Parasti saaukstēšanās būtiski neietekmē dzīves ritmu – cilvēks kādu laiku pašņaukājas, paklepo, nepatīkamo simptomu mazināšanai palieto bezrecepšu medikamentus vai izlīdzas ar kumelīšu tēju un citiem dabiskiem līdzekļiem, reizēm dažas dienas pavada mājās, bet aptuveni pēc septiņām dienām parasti ir vesels kā rutks. Tomēr ir gadījumi, kad saaukstēšanās ieilgst un attīstās komplikācijas, no kurām visbīstamākā – pneimonija jeb plaušu karsonis. Tuberkulozes un plaušu slimību centra galvenā ārste Andra Cīrule "Rutks" stāsta, kādas pazīmes liecina par plaušu karsoni un kā to ārstē.
Pneimonija ir iekaisums mazākos vai lielākos plaušu apvidos, ko visbiežāk izraisa pneimokoku infekcija, taču var ierosināt arī citi mikroorganismi.
"Plaušu karsonis ir akūta slimība, kam raksturīgs straujš sākums, cilvēkam sūdzoties par temperatūru, klepu, elpas trūkumu, nespēku un vispārēji sliktu pašsajūtu. Pazīmes gan ir atkarīgas no tā, cik plašs ir iekaisums un cik smags – plaušu karsonis," stāsta pneimonoloģe Cīrule. "Mazāk izteiktas sūdzības varētu būt pie tā sauktās atipiskās pneimonijas, kad izraisītājs ir kāds no netipiskajiem pneimonijas ierosinātājiem."
Tipiskos gadījumos slimība sākas ar drebuļiem, temperatūra var paaugstināties līdz pat 40°C, sāp galva un krūtis, turklāt sāpes krūtīs pastiprinās dziļākas ieelpas laikā.
Plaušu karsonis ir akūta slimība, kam raksturīgs straujš sākums, cilvēkam sūdzoties par temperatūru, klepu, elpas trūkumu, nespēku un vispārēji sliktu pašsajūtu.
Ārste piebilst, ka ne visos pneimonijas gadījumos slimajam temperatūra uzlec līdz 38 grādiem, tā var būt arī zemāka, tādēļ nebūtu pareizi teikt, ka cilvēkam jāvēršas pie ārsta tikai augstas temperatūras gadījumā. Katrs gadījums ir citāds. Arī, ja ilgstoši saglabājas subfebrila temperatūra (mazliet paaugstināta ķermeņa temperatūra, ap 37,3 grādiem), ir jāmeklē tās iemesls, konsultējoties ar savu ģimenes ārstu.
Ja saaukstēšanās gadījumā parasti pietiek ar temperatūru pazeminošiem līdzekļiem, pastiprinātu šķidruma uzņemšanu un C vitamīnu, tad plaušu karsoņa gadījumā ar to būs krietni par maz, lai stāvokli uzlabotu. Arī pretklepus sīrupi un citi bezrecepšu medikamenti, kas paredzēti saaukstēšanās simptomu mazināšanai, nelīdzēs. Lai izārstētu pneimoniju, nepieciešamas antibiotikas. Ja pacients tās nelieto, sekas var būt letālas.
Vairumam cilvēku saaukstēšanās lielākoties pāriet bez jelkādām komplikācijām, taču ir cilvēki, kuriem ļoti bieži attīstās plaušu karsonis. Jautāta, kāpēc tā, daktere skaidro: "Ja cilvēks bieži cieš no plaušu karsoņa, būtu vēlams meklēt iemeslus vai izskaidrojumu, kādēļ infekcija plaušās tik bieži atkārtojas. Te ģimenes ārstam jāsadarbojas ar pneimonologu un jāveic papildu izmeklējumi. Ja pacientam ir citas slimības vai stāvokļi, kas pazemina imunitāti un varētu būt iemesls, kāpēc plaušu karsonis atkārtojas, tad iesaka vakcinēties pret visbiežāko plaušu karsoņa izsaucēju pneimokoku, kā arī gripu."
