Kauli ir dzīvi audi. Tāpat kā daudziem citiem organisma audiem, skeletam visu dzīves laiku ir nepārtraukti jāatjaunojas. Viss pieauguša cilvēka skelets tiek pakļauts pilnīgai kaulaudu atjaunošanai ik pēc septiņiem līdz desmit gadiem. Lai osteoporozes rezultātā nerastos kaulu lūzumi, par profilaksi jādomā, tiklīdz ir radies kāds no osteoporozi veicinošiem faktoriem.
Kaula uzbūve

Makroskopiskā līmenī kauls ir veidots no divu veidu struktūrām: kortikālā un trabekulārā kaula. Kortikālais kauls atrodas garo kaulu stobros un plakano kaulu citās virsmās. Trabekulārajam kaulam ir lielāks virsmas laukums nekā kortikālajam kaulam un tas rekonstruējas ātrāk. Trabekulārais kauls ir veidots no neregulāra, plānu, par trabekulām sauktu kaulaudu plātnīšu tīkla.

Kaulu rekonstruēšanās procesā pastāv līdzsvars starp divu galveno veidu šūnu aktivitāti daudzu šūnu pamatvienībā. Kā skaidro Sīruss Kūpers, Reimatoloģijas profesors un asociētais pētniecības direktors Sauthemptonas medicīniskās skolas universitātē (Lielbritānija): "Nomaiņas iemesls ir tas, ka regulāri kaula noslogošanas cikli rada mikrobojājumu, nelielas plaisas, kas noteikti palielina kaula trauslumu. Nomaiņas cikls ir līdzeklis, ar kuru mēs atjaunojam veselīgu kaulu kaula apvidos, kas ir jutīgi pret šādu mikrobojājumu."

Sievietēm menopauzes laikā kaula pārveidošanās paātrinās. Ar menopauzes sākšanos saistītais estrogēnu deficīts izraisa pastiprinātu kaulu noārdošo šūnu, osteoklastu, veidošanos un aktivitāti. Tai pat laikā estrogēnu deficīts izraisa pastiprinātu kaulu veidojošo šūnu, osteoblastu, veidošanos, taču to dzīves ilgums un aktivitāte ir samazināta. Pēcmenopauzes osteoporozes gadījumā kaulaudu deformācija pārsniedz kaulaudu veidošanos. Tas rada negatīvu līdzsvaru, kaula mikroarhitektonikas traucējumus un kaulaudu zudumu. Nepārtraukts kaulaudu zudums izraisa osteopēniju un pēc tam osteoporozi.

Kaulu slimība – osteoporoze

Visbiežāk sastopamā kaulu slimība visā pasaulē ir osteoporoze. Osteoporozei ir raksturīga kaulu mineralizācijas blīvuma samazināšanās un mikroarhitektonikas bojājumi, kā rezultātā kauli kļūst poraini un dobumaini - kaulaudu masa ievērojami samazinās, attīstās kaulu trauslums, kas palielina lūzumu risku vieglu traumu rezultātā.

Tipiskākās osteoporozes kaulu lūzuma vietas ir apakšdelms, iegurņa kauls, augšstilba kaula ķirurģiskais kakliņš un mugurkaula skriemeļi. Gūžas kaula lūzumi, pēc dažādu valstu datiem izraisa mirstību no astoņiem līdz 20 % gadījumu pirmā gada laikā.

Osteoporozi iedala:

Postklimatēriskā osteoporoze attīstās 30%-40% sieviešu pēc klimaksa iestāšanās un strauji progresē. Postklimaktēriskā osteoporoze ir gandrīz 90% no visiem osteoporozes gadījumiem.

Vecuma osteoporoze attīstās līdz ar vecumu pēc 70 gadiem gan sievietēm, gan vīriešiem. Vecuma osteoporoze novēro aptuveni 10% gadījumu.

Sekundārā osteoporoze var būt kā sekundārs process citu slimību gadījumos:

  • iedzimtas kaulu pataloģijas gadījumos (juvenīlā osteoporoze u.c.);
  • onkoloģisku un hematoonkoloģisku slimību gadījumos;
  • endokrīnās sistēmas orgānu patoloģijas gadījumos;
  • citu slimību gadījumos, kas skar orgānus, kas iesaistās vitamīnu un kaulaudu vielmaiņā.
  • Glikokortikoīdu atkarīgā osteoporoze - to rada glikokortikoīdu saturošu medikamentu lietošana, ko pacienti lieto dažādu slimību (autoimūnu, reimatisku, alerģisku) gadījumos un kas tiek lietoti ilgstoši.

