Foto: Shutterstock

Aknu vēzis nav viena no izplatītākajām onkoloģiskajām saslimšanām – to katru gadu diagnosticē mazāk nekā 200 cilvēkiem. Tomēr lielā daļā gadījumu slimība tiek diagnosticēta novēloti, kas ievērojami samazina iespēju to uzveikt. Tiesa, aknu vēzis ir viena no tām slimībām, kuras risku ir iespējams ievērojami samazināt, pievēršot rūpīgāku uzmanību savam dzīvesveidam.

Kā liecina Slimību profilakses un kontroles centra apkopotie dati, 2017. gadā aknu un intrahepatisko žultsceļu audzējs atklāts 174 cilvēkiem, no kuriem 105 bija vīrieši, bet 69 – sievietes. Slimība bieži atklāta novēloti. Četriem pacientiem vēzis atklāts pirmajā stadijā, bet deviņiem – otrajā. Trešajā stadijā audzējs diagnosticēts 16 cilvēkiem, bet ceturtajā – 56. Tāpat 78 pacientiem stadija nav precizēta, bet vairākiem cilvēkiem diagnoze ir uzstādīta pēc nāves.

Kā skaidro "Web Md", tikai nelielā daļā gadījumu aknās veidojas primārais audzējs. Daudz biežāk šajā orgānā atrodamas metastāzes audzējiem, kas atrodas citur. Tiesa, mazattīstītās valstīs, kur ir izplatītas hepatīta infekcijas, primārs aknu vēzis ir daudz izplatītāks.

Dzīvesveids un infekcijas slimības – galvenie riska faktori


Foto: Shutterstock
Primārā aknu vēža risku var noteikt dažādi riska faktori, no kuriem daļa ir saistīta ar dzīvesveidu un slimībām. "Web Md" skaidro, ka aknu vēzis veidojas gadījumos, kad orgāns ir bojāts jau no dzimšanas, tiek intensīvi un bieži lietots alkohols vai cilvēks slimo ar kādu infekcijas slimību, piemēram, hepatītu B vai C. Tāpat aknu vēzis var parādīties cilvēkiem ar aknu cirozi vai hemohromatozi. Tāpat aknu vēzi saista ar aptaukošanos un taukaino aknu slimību.

Rūpējoties par aknu veselību un aknu vēža riska samazināšanu, dzīvesveidam ir ļoti būtiska nozīme, jo smēķēšana un alkohola lietošana būtiski palielina slimības risku. Tāpat jāņem vērā, ka aknu vēzis ir izplatītāks vīriešu vidū. Risku palielina arī liekais svars un aptaukošanās, anabolisko steroīdu lietošana un dažādas vielmaiņas slimības.

Arī Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas infektoloģijas galvenā speciāliste profesore Ludmila Vīksna norāda, ka galvenie aknu vēža riska faktori ir infekcijas slimības, proti B un C hepatīts. Tas, ka medikamenti hepatīta ārstēšanai Latvijā kļuvuši pieejamāki varētu pozitīvi ietekmēt statistiku nākotnē – proti, mazināsies to gadījumu skaits, kad vēzis radies infekcijas slimības izraisītu aknu bojājumu dēļ. Tāpat aknu vēzi var izraisīt aknu ciroze, kas radusies intensīvas alkohola lietošanas dēļ. Vīksna arī atzīst, ka aptaukošanās un liekais svars tiek saistīts ar aknu vēža izplatību.

Bieži atklāj novēloti


Foto: Shutterstock
Tā kā aknu vēža simptomi ir nespecifiski, to ļoti bieži diagnosticē novēloti, norāda Ludmila Vīksna. Sajūtot nelielas sāpes vai spiedošu sajūtu vēderā vai, piemēram, apetītes zudumu, cilvēki šīs pazīmes automātiski nesaista ar aknu vēzi, jo tās var izraisīt arī ļoti daudzas citas veselības problēmas.

Aknu vēzis nav slimība, ko ir viegli pamanīt jau tās sākuma stadijā, norāda "Medical News Today". Kad vēzis jau ir attīstījies un izpleties, sāk parādīties dažādi simptomi. Tie var būt:

  • Ādas un acu baltumu dzelte;
  • Sāpes vēdera daļā;
  • Neizskaidrojams svara zudums;
  • Palielināta akna;
  • Nespēks;
  • Slikta dūša, vemšana;
  • Muguras sāpes;
  • Nieze;
  • Drudzis.

Atkarībā no tā, kādā stadijā ir vēzis, ārsts sastāda ārstēšanas plānu. Kopumā slimībai ir četras stadijas. Vēzis pirmajā stadijā nozīmē, ka audzējs ir atrodams tikai aknās un tas neietekmē citus orgānus. Otrā vēža stadija tiek noteikta, ja aknās ir vairāki audzēji, kas neietekmē citus orgānus vai viens audzējs, kas aizsniedzies līdz asinsvadiem. Trešā vēža stadija ir tad, ja aknās ir vairāki lieli audzēji vai arī audzējs ir sasniedzis svarīgākos asinsvadus un žultspūsli. Ceturtā stadija nozīmē, ka vēzim ir metastāzes citur ķermenī.

Ārstēšana ne vienmēr veiksmīga


Foto: Shutterstock
"Medical News Today" skaidro, ka aknu vēzi agrīnās stadijās var ārstēt, to izoperējot. Ja operācija ir veiksmīga, pastāv iespēja, ka slimība tiks uzveikta. Diemžēl ļoti daudzos gadījumos ar vienu operāciju nepietiek, jo cilvēkam, kam ir audzējs, ir arī aknu ciroze. Smagākos gadījumos audzēju operēt ir pārāk bīstami. Tāpat audzēja izgriešanas vietā var tikt veikt aknu transplantācija, jo tad risks, ka audzējs atgriezīsies, ir zemāks. Ja audzējs ir liels vai tam ir metastāzes, ar transplantāciju to uzveikt nav iespējams.

Atklājot aknu vēzi vēlīnā stadijā, izdzīvošanas iespējas ir visai zemas. Ja slimību pilnībā uzveikt nav iespējams, tiek veikti soļi, lai paaugstinātu pacienta dzīves kvalitāti un palielinātu dzīvildzi. To, kāda terapija tiks izmantota audzēja attīstības bremzēšanai, nosaka ārsts.

Kā paskaidro ārste Ludmila Vīksna, aknu vēzi ārstē, izmantojot trīs galvenās metodes – operāciju, aknu transplantāciju vai invazīvu procedūru, kas aptur audzēja attīstību. Metode tiek izvēlēta, iepazīstoties ar pacienta veselības stāvokli.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!