Tā kā laiks kļuvis vēss un drēgns, bet aiz loga ātri satumst, daudzi āra aktivitātes nomaina pret nodarbībām telpās. Viena no iecienītākajām izvēlēm ir baseina apmeklēšana. Peldēšanai nesen pievērsusies arī Rutks.lv lasītāja Inga, taču gandrīz katru treniņu nākoties pārtraukt ātrāk, nekā gribētos, jo apakšstilbu vai pēdu sarauj krampī. Jautājām "Rīgas veselības centra" Ķengaraga filiāles fizioterapeitei Alīnai Kurmeļevai, kādēļ peldot kājās mēdz rasties krampis un kā rīkoties.
"Sen nebiju sportojusi, bet šoruden nolēmu pievērsties peldēšanai. Uz baseinu eju divas reizes nedēļā un ikreiz cenšos nopeldēt 20 baseinus, tas ir, kilometru. Parasti gan pēc 14. vai 16. baseina vienu kāju sarauj krampī. Reizēm, izkāpjot no baseina un pasitot papēdi pa grīdu, izdodas savilkto muskuli atslābināt un treniņu varu turpināt, taču visbiežāk krampis ir klāt atkal. Kāpēc tā notiek un ko tur var darīt?" portālam Rutks.lv jautā Inga.
"Par krampi saucam piepešu sāpīgu, no gribas neatkarīgu muskuļu spazmu jeb savilkšanos. Parasti nepatīkamā velkošā sajūta parādās ikru muskuļos, kājas pirkstos vai pēdā. Tam var būt dažādi iemesli," stāsta fizioterapeite Alīna Kurmeļeva.
Izplatītākie iemesli
* Visbiežāk krampja cēlonis ir fiziska pārslodze. Sāpīgās, velkošās sajūtas var piemeklēt, ja cilvēks piepeši palielina treniņu apjomu. "Agrāk neko nav darījis un te pēkšņi teju mēģina uzstādīt Ginesa rekordu. Kilometrs cilvēkam, kurš ilgi neko fiziski aktīvu nav darījis, ir ļoti liela distance. Sākumā pilnīgi pietiktu ar pusi un tad slodzi var pamazām palielināt. Kāju var saraut krampī arī, ja cilvēks visu laiku apmeklējis baseinu reizi nedēļā, bet piepeši iet trīs reizes. Slodze jāpalielina pakāpeniski," uzsver fizioterapeite.
Viņa piebilst, ka slodzes dozēšana ir sarežģīta lieta. Viss atkarīgs no konkrētā cilvēka fiziskās sagatavotības un pašsajūtas. Bet par normu uzskata nodarbošanos ar sportu vismaz trīs reizes nedēļā pa 40 minūtēm. Protams, ja cilvēks iepriekš neko nav darījis, sākumā treniņu apjomam jābūt mazākam
* Iemesls var būt minerālvielu, visbiežāk magnija vai kalcija, trūkums organismā. "Aptiekās nopērkami dažādi minerālvielu kompleksi, ko var palietot. Dietologi šādos gadījumos iesaka ēst vairāk banānu, jo tie ir ļoti bagātīgi gan ar kalciju un magniju, gan citām vērtīgām minerālvielām."
* Bieži vien krampji rodas, ja nepareizi peld. "Piemēram, nereti gadās, ka peldot pārāk lielu akcentu liek uz vienu muskuļu grupu, tādēļ tai rodas pārslodze. Var būt arī, ka, peldot brasā vai tauriņstilā, kustības nav simetriskas. Ar abām kājām un rokām kustības ir jāveic ar vienādu spēku!
Tipiska kļūda ir, ka cilvēks pārāk sasprindzina pēdas vai vispār kāju kustības ļoti saspringtas, gluži kā robotam. Kājām ir jākustas brīvi.
Ir ļoti svarīgi apgūt pareizu peldēšanas tehniku. Sākumā vajadzētu konsultēties ar peldēšanas treneri vai fizioterapeitu, jo pats jau no malas nevari ieraudzīt savas kļūdas."
* Arī nepareiza elpošana var būt muskuļu spazmu iemesls. "Pareiza elpošana ir ļoti svarīga! Ļoti bieži nepareizi elpo – par maz ieelpo gaisu, ritms ir saraustīts. Iemācīties peldēt, neapgūstot pareizu elpošanu, ir tāpat kā mācīties angļu valodu bez vārdnīcas," pārliecināta Kurmeļeva.
* "Bieži vien cilvēki neiesildās, un tas var būt iemesls, kādēļ muskuļiem rodas pārslodze un iemetas krampis," skaidro fizioterapeite. Pirms peldēšanas, gluži kā jebkuras fiziskas slodzes, ir jāiesildās, veicot vienkāršus stiepšanās vingrojumus. To var darīt gan pirms kāpšanas baseinā, gan ūdenī.
* Krampju iemesls var būt stress un bailes no ūdens. Tā parasti gadās tiem, kas slikti un reti peld.
Ja kāja sarauta krampī
Šādā gadījumā jāapstājas un jācenšas savilktais muskulis izstiept. Ja spazma ir ikros, to var izdarīt, pavelkot pēdas pirkstgalus uz sevi. To var darīt gan ūdeni, gan, ja tā jūtas drošāk, izkāpjot no baseina. Kad muskuli izdevies atslābināt, treniņu var turpināt.
