Mājas apstākļos mērīt var tikai tad, ja rekomendē mediķis
Lai sekotu savam veselības stāvoklim vispārēji, kā arī saprastu, vai, piemēram, asinsspiediens ir pārlieku augsts vai tieši pretēji – zems, Riževa iesaka regulāri doties pie sava ģimenes ārsta. Jaunākiem cilvēkiem tas nepieciešams retāk, taču pēc 30 gadu vecuma ģimenes ārstu ieteicams apmeklēt reizi gadā. "Kādā no vizītēm ārsts arī pamēra šo spiedienu," paskaidro ārste, piebilstot, attiecīgi pēc šiem rādītājiem mediķis var norādīt nākamos soļus.
Taujāta par to, vai cilvēks pats var kādā veidā just izmaiņas organismā, ja spiediens nav normas robežās, ģimenes ārste norāda, ka to nevar saprast: "Tas ir tehnisks mērījums, ko konstatē mediķis." Savukārt bieži vien asinsspiediens tiek mērīts mājas apstākļos, uz ko Riževa norāda: "Mērīt mājas apstākļos var rekomendēt mediķis, izejot stingras apmācības."
"Mājas apstākļos mērīt var tikai tad, ja rekomendē mediķis, kurš arī iesaka iespējamo aparātu un izskaidro, ko tas mērījums nozīmē u.tml. Viņš arī apmāca, kā pareizi mērīt," skaidro Riževa. Attiecīgais mediķis pacientam paskaidro, piemēram, to, ka jābūt mierīgam, kā pareizi jānoliek rokas, kā arī mērījumu skaidrojumu.
Bez maksas asinsspiedienu var izmērīt arī aptiekās.
Biežākais ātrās palīdzības izsaukums – augsts asinsspiediens
Ārste atgādina, ka vidēji normāls asinsspiediens pieaugušam cilvēkam ir 120-130/70-80, taču jāņem vērā arī garums, vecums un apkārtmēri, kas šos rādījumus būtiski ietekmē. Tāpat atšķirīgas normas var būt tiem, kam jau konstatētas kādas sirds un asinsvadu slimības. Hipertensijas jeb paaugstināta asinsspiediena robeža pieaugušam cilvēkam ir 140/90. Riževa norāda, ka citiem vecuma posmiem, piemēram, bērniem sirdsdarbība ir citāda, tāpēc rādījumi jāņem vērā atbilstoši dažādiem faktoriem.
"Visā pasaulē tas (paaugstināts asinsspiediens – red.) ir biežākais ātrās palīdzības izsaukšanas iemesls. Ja ir aparāti mājās, mēra un sauc," paskaidro ģimenes ārste, "Ja mediķis iesaka, viņš nes atbildību, lai pacients nopirktu pareizo aparātu, arī apmācītu izmērīt." Tāpēc, lai mērītu mājas apstākļos, nepieciešams atbilstošs mācību kurss.
Riževa norāda, ka brīvi iegādājami aparāti nereti nav sertificēti kā medicīnas ierīces: "Mēs varam nopirkt visu, piemēram, soļu skaitītāju. Bet cik tas reāli skaita soļus – tas ir interesants stāsts. Tas pats ir ar šiem aparātiem – ir noteikumi un daudz, kas jāzina." Viņa min vēl vienu piemēru, ka cilvēki nereti nemāk nomērīt pat vidukli – mērauklu liekot augstāk vai zemāk, rādījums būs cits. Līdzīgi notiekot arī ar asinsspiediena mērītājiem.
"Vislabāk doties pie mediķa," iesaka ģimenes ārste. Viņa norāda, ka nereti arī aptiekās esošie mērītāji nesniedz pareizu rādījumu. Savukārt mediķis, ņemot vērā asinsspiedienu, spēj izlemt nākamās darbības. Piemēram, vai pacients spēs regulāri mērīt mājas apstākļos, vai arī šis process viņam sarežģīs dzīvi.
Visa pamatā – stress
Mūsdienu cilvēkiem cēlonis augstam asinsspiedienam ir psihoemocionālais stāvoklis jeb nervu sistēmas darbība. Riževa paskaidro, ka likt mērīt spiedienu mājās, piemēram, topošajām māmiņām nevajadzētu, jo viņas pašas par sevi ir jūtīgas un emocionālas, kas var ietekmēt rādījumus. Ģimenes ārste norāda, ka pirmais cēlonis ir stress. Tāpat arī mazkustīgs dzīvesveids, saspringtā plecu un kakla josla, kā arī aptaukošanās.
Augsts asinsspiediens ilgstošākā periodā var negatīvi ietekmēt asinsvadus, kā arī veicināt aterosklerozes attīstību. Tāpat katra ķermeņa vieta ir savienota ar asinsvadiem, tāpēc to izmaiņas var ietekmēt jebkuru organu sistēmu. Paaugstināts asinsspiediens sekmē arī sirds išēmiskās slimības, infarkta attīstību un ievērojami palielina insulta risku, kā arī var veicināt nieru un redzes bojājumus.
Taujāta par to, vai augsts asinsspiediens šobrīd ir izteiktāka problēma, salīdzinot ar iepriekšējām desmitgadēm, Riževa skaidro, kā tā īsti nav: "Attiecībā uz visām sirds un insultu lietām es neteiktu, ka tas būtu kritiskāks nekā bija agrāk." Augstam asinsspiedienam pamatā ir trauksme, kas mūsdienās piemīt ļoti daudziem. "Tas ir tas lielākais problēmas izraisītājs – trauksme, bailes," piebilst ģimenes ārste. Stress ne tikai ceļ asinsspiedienu, bet, kā norāda Riževa, var novest pie neskaitāmām saslimšanām.
Pašos pamatos katram būtu jākontaktējas ar attiecīgajiem mediķiem, lai neveidotos situācijas, kad ar ārstēšanu vai nepareizu asinsspiediena mērīšanu cilvēks nodarbojas pats. Ģimenes ārste iesaka pacientiem ļaut mediķiem veikt savu darbu: "Tāpat kā mēs ļaujam skolotājiem strādāt savā profesijā – tas ir tas galvenais novēlējums – nemēģināt darīt darbu, kur nav pietiekamu zināšanu."
