Modele un mūziķis nesen pasākuši publiski satikties kā pāris un iekarojuši citkārt tik neiecietīgās britu preses simpātijas. “Romantisks stāsts kā no grāmatas,” komentē britu laikraksts “Independent”. Savukārt bulvārpreses izdevums “The Mirror” ir sajūsmā: “Žilbinoša modele pārvēršas par labdarības misionāri.” Un Makartnijs, līdz ausīm viņā iemīlējies, saka īsi: “Viņa mani ārkārtīgi ietekmē.”
Heteres izskats atgādina labo feju no pasakām: blondi mati, labsirdīgs skatiens un jutekliskas lūpas. Smagie likteņa triecieni viņas sejā nav atstājuši nekādas pēdas, bet iespējams, ka dvēselē rētas palikušas.
Makartnijs un Milsa iepazinās pirms gada kādā labdarības pasākumā, kur tika vākti ziedojumi kājnieku mīnu upuriem. Multimiljonārs Makartnijs šajā akcijā ziedoja 205 000 sterliņu mārciņas, par ko Milsa bija ārkārtīgi pārsteigta. Kad Pols pirmo reizi atstāja Heterei ziņu automātiskajā atbildētājā, viņa domāja, ka tas ir slikts joks, un pat necentās atbildēt. Viņas dzīve lika būt skeptiskai.
Šajā ziņā arī tēva ietekmei bija liela nozīme. Viņas muzikālais tēvs uzskatīja sevi par Riharda Vāgnera reinkarnāciju, un šo pārliecību ar dūres palīdzību centās uzturēt arī savā ģimenē. Kad Hetere bija deviņus gadus veca, viņas māte izšķīrās un pārcēlās uz dzīvi Londonā kopā ar kādu televīzijas aktieri. Mātes jaunais dzīvesbiedrs gan neuzskatīja sevi par Vāgneru, taču bija ne mazāk brutāls vīrietis par Heteres tēvu.
15 gadu vecumā Hetere aizbēga no mājām un viņas naktsmājas bija kartone kaste Vaterlo stacijā. Vietējā policijā viņa bija labi pazīstama pusaudzes gados, kad centās savu dzīvi izpušķot ar veikalu un automašīnu apzagšanu, alkoholisma ekscesiem, par ko arī tika sodīta.
Kādam no meitenes toreizējiem pudeles brāļiem radās ideja pieteikt viņu “Sapņu meitenes” konkursam vakara avīzē “Mirror”. Ar to arī aizsākās Heteres modeles karjera, kuras kronis bija nelielas, toties pašai savas modeļu aģentūras nodibināšana. Tajā laikā viņa nodibināja arī fondu Dienvidslāvijas pilsoņu kara upuriem.
Katastrofa deva jaunu pavērsienu viņas dzīvei. 1993. gada augustā Heteri uz ielas notrieca policijas moticikls. Slimnīcā viņai tika amputēts kreisais apakštilbs.
Atveseļošanās laikā viņa novēroja, ka slimnīcas izmest atkritumos ārkārtīgi daudzas kāju protēzes. Milsa deva uzdevumu sava fonda darbiniekiem nodarboties ar nelietoto protēžu savākšanu un nosūtīšanu uz karadarbības zonām. Protēžu iepakošanai tika noalgoti Brikstonas cietumnieki. Līdz šim viņas uzdevumā uz karadarbības vietām nosūtīti 22 tūkstoši protēžu. Par šo sasniegumu Milsa tika nominēta Nobela miera prēmijai.
Hetere Milsa aicina kājnieku mīnu upurus un citus invalīdus neatteikties no pilnvērtīgas dzīves iespējām. Viņas dzīves filosofija ir vienkārša: “Ikvienam ir savs handikaps.”
Sagatavots pēc “Facts Interaktiv”.