Foto: Publicitātes foto

Gremošanas traucējumi tiek uztverti kā gana delikāta problēma, tomēr to spēcīgākas vai vājākas izpausmes diendienā izjūt ļoti liela daļa cilvēku. Par izplatītākajiem gremošanas traucējumiem, to cēloņiem un profilaksi stāsta gastroenterologs Hosams Abu Meri.

Visbiežāk sastopamās kuņģa un zarnu trakta problēmas ir dažādas kuņģa slimības, piemēram, hronisks gastrīts un čūlas slimības paasinājumi, gastroezofagālā refluksa (atviļņa) slimība (GERS), zarnu slimības un infekcijas (vīrusi, baktērijas, akūta caureja u.c.), taukaino aknu slimība jeb taukainā hepatoze, funkcionālas kuņģa zarnu trakta problēmas un kairinātas zarnas sindroms.

Simptomi slimībām nereti ir līdzīgi, bet atšķiras, piemēram, sāpju lokācija. Simptomi, kas liecina par kuņģa un zarnu trakta veselības traucējumiem, ir sāpes vēderā, dedzināšana rajonā virs nabas, slikta dūša un/vai vemšana, vēdera pūšanās, mainīga vēdera izeja, aizcietējums, caureja ar vai bez asinīm u.c.

Pacientam ierodoties uz konsultāciju ar sūdzībām par gremošanas traucējumiem, lai noteiktu precīzu diagnozi un ārstēšanu, ārsta uzdevums ir izprast arī slimības cēloņus. Kā stāsta dakteris Abu Meri, bieži vien nākas sastapties ar pacientiem, kuriem ir redzami gremošanas traucējumu simptomi, taču tas uzreiz nenozīmē, ka cilvēkam ir piemērojama diagnoze, kas prasītu ārstēšanu ar medikamentiem.

Ikvienas ēšanas reizes laikā speciālists iesaka atcerēties, ka ēdat nevis tāpēc, ka tas būtu pienākums, bet gan tāpēc, lai baudītu izvēlēto ēdienu. Būtiski ir ēst lēnām, izgaršojot, jo tādā veidā arī kuņģa zarnu trakts var labāk uzsūkt ēdienā esošās uzturvielas.
Nereti sarunā ar cilvēku atklājas, ka pirmie diskomforta simptomi aizsākas ar lielām pārmaiņām dzīvē – pārcelšanos, jaunu darbu, jaunu dienas režīmu vai pat visiem šiem apstākļiem kopā. Diemžēl pārmaiņas dzīvē rada cilvēkā stresu. Lai gan pozitīvais stress ar nelielu adrenalīna devu organismu mobilizē un pat palīdz pielāgoties jauniem apstākļiem, ilgstošs stress rada izsīkumu. Rezultātā cieš cilvēka imunitāte, kas dod iespēju dažādu slimību attīstībai – tostarp arī gremošanas disfunkcijai. Turklāt itin bieži stresa situācijai par upuri krīt tieši cilvēka ēšanas paradumi – cilvēki izjūt apetītes trūkumu, ēd neregulāri, lielā steigā, vēlu vakarā īsi pirms gulētiešanas u.tml.

Ikvienas ēšanas reizes laikā speciālists iesaka atcerēties, ka ēdat nevis tāpēc, ka tas būtu pienākums, bet gan tāpēc, lai baudītu izvēlēto ēdienu. Būtiski ir ēst lēnām, izgaršojot, jo tādā veidā arī kuņģa zarnu trakts var labāk uzsūkt ēdienā esošās uzturvielas. Diemžēl arī straujais dzīves ritms bieži vien neļauj ikdienā izbaudīt lēnas maltītes – vakariņas tiek ēstas vēlu vakarā, kam seko pasēdēšana pie datora vai TV un došanās pie miera, aizmirstot, ka arī gremošanas trakts dodas gulēt.

Cilvēkiem, kuriem ir diagnosticēta kāda hroniska kuņģa un zarnu trakta slimība, ir ļoti būtiski ievērot pareizas ēšanas nosacījumus – gan ēdienkartē, gan arī ēšanas paradumos. Nereti gremošanas traucējumus var izraisīt arī medikamenti, par ko jākonsultējas ar speciālistu. Noteiktu slimību gadījumos ieteicams ikdienā ēst piecas līdz sešas reizes dienā, servējot sev mazas porcijas (jāvērš uzmanība, lai ēdiens nav pārlieku auksts vai karsts). Ēdot ļoti ieteicams atrasties pie galda ar taisnu muguru.

Nereti sarunā ar cilvēku atklājas, ka pirmie diskomforta simptomi aizsākas ar lielām pārmaiņām dzīvē – pārcelšanos, jaunu darbu, jaunu dienas režīmu vai pat visiem šiem apstākļiem kopā.
Savukārt vakariņās jāēd samazināts uzturproduktu daudzums. Šādi ēdot, tiek nodrošināts, ka kuņģis nepārtraukti darbojas un netiek pārslogots. Savukārt pēc vakariņām speciālists rekomendē doties 45 līdz 60 minūšu pastaigā, kas palīdzēs pirms miega sagremot apēsto un sadedzināt liekās kalorijas. Jāpiemin, ka dienas pēdējā ēdienreize būtu jāieplāno divas līdz trīs stundas pirms došanās pie miera.

Kā stāsta ārsts, ar gremošanas traucējumiem saistītu slimību gadījumā jāseko arī vēdera izejai – pārlieku šķidrai izejai (tualetes apmeklējums vairāk nekā trīs reizes dienā) vai pretēji – aizcietējumam (tualetes apmeklējums mazāk par trīs reizēm nedēļā). Piemēram, otrā situācija var pastiprināt atviļņa spiedienu vēdera dobumā. Lai no tā izvairītos, ir jāpalielina olbaltumvielām bagātu produktu ar mazu tauku saturu daudzums uzturā – liesa gaļa, zivis, vājpiena biezpiens, siers ar samazinātu tauku saturu. Savukārt jāsamazina ceptu, sāļu, asu un smagu ēdienu pārsvars. Pilnībā jāatsakās no cigarešu smēķēšanas, un maksimāli jāsamazina alkohola patēriņš.

Vairāk par veselību un skaistumkopšanu iespējams uzzināt "Benu veselības un skaistuma akadēmijas" bezmaksas lekcijās. Par gaidāmajām lekcijām un pieteikšanos uzzini šeit.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!