Foto: Shutterstock
Vai dažkārt esi tik ļoti pārapņemta ar savām domām vai pienākumiem, ka rodas sajūta, it kā tu slīktu plūstošajās smiltīs? Vai arī tu vairs nespēj kontrolēt savas emocijas, tāpēc esi viegli iespaidojama un bieži vien uz situācijām, kuras parasti neuzskati par pārāk stresainām, reaģē pārspīlēti? Varbūt tu jūties norobežojusies no citiem, cīnies ar kādu bērnības traumu vai pagātnes atraidījumiem, kas ietekmē tavu tagadni un nākotni. Ja kaut kas no minētā tev šķiet pazīstams, iespējams, ir laiks emocionālajam detoksam.

Kas tev jāzina par emocionālo detoksu un kā atbrīvošanās no toksiskām sajūtām var palīdzēt uzlabot garīgo veselību? Lūk, turpinājumā.

Kas ir emocionālais detokss?

Klīniskā psiholoģe Barbara Forda Šabaza portālā ''Healthy'' emocionālo detoksu raksturo kā uzvedības un darbības, kas ''novērš emocijas, kas traucē optimālas garīgās veselības uzturēšanai un ir saistītas ar fizisko veselību.'' Iespējams, izklausās vienkārši, bet patiesībā emocionāli atslēgties no ikdienas var būt grūtāk, nekā tas šķiet. ''Dzīvojot kultūrā, kas vairāk novērtē nodarbinātību, nekā apstāšanos un būšanu ar sevi, mēs darbojamies autopilotā, tādējādi sevi iztukšojot, novēršot uzmanību no apkārt notiekošā un attālinoties no citiem, turklāt galvenokārt no sevis,'' skaidro Šabaza.

Lai gan nav iespējams ātri atbrīvoties no kādas traumas, stresa un izdegšanas, tas tomēr ir izdarāms. Turpinājumā ieteikumi emocionālajam detoksam.

Prāts nav šķirts no ķermeņa

Foto: Shutterstock
Lai gan starp fizisko un emocionālo detoksu ir atšķirības, viena iezīme abiem ir kopīga: veselīgs un pilnvērtīgs uzturs un ķermeņa kustināšana. Tāpēc, pirms sāc emocionālo detoksu, parevidē savus ēšanas paradumus un liec sirdij straujāk pumpēt asinis, iesaka sporta konsultante Kendisa Viljamsa. Izmaiņas savā ikdienā katram cilvēkam var atšķirties, piemēram, tu vari sākt ar cukuroto limonāžu izslēgšanu no sava uztura vai samazināt uz mājām pasūtīto maltīšu skaitu.

Citi, iespējams, izvēlas straujākas un agresīvākas pārmaiņas, piemēram, kļūst par vegāniem vai apņemas nedēļu katru dienu trenēties. Lai arī kādām pārmaiņām tu lemsi par labu, Viljamsa vēlreiz uzsver saikni starp ķermeni un prātu. ''Ja mēs ēdam labi, mums ir tendence justies labāk fiziski, un, kad mēs jūtamies labāk fiziski, tas palīdz uzlabot garīgo veselību.''

Pirms sāc, izveido plānu un esi klātesoša

Foto: Shutterstock
Viljamsa iesaka pirms detoksa sākšana izveidot rīcības plānu. Un nevajag to izveidot vienā rāvienā, bet gan vairāku dienu garumā līdz detoksa sākuma. Viņa arī iesaka izvirzīt sev reālistiskus un praktiskus mērķus, ņemot vērā savus ikdienas pienākumus un obligācijas, no kurām nav iespējams izvairīties. Šāda priekšlaicīga apdomāšanās var palīdzēt apzināt un pārdomāt, kas ikdienā tev izraisa stresu un spriedzi, un pēcāk vari sava emocionālā detoksa plānā ieviest soļus un risinājumus, lai nepatīkamās emocijas mazinātu.

