Krūts vēzis vēl arvien ir ar lielām bailēm un aizspriedumiem saistīta slimība, jo uz valsts apmaksāto krūts vēža skrīningu ierodas mazāk nekā puse no ielūgumus saņēmušajām sievietēm. "Viens no iemesliem, kas kavē sievietes doties uz skrīninga izmeklējumiem, ir tāds, ka viņas baidās no agrāku laiku drastiskajām operācijām un nenojauš, ka tagad ir iespējamas gan krūti saudzējošas operācijas, gan rekonstrukcijas vēlīnos ārstēšanas etapos," stāsta Mikroķirurģijas centra plastikas, rokas un mikroķirurgs Haralds Adovičs.
Skaudrā statistika
Diemžēl statistikas dati rāda, ka arī Latvijā sievietēm visizplatītākā ļaundabīgā slimība joprojām ir krūts dziedzera vēzis. Saslimšanas gadījumu skaits ir nemainīgi augsts. Pēc Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) datiem 2015. gadā Latvijā tika konstatēti 1163 jauni saslimšanas gadījumi. Saslimstība sasniedz 59 gadījumus uz 100 000 iedzīvotāju un 108,7 gadījumus uz 100 000 sieviešu.
Joprojām krūts vēzi bieži atklāj tikai 3. un 4. stadijā. Pērn šīs krūts vēža stadijas tika konstatētas attiecīgi 235 un 129 pacientēm (kopā – 364). Diemžēl slimības stadijas nozīmē mazāku iespēju izārstēties, kā arī izteikti samazinātu iespēju uz piecu gadu dzīvildzi.
Neskatoties uz to, ka valsts nodrošina mūsdienīgas skrīninga izmeklēšanas metodes, kas atļauj konstatēt šo slimību jau agrīnā stāvoklī, sievietes baidās iet uz izmeklējumiem, neiet pie ārstiem uz pārbaudēm. Labi zināms, ka laikus veikta vēža diagnostika nodrošinātu iespēju uzsākt ārstēšanu, kas ļautu pilnībā izārstēties vai būtiski palielināt pacientes dzīvildzi, norāda Adovičs.
Kā izvēlas ārstēšanu
Ārstēšanas plānu nosaka onkologs, nereti to apstiprinot kopējā ārstu konsīlijā. Ļoti bieži tā ir kombinēta – ķirurģiska ārstēšana (visa vai krūšu dziedzera daļas, nepieciešamības gadījumā arī paduses limfmezglu izgriešana), kā arī ķīmij- un/vai staru terapija. Būtiski ir zināt, ka, attīstoties medicīnas tehnoloģijām, mūsdienās ir iespējama pilnīgi vai daļēji zaudētās krūts atjaunošanas (rekonstrukcijas) operācija. Ar tās palīdzību tiek uzlabota pacientes dzīves kvalitāte, sieviete ātrāk atgūstas no psihoemocionālās traumas, iekļaujas sabiedriskajā dzīvē.
Iespējamā rekonstrukcijas metode, protams, tiek plānota pirms ārstēšanas uzsākšanas. Tā ir atkarīga no daudziem faktoriem: saslimšanas stadijas, audzēja lieluma un izplatības, pacientes vispārējā veselības stāvokļa. Krūšu rekonstrukciju var veikt vienlaicīgi ar mastektomijas operāciju vai attālinātā laika posmā, īpaši, ja tiek plānota pēcoperācijas kombinēta ārstēšana.
Svarīgi ir saprast, ka jebkura krūts rekonstrukcijas operācija (ar vai bez implanta) var prasīt vairākas procedūras.
Konsultācijas laikā plastikas ķirurgs pacienti informē arī par cita veida operācijām, kas ļauj iegūt labāku simetriju, balansu un vizuālo izskatu, piemēram, veselās krūts palielināšana, pacelšana vai samazināšana. Viens no noslēdzošajiem rekonstruktīvās operācijas etapiem ir areolas-zirnīša kompleksa rekonstrukcija, ko iesaka veikt vēlākā periodā labāka estētiskā rezultāta iegūšanai.
Tomēr ir jāsaprot, ka nepieciešamo operāciju skaits un atveseļošanās, kā arī rehabilitācijas laiks variē katrai pacientei individuāli. Tādēļ ir tik svarīgi, lai onkologs un plastikas ķirurgs strādātu kopā, plānojot katrai pacientei vispiemērotāko rekonstrukcijas veidu un laiku.
Tāpat jāpiebilst, ka pašlaik valsts neapmaksā krūšu rekonstrukcijas operāciju, lai arī pacientu biedrība jau gadiem par to cīnās. Apmaksāta tiek krūts protēze.
Ja tomēr paciente izšķiras par labu operācijai, jāsaprot, ka tā ir nopietna ķirurģiska iejaukšanās, kam var būt tādas pašas blakusparādības kā jebkurai operācijai.
Mūsdienās pieejamas dažādas operācijas un plastiskās ķirurģijas iespējas, lai atjaunotu krūtis. Kādu metodi izvēlēties, atkarīgs no slimības smaguma, iepriekšējās ārstēšanas un organisma uzbūves. Iespējama krūts rekonstrukcija ar implantu, izmantojot vēdera priekšējās sienas audus vai plato muguras muskuli un virs tā esošo ādas-zemādas slāni. Izvēli starp minētajām metodēm, bieži vien nosaka tas, cik daudz ādas paliek pēc mastektomijas veikšanas. Jāatzīmē, ka rekonstrukciju ar espanderu/implantu veic arī pēc ķīmijterapijas. Savukārt metode, izmantojot vēdera priekšējās sienas audus, nav piemērota pacientēm, kurām ir bijušas operācijas vēdera priekšējā sienā, kontrindikācijas citu slimību dēļ vai ir izteikts liekais svars.
Trūkst valsts atbalsta rekonstruktīvajām operācijām
Ķirurgs norāda, ka aktīvs valsts atbalsts pacientēm, kurām nepieciešamas rekonstruktīvās operācijas, ilgtermiņā uzlabotu agrīnu krūts vēža diagnostiku, kas ir visciešākā veidā saistīta ar ārstēšanās efektivitātes un dzīvildzes pieaugumu.
"Solidarizējoties ar krūts vēža pacientēm, piespraužot sārto lentīti, politiķiem un veselības aprūpes administratoriem ir arī reāli šī problēma jārisina ikdienas medicīnas aprūpē. Jautājums ir tiešs un atklāts – vai šīs problēmas risināšanai tuvākajā laikā valsts kopējā veselības aprūpes budžetā atradīsies finansējums krūšu rekonstruktīvajām operācijām pēc vēža? " jautā Adovičs.
Arī Latvijā nostiprinās Eiropā un citur pasaulē esošā kustība – "Rozā lentīte", kas simbolizē atbalstu krūts veselībai. Oktobris tiek atzīmēts kā Krūts veselības veicināšanas mēnesis. Ar rozā krāsas lentītes palīdzību tiek simboliski norādīts uz krūts vēža aktualitāti un visas sabiedrības atbalstu un līdzestību šīs joprojām aktuālās problēmas risināšanā.