    Kas izraisa osteoporozi?

    Osteoporozi galvenokārt izraisa dzimumhormonu deficīts organismā (sievietēm estrogena hormons, vīriešiem testosterona hormons). Sievietēm menopauzes laikā (pēc 45 - 50 gadu vecuma) tas notiek diezgan strauji. Vīriešiem dzimumhormoni samazinās pakāpeniskāk, un tādēļ arī osteoporoze viņus apdraud retāk un vēlāk (pēc 65 gadu vecuma). Šie hormoni ietekmē šūnu (osteoklastu un osteoblastu) aktivitāti, kas nodrošina normālu kaulaudu formēšanu. Tā rezultātā izmainās kaulu audu uzbūve jeb arhitektūra ar visām tā izrietošajām sekām.

    Sīruss Kūpers norāda: "Sievietēm menopauzes laikā ir līdzsvara traucējumi, kā rezultātā vērojams relatīvs deformēšanās pārākums pār kaulaudu veidošanos, relatīvi lielāka osteoklastu aktivitāte, salīdzinot ar osteoblastu aktivitāti. Un tieši tādēļ kopā ar deformēšanās ciklu biežuma palielināšanos, vērojams maksimālais kaulaudu zudums sievietēm desmit gadu laikā pēc menopauzes. Pēc tam gan vīriešiem, gan sievietēm kaulaudu zuduma ātrums ir daudz mazāks."

    Osteoporozi var izraisīt arī neliela trauma ar kaulu lūzumu līdz 45 gadiem; ilgstoša amenoreja (mēnešreižu trūkums ilgāk kā sešus mēnešus); ģimenes anamnēzē osteoporoze; augšstilba kakliņa lūzumi un/vai auguma samazināšanās; ķermeņa svars zem 58 kg; vecums virs 65 gadiem; slimības, kas veicina osteoporozes attīstību; glikokortikoīdu lietošana ilgāk par 6 mēnešiem; dažas endokrīnās sistēmas (iekšējās sekrēcijas dziedzeru) slimības; agrīna vai operācijas dēļ radusies menopauze; slikta barības vielu uzsūkšanās zarnu traktā; alkoholisms; ilgstoša imobilizācija (nekustīguma radīšana) kādai ķermeņa daļai, piemēram, kaulu lūzuma gadījumā u. c. Statistikas dati rāda, ka ar osteoporozi varētu slimot apmēram katra trešā ceturtā sieviete un katrs divpadsmitais vīrietis. Kā izvairīties no osteoporozes?

    Vajag sākt ar profilaksi. Kaulu masas attīstība jānodrošina jau kopš agras bērnības, jau grūtniecības laikā jāuzņem pilnvērtīgs, kalciju saturošs uzturs. Dzīves laikā jebkurā vecumā nepieciešama adekvāta fiziskā slodze, īpaši muguras muskulatūrai. Cilvēkam kaulu masas maksimums attīstās līdz 30 gadiem. Ja tas netiek sasniegts, agri attīstās osteoporoze.

    Kāpēc nepieciešami kaulu blīvuma mērījumi?

    Vairāk kā 70% iedzīvotāju ir pakļauti osteoporozes attīstības riskam un ar to saistītajiem netraumatiskajiem lūzumiem. Citi kaulu iekšējās struktūras rādītāji - fiziskās aktivitātes pakāpe, neiromuskulārie faktori, dzīvesveids - var tikai netieši raksturot kaulu blīvumu un grūti padodas sistematizācijai. Tāpēc kaulu blīvuma mērījumi ir visefektīvākais un lietderīgākais rādītājs individuāla osteoporozes attīstības riska novērtēšanā pacientam. Diagnosticējot agrīnā stadijā osteoporozi, ārstam ir lielāka iespēja osteoporozes profilakses jomā.

    Kā diagnosticēt osteoporozi?

    Ir vairāki instrumenti, kas ir pieejami kaula invazīvai un neinvazīvai novērtēšanai. Tradicionālā metode, kas izmantota daudzus gadus, ir kaulu densitometrija, izmantojot vai nu duālu rentgenstaru absorbciometriju (DXA), vai kvantitatīvu datortomogrāfiju. Jaunākā, pēdējo desmit gadu laikā izstrādātā tehnoloģija ir mikro-DT un mikro-MRI izmantošana, lai veiktu magnētiskās rezonanses attēlu diagnostiku.