Tāpat, lai arī cik grūti dažiem ir neļaut prātam klīst no domas uz domu par uzdevumiem un pienākumiem, kas dienas laikā jāpaveic, Viljamsa uzsver klātesamības lielo nozīmi. Ja tev ir grūti pārstāt domāt, uz brīdi apstājies un mēģini koncentrēties uz to, kas notiek tagad un tev apkārt. Kādas skaņas tu dzirdi? Ko tu redzi? Ko spēj saost? Atpazīstot konkrētā brīža apstākļus, tu būsi vairāk klātesoša.

Atpūties no sociālajiem tīkliem

Foto: Shutterstock
Vai vismaz izmanto tos atbildīgi. Izstrādājot emocionālā detoksa plānu, iespējams, tu jau atpazīsi, ka sociālie tīkli ir viens no nepatīkamu emociju un sajūtu izraisītājiem, un tā tas ir daudziem cilvēkiem. Viljamsa skaidro, ka atpūta no sociālajiem tīkliem var būt ļoti labvēlīga emocionālā detoksa laikā.

Nepārtraukti vērojot citu cilvēku dzīves un neizbēgami savu ar tām salīdzinot, laika gaitā tas var būtiski ietekmēt mūsu garīgo veselību un emocionālo labsajūtu. Bet, ja kaut kāda iemesla dēļ uzskati, ka nevari uz kādu laiku pilnībā atteikties no sociālajiem tīkliem, vismaz ierobežo to lietošanu un izmanto tās lietotnes, kas tev nerada stresu. Alternatīva, kurā smelties dažādas idejas un uzzināt par to, kas notiek citu dzīvēs, varētu būt kāda žurnāla iegāde.

Atpazīsti savus netikumus un lūdz palīdzību

Foto: Shutterstock
Komfortu meklējoša uzvedība ir normāla cilvēka dabas sastāvdaļa, it īpaši stresa un spriedzes pilnā laikā. Neveselīga ''draudzība'' ar ēdienu vai alkoholu ir visizplatītākie netikumi, jo tiem ir visvieglāk piekļūt. Bet šāda ''draudzība'' ar mērķi novērst kādas sāpes, neļauj atgūties un atjaunoties.

Patiesībā pārmērīga alkohola lietošana vai ēšana var arī izraisīt nopietnas problēmas, piemēram, pārēšanos, pārmērīgu svara pieaugumu, alkoholismu un vispārēji pasliktināt veselības stāvokli. Tātad, pirms ķer pēc kārtējās vīna glāzes pēc strīda ar partneri vai čipsu pakas pēc garas un stresa pilnas darba dienas, apstājies un apdomājies. Atpazīsti un atzīsti savu neveselīgo ''draudzību'' un mēģini reflektēt, kas veicina šādu neveselīgu uzvedību.

Tāpat nosaki tos cilvēkus savā dzīvē, kuriem tu uzticies, ar kuriem nekautrējies un nebaidies sazināties, kad tev nepieciešama viņu palīdzība. Tas pats attiecas un garīgās veselības speciālistu – iespējams, tev nepieciešama psihoterapeita, psihologa vai psihiatra palīdzība. Atceries, ka ikvienam daudzkārt dzīvē ir vajadzīga dažāda veida palīdzība, tāpēc nav jākaunas to lūgt.

Pēc emocionālā detoksa, cerams, būs uzvedība, domas, perspektīvas un attieksme, pie kuras tu nevēlēsies atgriezties. Ņem vērā, ka, līdzīgi kā ar diētu vai fizisko detoksu, ja tūliņ pēc tā brokastīs izēd kasti saldējuma, ir ļoti viegli nonākt turpat, kur biji iepriekš. Tāpēc ir svarīgi turpināt piekopt uzvedību, kas tev palīdz attālināties no stresa un spriedzes, kā arī, ja nepieciešams, sākt visu no jauna.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!