Klāt eksāmenu laiks un daudziem stresa līmenis pietuvojies kritiskajai robežai - nav nekāds brīnums, ja sākas arī panikas lēkme - spontāna, intensīva īslaicīgas trauksmes epizode. Tiešām, tas nav tikai izteiciens un šīs sliktās sajūtas izraisa cilvēka veģetatīvā nervu sistēma. Veģetatīvās nervu sistēmas disbalansa rezultātā, esošā situācija transformējas panikas lēkmē.
Panikas lēkme sākas diezgan pēkšņi ar izteiktu diskomforta sajūtu, raksta Everita Puče, www.vegdist.lv mājaslapas veidotāja. Par panikas lēkmes sākšanos brīdinošu signālu var arī nebūt. Izrādās, panika var sākties pat, tā sakot, no nekā, neatkarīgi no konkrētās situācijas. Pārsvarā panikas traucējumi parādoties pēc ilgstoši pārdzīvota stresa un diskomforta.
"Simptomi var būt sirdsdarbības paātrināšanās, nelaba dūša, svīšana, drebuļi un tamlīdzīgas izpausmes, ko izraisa bailes," raksta žurnāls "Healthy". Labākais veids, kā izvairīties no šādām situācijām, pirmkārt, ir izvairīšanās no lietām, kas ļoti biedē, kā arī palīdzības meklēšana pie speciālista, jo ar šīm problēmām iespējams veiksmīgi tikt galā, ja vien tiek atrasti īstie cēloņi.
Lēkmes rašanās cēloņi vēl joprojām tiek pētīti. Bet ir skaidrs, ka panikas lēkme ir atbildes reakcija uz iekšēju vai ārēju ilgstošu stresu.
Bet var būt arī reizi mēnesī, gadā vai vēl retāk. Svarīgi saprast, ka tā nebūt nav reta parādība un panikas lēkmes piedzīvo aptuveni viens no 10 cilvēkiem, sievietēm tās ir biežāk nekā vīriešiem.
Pirmo panikas lēkmi cilvēki visbiežāk piedzīvo 18-24 gadu vecumā vai 30-40 gadu vecumā, zina teikt speciālisti. Šīs vecuma grupas varētu saukt par riska grupām, jo šajos vecuma posmos cilvēka dzīvē notiek daudz kardinālu pārmaiņu. Eksāmeni, darba uzsākšana, ģimenes dibināšana, attiecību krīzes, eksistenciālās krīzes.
Svarīgi ir saprast, ka šīs lēkmes nenodara kaitējumu un pāries, kā arī izveidot tādu kā sarakstu ar rīcību un lietām, kas palīdz sevi nomierināt. Galvenais ir saprast, kā kontrolēt postošās emocijas. Tāpat jāatceras, ka neesi vienīgais ar šo problēmu, un, iespējams, var līdzēt iesaistīšanās kādā diskusiju grupā, kur tiek apspriestas līdzīgas problēmas, piemēram, sociālajos tīklos. Tas varētu palīdzēt justies labāk.
Esam dažādi, un nekad nav zināms iepriekš, cik liela deva ilgstoša vai ne tik ilgstoša stresa izraisa panikas lēkmes uzrašanos. Bez šaubām veģetatīvā nervu sistēma dažkārt dod mājienus, ka organismam kas nepatīk. Pārsvarā cilvēkiem, kuriem atkārtojas panikas lēkmes tiek uzstādīta diagnoze: veģetatīvā distonija, veģetatīvās nervu sistēmas traucējumi, tomēr ne vienmēr tā ir un panikas lēkmes nav gluži tas pats.
Kādas ir panikas lēkmes sajūtas?
Kā izvairīties no panikas lēkmes?
Svarīgi ir uzturēt normālu cukura līmeni asinīs un saglabāt mieru, tādēļ:
- Ēd regulāri;
- Izvairies no alkohola, kofeīnu saturošu dzērienu un citu stimulantu lietošanas,
- Regulāri nodarbojies ar sportu un fiziskām aktivitātēm;
- Apgūsti relaksācijas un pareizas elpošanas vingrinājumus;
- Izgulies;
- Radi ap sevi patīkamu vidi gan mājās, gan darbā;
- Zemapziņa nemelo! Ja nebūsiet saskaņā pats ar sevi, iespējams nekas nemainīsies.
Ko darīt, ja sākusies panikas lēkme?
- Mēģini apsēsties vai apgulties guļus stāvoklī arī, ja esi sabiedriskā vietā. Padzeries ūdeni vai jebkuru citu dzērienu, kas nesatur kofeīnu vai citas uzbudinošas vielas. Noskalo ar ūdeni seju, matus, rokas, kājas.
- Veic elpošanas vingrinājumus, koncentrējies uz elpošanu. Viens piemērs: Ļoti lēnām ievelkam gaisu caur degunu, skaitot no 1 līdz 5, bet tā, lai vēders piepūšas. Pēc tam tikpat lēna izelpa caur muti, skaitot no 1 līdz 5, kad šķiet, ka viss gaiss izpūsts, un tad vēl nelielu īsu izpūtienu. Šo vingrinājumu atkārto 3-5 reizes.
- Var elpot arī plastmasas vai papīra maisiņā.
- Arī piparmētru konfektes sūkāšana var palīdzēt.
Ja iespējams, informē blakusesošos, ka tev sākusies panikas lēkme un ka ir slikti, bet pēc brīža tas pāries. Jo pēc brīža tā tiešām pāries! Tā nomierināsi arī pats sevi, kas nav mazsvarīgi lēkmes laikā. Mēģi mainīt savu tā brīža stāvokli, novēršot domas no panikas, pārslēdzies uz ko citu, piezvanikādam, sāciet darīt ko citu.
Jāpiebilst, ka panikas lēkmju pārvarēšanai var palīdzēt arī medikamenti, bet to izvēle un nozīmēšana noteikti jāatstāj ārsta ziņā, tāpēc konsultējieties ar speciālistu, ja panikas lēkmes atkārtojas.
Pēc lēkmes noteikti sev jāpajautā, kas manī provocē šīs panikas lēkmes? Ko daru ne tā, kāpēc man organisms izrāda protestu? Šos jautājumus varam risināt arī sadarbībā ar psihoterapeitu, svarīgi ir atrast savu dvēseles radinieku, lai process noritētu ar pozitīvu iznākumu, nevis ilgstošu staigāšanu pie psihiatra - psihoterapeita, naudas tērēšanu un beigu beigās turpat vien esam.
Arī Latvijā Ir pieejamas mājaslapas ar palīdzību šajos jautājumos www.vegdist.lv un www.bezpanikas.lv.
Nav tik slikti! Izrādās ir kaut kas pozitīvs saistībā ar panikas lēkmēm. Lai arī panikas lēkmes laikā piedzīvotās fiziskās sajūtas šķiet ļoti biedējošas un atmiņā ilgi paliekošas, pati par sevi tā nerada reālus draudus cilvēka veselībai un dzīvībai. Tātad cilvēks nevar nomirt un nevar zaudēt paškontroli (sajukt prātā). Veģetatīvā nervu sistēma neatbild par iespēju "sajukt prātā"( par to atbild centrālā nervu sistēma un pavisam citi mehānismi). Tā tikai traucējošie iedarbojas uz dažādiem cilvēka orgāniem.
Materiāla tapšanā izmantota informācija no žurnāla "Healthy" un vegdist.lv.