    "Mikro-DT tehnikai ir ievērojamas priekšrocības, jo tā nodrošina ļoti augstu spraugas izšķirtspēju, kaula biopsijas materiāla trabekulāro un kortikālo struktūru attēldiagnostiku. Šī metode netiek plaši izmantota klīniskā praksē, bet vairāk pētījumos un zāļu izstrādē," skaidro Harijs Ženāns, Kalifornijas Sanfrancisko universitātes emeritēts profesors un viens no Synarc Inc. dibinātājiem, kas ir kvalitatīvas attēldiagnostikas un biomarķieru izmantošanā specializējusies vispasaules pētniecības līgumorganizācija.

    Kā ārstē osteoporozi?

    Lai osteoporozes rezultātā nerastos kaulu lūzumi, par profilaksi jādomā, tiklīdz ir radies kāds no osteoporozi veicinošiem faktoriem. Osteoporozes profilaktiskā ārstēšana ir ilgstoša un nav lēta. Tomēr ir parādījies kāds jauns preparāts, kurš ne vien apstādina kaulu šūnu sairšanu un osteoporozes progresēšanu, bet atšķirībā no citiem, arī vienīgais atjauno kaulu struktūru. Tas ir nozīmīgs izgudrojums un pilnīgi jauna pieeja pēcmenopauzes osteoporozes ārstēšanai.

    Jaunais preparāts ir vienīgais terapijas līdzeklis ar divējādu darbības veidu, kas (1) palielina kaulaudu veidošanos un (2) samazina kaulaudu noārdīšanu, tādējādi līdzsvarojot kaulaudu deformēšanos par labu to veidošanās procesam. Palielinot kaulaudu veidošanos, tiek palielināts arī osteoblastu skaits, kas palīdz veidot vairāk šo kaulaudu veidojošo šūnu, kā rezultātā tiek palielināta kaula matrices sintēze un uzlabota kaula mikroarhitektūru. Savukārt, samazinot kaulaudu noārdīšanos, automātiski tiek samazināta arī osteoklastu diferencēšanās, kas savukārt izraisa šo šūnu skaita samazināšanos. Jaunais ārstniecības līdzeklis arī samazina osteoklastu kaulu noārdošo aktivitāti.

    Jaunais preparāts ir unikāls tieši savas divējādās darbības dēļ. Vispirms, tas veido jaunu kaulu, stimulējot kaula veidošanās procesu. Turklāt nesen iegūti dati liecina, ka tikai jaunā ārstniecības metode spēj palielināt osteoprotegerīna izdalīšanos. Osteoprotegerīns ir olbaltums, kas aizsargā kaulu no kaulaudu zuduma, samazinot kaulaudu noārdīšanos. Ar šo inovatīvo darbības mehānismu jaunais ārstniecības līdzeklis atdala kaulaudu nomaiņas saistītos procesus. Tiek atjaunots kaulaudu nomaiņas līdzsvars par labu kaulaudu veidošanās procesam.

    Jauna kaula veidošana

    Jaunais ārstniecības līdzeklis uzlabo kaula mikroarhitektūru gan trabekulārā, gan kortikālā līmenī. Šis jaunizveidotais kauls ir labas kvalitātes, izturīgāks un spēj pretoties ikdienas slodzes radītājiem bojājumiem.

    Pēcmenopauzes osteoporozes ārstēšana

    Jaunais preparāts nozīmīgi samazina gūžas kaula un mugurkaula skriemeļu lūzuma risku, tādēļ tas tiek ieteikts kā pirmās izvēles līdzeklis visām osteoporozes pacientēm.

    "Mums ir jauna, ļoti svarīga informācija, kas iegūta kaula biopsijas analīzēs, lietojot jauno preparātu. Un tā liecina, ka patiesībā vērojama ļoti pozitīva ietekme uz kaula kvalitāti, nosakot ar mikro-DT. Dažas no šīm atšķirībām bija kaula tilpums, separācijas apjoms starp trabekulārām struktūrām, kā arī pārmaiņa no vālītēm līdzīgas konfigurācijas uz plātnītēm līdzīgu konfigurāciju, kas ir ievērojami stiprāka kaula forma," norāda Harijs Ženāns.

    Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!