Asinis ir orgāns, tikai šķidrā veidā, un tās sastāv no daudziem un dažādiem elementiem, piemēram, eritrocītiem, leikocītiem un trombocītiem. "Ir faktori, kas veicina asiņu sarecēšanu, un ir faktori, kas veicina to sašķidrināšanos," skaidro "Veselības centrs 4" filiāles "Baltijas Vēnu klīnika" vadošais speciālists, asinsvadu ķirurgs dr. Ints Ūdris. Ģenētiski ir ieprogrammēts – ja ir kādas brūces vai traumatiski procesi, tad aizsargsistēma veicina asiņu sarecēšanu, lai cilvēks nenoasiņotu. "Piemēram, ar brūcēm – ja nejauši iegriežam, tad asinis no sākuma tek, bet ar laiku tā asiņošana apstājas. Tajā brīdī, kad asiņošana sākas, ieslēdzas aizsargsistēma, kas veicina trombu veidošanos, lai asinis sarecētu, asiņošana apstātos un brūce sāktu dzīt. Tas tā ir jau tūkstošiem gadu iestrādāts, lai mēs varētu izdzīvot," viņš stāsta.
Tomēr ir situācijas, kad trombi izveidojas arī tad, kad tas nav vajadzīgs. Tas var notikt situācijās, kad esam pārkarsuši, lietojuši alkoholu un uzņēmuši maz šķidruma. Tad asinis kļūst biezas un trombi var izveidoties arī bez ārējām traumām – asinsvadā vienkārši sarec asinis. "Atkarībā no tā, vai tas notiek artērijās vai vēnās, izpausmes veidi var būt atšķirīgi. Ja trombs ir artērijās, tad sekas var būt ļoti smagas, līdz pat orgānu zaudēšanai. Ja trombs veidojas vēdera aortā, kā tas mēdz būt, tad cilvēks pat var nomirt. Ja trombs ir galvā, tad ir insults," atklāj asinsvadu ķirurgs. Ja trombs ir venozajā sistēmā, tad sekas nav tik izteiktas. Piemēram, ja tas ir kājas dziļajās vēnās, tad veidojas kājas pietūkums, sāpes, viena kāja var kļūt nedaudz resnāka un zilgana. "Šī situācija pati par sevi nebūtu tik bīstama, tomēr, ja tas trombs atraujas no kājas dziļās vēnas, nokļūst plaušās, tad veidojas plaušu artērijas trombembolija, no kā var nomirt," teic dr. Ūdris.
Trombi var veidoties arī pēc ilgstošas nekustēšanās
Tomēr trombu veidošanās arīdzan var būt saistīta ar ģenētiku. Ja cilvēkam ir iedzimta trombofīlija, tad problēmas var rasties pat bez ārējiem ierosinātājiem. "Mēdz būt tā, ka šiem cilvēkiem visu mūžu ir jālieto medikamenti, kas veicina asiņu sašķidrināšanos, lai pasargātu no trombu veidošanās," atklāj dr. Ūdris. Riskā grupā ir arī sievietēs pēc 35 gadu vecumu, ar lieko svaru, smēķētājas un tās, kuras lieto hormonālus kontracepcijas līdzekļus un tās, kurām jau iepriekš bijusi kāda dziļo vēnu tromboze. "Šie visi ir riska faktori, kas var veicināt trombu veidošanos. Jo viņu ir vairāk, jo risks ir lielāks," uzsver asinsvadu ķirurgs. Trombi arī var veidoties cilvēkiem, kas ilgstoši nekustas, piemēram, guļošiem, veciem cilvēkiem. Arī pēc lielām operācijām jābūt uzmanīgai. "Tieši tāpēc ir dziļo vēnu trombozes vadlīnijas, kur ir noteikts, ko darīt katrā situācijā, atkarībā no operācijas veida. Kādi trombu profilaktiskie pasākumi ir jāveic, kādi medikamenti, cik daudz un cik ilgi ir jālieto, lai pasargātu no trombu veidošanās."
Ja tev ir aizdomas, ka tev ir izveidojies kāds trombs, svarīgi ir tūliņ vērsties pie ārsta. Ne visas situācijas ir bīstamas. Piemēram, ja trombs ir iesprūdis virspusējās vēnās (kā stāsta dr. Ūdris – bieži varikozes vēnās izveidojas asinsvadu mezgli, kas ir apsārtuši), tas nav tik bīstami – drīzāk nepatīkami un sāpīgi. Trombi var arīdzan izveidoties pēc injekcijām vai intravenozām sistēmām. "Narkomāniem praktiski nav iespējams atrast nevienu vēnu, jo visas virspusējās vēnas ir trombozētas, tādēļ, ka pastāvīgi tiek špricēts."
Šobrīd ir aktuāla trombu veidošanās saistībā ar Covid-19. Dakteris Ūdris skaidro, ka šobrīd par slimību vēl daudz kas nav zināms, jo tā ir visai jauna, līdz ar to ir grūti paredzēt, kuros gadījumos trombu veidošanās ir izteikti riskanta. Tomēr ir skaidrs, ka Covid-19 ir saistīts ar trombu veidošanos un līdz ar to smagu komplikāciju attīstību jeb nāvi.
Kā mazināt trombu veidošanās risku?
Lai mazinātu trombu veidošanās risku, vari sākt ar dažām dzīvesveida izmaiņām, raksta "Health Line". Tās ietver, piemēram, smēķēšanas atmešanu, svara zaudēšanu (ja ir liekais svars) un regulāru asinsspiediena kontroli. Ko vēl vari darīt lietas labā? Atceries regulāri kustināt kājas, it īpaši, ja kādu laiku esi pavadījusi sēdus – tas palīdzēs asins cirkulācijai. Tāpat arī pastaigas pēc gulēšanas var mazināt trombu veidošanās risku. Ja ārsts ir izrakstījis speciālus medikamentus (visbiežāk asins šķidrinātājus) pēc operācijas veikšanas, tad centies tos arī apzinīgi dzert.
Jāpiebilst, ka trombu attīstīšanās risks ir lielāks, ja dienā pavadi vairāk nekā četras stundas sēdus, tāpēc atceries regulāri un bieži izkustēties. Ja nākas pavadīt ilgas stundas braucot ar mašīnu vai darbojoties pie datora ekrāna, tad centies ieviest nelielas pauzes, kuru laikā kārtīgi izstaipies. Tas ļaus asinīm vienmērīgi izplūst pa visu ķermeni. Tāpat izvairies no apģērba, kas ir pārāk nospiedošs un ciešs, kas varētu traucēt asins plūsmai.
