Tātad - kas kopīgs Latvijas iedzīvotājiem ar Norvēģijas, Somijas, Zviedrijas iedzīvotājiem? Sākot ar daudzām tradīcijām, ziemas sporta veidiem un beidzot ar līdzīgu gaumes izjūtu ikdienas lietās. Tāpat arī noteikti daudzi pārtikas produkti, kādi būtu ieteicami mūsu uzturā, lai dzīvotu veselīgāk, mums ir kopīgi.
Šī gada rudenī sabiedrībai tika prezentētas Ziemeļvalstu jaunās uztura rekomendācijas (Nordic Nutrition Recommendations) jeb Nordic Diet. Uztura zinātnieki, veidojot šīs rekomendācijas, izstudēja daudzus pēdējās desmitgades pētījumus par ēšanas paradumiem un uztura vajadzībām Somijā, Zviedrijā, Norvēģijā, Dānijā un Islandē.
Latvija atrodas līdzīgā klimata joslā, kā arī mūsu valsts iedzīvotāju tradicionālie ēšanas ieradumi ir līdzīgi Ziemeļvalstīm, tāpēc šīs rekomendācijas ir ļoti piemērotas arī mums.
Ziemeļvalstu diēta nav uzskatāma par tradicionālu diētu, kā mēs parasti to uztveram, bet tie ir ieteikumi labam, sabalansētam uzturam un veselīgam dzīvesveidam.
Nordic Diet mērķis ir mazināt to slimību izplatību, kas strauji pieaug Rietumvalstīs – sirds asinsvadu slimības, cukura diabēts, vēzis. Šo nopietno saslimšanu rašanās iemesls lielā mērā ir saistīts ar cilvēku dzīvesveida maiņu – mazāk sportisko aktivitāšu, mazāk brīva laika, mazāk veselīga uztura, kas nozīmē mazāk dabīgu produktu, mazāk mājās gatavotu ēdienu, vairāk "ātro ēdienu" sabiedriskās vietās.
Zinātnieki uzskata, ka Nordic Diet ir tikpat veselīga kā Vidusjūras diēta, kas vairākos pētījumos atzīta par vienu no veselīgākajām pasaulē. Nordic Diet uzsvars likts uz maksimālu vietējo produktu izmantošanu – vairāk ikdienā ēst savas zemes dabas veltes (gan augu, gan dzīvnieku valsts).
Galvenie dietologu ieteikumi:
• vairāk lietot augu valsts produktus – dārzeņus, ogas, augļus, pākšaugus;
• regulāri lietot zivis (vietējo ezeru, upju, jūras zivis), augu eļļas, riekstus un sēklas, pilngraudu produktus, piena produktus ar samazinātu tauku saturu;
• mazāk lietot sarkano gaļu (cūkgaļa, liellopu, jēra gaļa), rūpnieciski pārstrādātu gaļu (desas, šķiņķus), priekšroku dodot medījumu gaļai;
• mazāk lietot sāli, cukuru (ieskaitot saldinātos dzērienus, limonādes), alkoholu.
Apskatot ieteikumus saistībā ar konkrētām vielām, uzsvērts, ka stingri jāierobežo piesātināto (dzīvnieku) tauku daudzums uzturā, pēc iespējas jāizvairās no trans taukskābju lietošanas, jānodrošina atbilstošs D vitamīna daudzums un šķiedrvielu daudzumam jābūt vismaz 25 - 35g dienā.
Galvenie šķiedrvielu avoti ir pilngraudu produkti, pākšaugi, dārzeņi un augļi. Visvērtīgākie pilngraudu produkti ir rudzu maize, mieži, auzu pārslas, kā pilngraudu kviešu miltu produkti. Vēsturiski tieši rudzu maize bija spēka un izturības avots Ziemeļvalstīs – deva spēku vīriem un zirgiem.
Somijā ir pat teiciens - "Rudzi rokas spiedienā" (ryeinthewrists), kas nozīmē, ka cilvēkam ir spēks, izturība. Arī Latvijā rudzu maize ir bijusi spēka avots tajos laikos, kad maizīti cepa mājās, un ir arī mūsdienās.
Pašlaik rudzu un pilngraudu maize mums ir galvenais šķiedrvielu avots, palīdz kontrolēt svaru un apetīti, ir nozīmīga, rūpējoties par sirds un zarnu veselību. Skandināvijas valstīs ir daudz veselīgu tradicionālo ēdienu ar rudzu maizi, rudzu miltiem un daudzos augstas klases restorānos tiek aktualizētas senās tradīcijas un ļoti populāri kļūst kādreizējie veselīgie ēdieni no pilngraudu produktiem, kam nu ir piešķirta mūsdienīga pievilcība.
Tāpēc, ja ir vēlme ieviest ko jaunu ēšanas paradumos, bez krasas ēdienreižu samazināšanas, tad Nordic Diet noteikti tam ir piemērota. Tāpēc Vecgada vakarā svētku galdā ierasto speķa pīrāgu un cūkgaļas cepeša vietā galdā droši varam celt zivju ēdienus, riekstus, pilngraudu maizi, augļus un dārzeņus.
Savukārt saldajā ēdienā pagatavot gardu un veselīgu kūku, kuras pamats pagatavots līdzīgi kā sklandu rausim – no rudzu vai auzu miltiem, bet pildījumā – dabīgā jogurta želeja. Kūkas dekorēšanā lieti noderēs vasarā sasaldētās ogas – kūku var pasniegt dekorētu ar mellenēm un pārlietu ar aveņu mērci, iesaka dietoloģe.
