Stresa ietekmē organismā notiek hormonālā līmeņa izmaiņas, kā rezultātā āda var pastiprināti izdalīt eļļas. Tā rezultātā poras aizsprostojas un veidojas iekaisums, ko redzam izsitumu formā.

Koncentrēšanās grūtības

Kamēr īslaicīgais stress mobilizē mūsu ķermeni un arī prātu, ilgstošā stresa ietekmē garīgā pašsajūta pasliktinās. To raksturo koncentrēšanās grūtības, atmiņas pavājināšanās, kā arī ilgstoša nomāktība un apātija. Bieži vien garīgais nogurums mazinās brīdī, kad mums izdodas atslābināties un atbrīvoties no ierastās ikdienas steigas.

Matu izkrišana

Matu izkrišana un to nomaiņa ir gluži normāls process, taču stresa rezultātā mati var kļūt ievērojami plānāki, pastiprinoties to izkrišanai un pasliktinoties arī matu kopējai veselībai. Protams, nereti pie tā var būt vainojamas arī citas veselības problēmas, taču nereti tieši stress ir galvenais faktors, kas pasliktina mūsu veselību, izskatu un pašsajūtu.

Raksta tapšanā izmantota informācija no Rd.com un Health.com.

Source

DELFI Viņa

Tags

Stress Gremošanas traucējumi
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form