Kādas pazīmes liecina par plaušu karsoni
Foto: Shutterstock

Parasti saaukstēšanās būtiski neietekmē dzīves ritmu – cilvēks kādu laiku pašņaukājas, paklepo, nepatīkamo simptomu mazināšanai palieto bezrecepšu medikamentus vai izlīdzas ar kumelīšu tēju un citiem dabiskiem līdzekļiem, reizēm dažas dienas pavada mājās, bet aptuveni pēc septiņām dienām parasti ir vesels kā rutks. Tomēr ir gadījumi, kad saaukstēšanās ieilgst un attīstās komplikācijas, no kurām visbīstamākā – pneimonija jeb plaušu karsonis. Tuberkulozes un plaušu slimību centra galvenā ārste Andra Cīrule "Rutks" stāsta, kādas pazīmes liecina par plaušu karsoni un kā to ārstē.

Pneimonija ir iekaisums mazākos vai lielākos plaušu apvidos, ko visbiežāk izraisa pneimokoku infekcija, taču var ierosināt arī citi mikroorganismi.

"Plaušu karsonis ir akūta slimība, kam raksturīgs straujš sākums, cilvēkam sūdzoties par temperatūru, klepu, elpas trūkumu, nespēku un vispārēji sliktu pašsajūtu. Pazīmes gan ir atkarīgas no tā, cik plašs ir iekaisums un cik smags – plaušu karsonis," stāsta pneimonoloģe Cīrule. "Mazāk izteiktas sūdzības varētu būt pie tā sauktās atipiskās pneimonijas, kad izraisītājs ir kāds no netipiskajiem pneimonijas ierosinātājiem."

Tipiskos gadījumos slimība sākas ar drebuļiem, temperatūra var paaugstināties līdz pat 40°C, sāp galva un krūtis, turklāt sāpes krūtīs pastiprinās dziļākas ieelpas laikā.

Plaušu karsonis ir akūta slimība, kam raksturīgs straujš sākums, cilvēkam sūdzoties par temperatūru, klepu, elpas trūkumu, nespēku un vispārēji sliktu pašsajūtu. Andra Cīrule, pneimonoloģe

Augsta temperatūra (38 un vairāk grādi pēc Celsija skalas) var būt arī pie akūtas vīrusu infekcijas, proti, parastas saaukstēšanās, bet, ja tā nepāriet dažu dienu laikā un pašsajūta tikai pasliktinās, tas var liecināt par plaušu karsoni un noteikti vajadzētu vērsties pie ģimenes ārsta, piekodina Cīrule.

Ārste piebilst, ka ne visos pneimonijas gadījumos slimajam temperatūra uzlec līdz 38 grādiem, tā var būt arī zemāka, tādēļ nebūtu pareizi teikt, ka cilvēkam jāvēršas pie ārsta tikai augstas temperatūras gadījumā. Katrs gadījums ir citāds. Arī, ja ilgstoši saglabājas subfebrila temperatūra (mazliet paaugstināta ķermeņa temperatūra, ap 37,3 grādiem), ir jāmeklē tās iemesls, konsultējoties ar savu ģimenes ārstu.

Ja saaukstēšanās gadījumā parasti pietiek ar temperatūru pazeminošiem līdzekļiem, pastiprinātu šķidruma uzņemšanu un C vitamīnu, tad plaušu karsoņa gadījumā ar to būs krietni par maz, lai stāvokli uzlabotu. Arī pretklepus sīrupi un citi bezrecepšu medikamenti, kas paredzēti saaukstēšanās simptomu mazināšanai, nelīdzēs. Lai izārstētu pneimoniju, nepieciešamas antibiotikas. Ja pacients tās nelieto, sekas var būt letālas.

Ne visos pneimonijas gadījumos slimajam temperatūra uzlec līdz 38 grādiem, tā var būt arī zemāka, tādēļ nebūtu pareizi teikt, ka cilvēkam jāvēršas pie ārsta tikai augstas temperatūras gadījumā.

Cilvēki mēdz izmantot mājās atrodamās antibiotikas, kas palikušas pāri no iepriekšējām ārstēšanās reizēm (turklāt ne vienmēr tikušas lietotas pneimonijas ārstēšanai), sak, antibiotikas paliek antibiotikas, vajadzētu palīdzēt! Taču tā darīt nav pareizi, jo nejauši izvēlētas antibiotikas var izrādīties neefektīvas. Tā kā plaušu karsonim var būt ļoti dažādi izraisītāji, katrā gadījumā nepieciešamas cita veida antibiotikas, tāpēc to izvēle jāuztic ārstam, uzsver Cīrule. Ārsts veic pacienta apskati, izvaicā par slimību, simptomiem, blakus slimībām, izklausa pacientu, nozīmē izmeklējumus un izvērtē laboratorisko un radioloģisko izmeklējumu atradni. Un tikai pēc tā visa ārsts izlemj, kādu antibakteriālo līdzekli nozīmēt konkrētajā gadījumā, jo, tā kā slimības izraisītāji var būt dažādi, nepieciešamas izraudzīties antibiotikas, kas var palīdzēt tieši konkrētajam pacientam.

Vairumam cilvēku saaukstēšanās lielākoties pāriet bez jelkādām komplikācijām, taču ir cilvēki, kuriem ļoti bieži attīstās plaušu karsonis. Jautāta, kāpēc tā, daktere skaidro: "Ja cilvēks bieži cieš no plaušu karsoņa, būtu vēlams meklēt iemeslus vai izskaidrojumu, kādēļ infekcija plaušās tik bieži atkārtojas. Te ģimenes ārstam jāsadarbojas ar pneimonologu un jāveic papildu izmeklējumi. Ja pacientam ir citas slimības vai stāvokļi, kas pazemina imunitāti un varētu būt iemesls, kāpēc plaušu karsonis atkārtojas, tad iesaka vakcinēties pret visbiežāko plaušu karsoņa izsaucēju pneimokoku, kā arī gripu."

Source

rutks.lv
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form