Klusas un nemanāmas pazīmes, kas liecina – stress padara tevi slimu
Foto: Shutterstock

Stress nelabvēlīgi ietekmē ne vien darbspējas, koncentrēšanos un attiecības ar citiem cilvēkiem, bet ir arī viens no dažādu veselības problēmu un slimību veicinātājiem. Noskaidro, vai aiz tavām pēkšņajām galvassāpēm un izkritušajiem matiem viltīgi neslēpjas stress.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma


Sarkani izsitumi un pleķi jeb nātrene

Ja pēkšņi un bez iemesla tavu ķermeni pārklāj niezoši, sarkani izsitumi un pleķi, iespējams, ka vainīga ir nevis alerģija, bet stress, norāda portāls "The Healthy". Kad ķermenis piedzīvo pārmērīgu stresu, tava imūnsistēma kļūst nestabila un ķermenis sāk atbrīvot histamīnu, kā rezultātā rodas ādas apsārtums un nieze. Izsitumi var parādīties ne tikai ilgstoša stresa gadījumā, bet arī īslaicīgās stresa situācijās. Tomēr, kad stress ir ilgstošs, ādu var pārklāt sarkani pleķi un izsitumi bagātīgā daudzumā. Ja stresa dēļ imūnsistēma ir novājināta, ādu var kairināt pat tādas lietas, kas nekad nav izraisījušas alerģiskas reakcijas, piemēram, ikdienā lietotās ziepes, ķermeņa losjoni vai veļas mazgāšanas līdzekļi, pat aukstums vai otrādi – karstums.

Lai mazinātu diskomforta sajūtu un niezi, uz ādas skartajām vietām uzliec vēsu, mitru dvieli. Ja tas nedarbojas, lieto antihistamīna līdzekļus.

Svara svārstības

Stresa situācijas izraisa hormona kortizola izdalīšanos, kas regulē centrālo nervu sistēmu, asinsspiedienu, nieru funkcijas, kontrolē ūdens un sāļu līmeni organismā. Šis stresa hormons paaugstina arī glikozes līmeni asinīs, tādēļ, ja stress ir ilgstošs un kortizola līmenis patstāvīgi ir paaugstināts, var rasties diabēta risks. Kortizols maina arī tauku, olbaltumvielu un ogļhidrātu vielmaiņu, kas savukārt var izraisīt svara pieaugumu vai zaudējumu. Tāpat stress var novest cilvēku pie neveselīgu ēšanas paradumu piekopšanas, piemēram, regulāras pārēšanas vai neēšanas.

Regulāras galvassāpes

Ja galvassāpes nekad nav bijušas problēma, bet pēkšņi tava galva gluži vai bango no sāpēm, visticamāk, ka pie vainas ir stress. Stress ķermenī atbrīvo ķīmiskas vielas, kas var izraisīt nervu un asinsvadu izmaiņas smadzenēs, kas izraisa spēcīgas un pēkšņas galvassāpes. Ja sirgsti no migrēnas lēkmēm, stress var būt lēkmju izraisītājs, un padarīt vēl stiprākas sāpes, nekā ierasts. Arī ilgstošs saspringums ir viens no galvassāpju iemesliem.

Ja nevēlies lietot pretsāpju medikamentus, pamēģini deniņos vai uz pieres iemasēt lavandas vai piparmētru eļļu.

Vēders piesaka streiku

Stress var izjaukt kuņģa un zarna trakta darbību vairākos veidos. Pirmkārt, tas var izraisīt lielāku kuņģa skābes ražošanu, izraisot grēmu veidošanos. Tāpat var palēnināt vēdera izeju, izraisot gāzu veidošanos un vēdera uzpūšanos. Smagākos gadījumos stress var būt vainīgs pie resnās zarnas kontrakciju skaita, izraisot krampjus un caureju.

Neuzveicama saaukstēšanās

Stress pavājina imūnsistēmu, kas organismam ļauj vieglāk saslimt un grūtāk cīnīties par atlabšanu. Stresa dēļ cilvēki biežāk slimo, un saslimšana var izpausties arī kā saaukstēšanās vai aukstumpumpu veidošanās. Pētnieki Kārnegija un Melona Universitātē Pitsburgā veica pētījumu, brīvprātīgos inficējot ar vīrusa infekciju. Rezultātā tie brīvprātīgie, kas pētījuma laikā bija pakļauti stresa situācijām, saslima divreiz biežāk kā tie, kuri no stresa necieta.

Meditācija, regulāras fiziskās aktivitātes un kvalitatīvs miegs ir viens no veidiem, kā mazināt stresu, vienlaikus uzlabojot arī imūnsistēmas darbību.

Apziņas traucējumi un neskaidra domāšana

Stress var ietekmēt arī garīgo veselību. Pārāk liels stresa hormona kortizola daudzums organismā var apgrūtināt koncentrēšanās spējas, izraisīt atmiņas problēmas, kā arī trauksmi un depresiju. Šādās situācijās svarīgākais ir censties atslābināties, līdz mirklim, kad jūti – koncentrēšanās spējas atkal atgriežas. Centies atslābināties aizverot acis, lēnām izelpojot un ieelpojot. Fokusējies tikai uz savu elpu.

Matu izkrišana

Matu zaudēšana ir normāla parādība, jo laika gaitā vecie matu folikuli tiek aizstāti ar jauniem. Katru dienu bojā aiziet aptuveni 100 matu, taču pastiprināts stress izraisa liela matu daudzuma ieslīgšanu tā saucamajā atpūtas fāzē, kurai beidzoties – mats izkrīt. Stress var arī izraisīt imūnsistēmas uzbrukšanu matu folikulam, kas rezultējas matu izkrišanā.

Tags

Vēdera pūšanās Liekais svars Pazemināts svars Galvassāpes Garīgā veselība Matu problēmas Saaukstēšanās Vīriešu veselība Sievietes veselība Ādas slimības Stress
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form