Vairums aizsargšūnu savā starpā spēj sazināties ar īpašām signālvielām. Arī nervi, hormoni un pat psihe iesaistās šajā saziņas procesā. Lai šī sarežģītā sistēma darbotos pēc iespējas optimālāk, tai nepieciešams atbalsts, un it īpaši tagad, kad pie sliekšņa klāt ir slapjais un aukstais gadalaiks.
Ja šūnu aizsargvienības ir savlaicīgi mobilizējušās, tad vīrusi vēlāk vairs nespēj tik viegli iekļūt organismā cauri elpošanas ceļu jūtīgajai gļotādai. Vislabāk, ja tieši tagad tu sāksi gatavoties imūnsistēmas nostiprināšanai.
Uzkrāj skābekļa rezerves
Atver logu un lēnām ieelpo svaigo gaisu. Dienas gaitā tā vajadzētu rīkoties vismaz vienu reizi, piecas līdz desmit minūtes. Jo vairāk skābekļa uzņems asinsķermenīši un nogādās to uz šūnām, jo efektīvāka kļūs vielmaiņa.
Svaiga gaisa ieelpošana ne tikai atmodinās imūnsistēmu, bet arī uzlabos plaušu darbību un pastiprinās tavas koncentrēšanās spējas. Sasmacis gaiss slēgtās telpās cilvēkus padara nogurušus un vārgus, organisma aizsargsistēma novājinās un pārvēršas par ideālu krātuvīti vīrusiem. Tādēļ rudenī un ziemā sevišķi kārtīgi izvēdini dzīvokli, it īpaši guļamistabu!
Aktīvs dzīvesveids ar regulārām sporta nodarbībām, protams, veicinās organisma nodrošināšanu ar skābekli. Cik vien iespējams, kustoties svaigā gaisā, dziedi vai svilpo, jo tā var labi trenēt plaušas. Kā ļoti labs skābekļa transportētājs noder žeņšeņa ekstrakts; tas uzlabo to molekulu darbību, kuras uzkrāj enerģiju.
Stimulē zarnu baktērijas
Rudenī katru dienu jāizēd vienu vai divas paciņas laktobaktēriju jogurta (125 jeb 250 gramus). Liela daļa imūnsistēmas “mitinās” zarnās. Zarnu gļotādā ir smalki limfmezgli, kas galvenokārt nodrošina, lai imūnsistēmas aizsardzība darbotos nevainojami. Šie mezgli aktīvāk darbojas tad, ja zarnās ir pēc iespējas vairāk “labo” un noderīgo mikroorganismu.
Ja tev bieži jāmocās ar gremošanas traucējumiem, ko izraisa zarnu aizsargspēju pavājināšanās, tad vajadzētu doties pie ārsta. Homeopāti un dabas dziednieki zarnu atveseļošanai visbiežāk ieteiks preparātus, kas satur dažādas baktēriju kultūras, un šos preparātus būs nepieciešams regulāri lietot vairākas nedēļas pēc kārtas.
Likvidē brīvos radikāļus
Tagad centies ēst ne mazāk augļu un dārzeņu kā vasarā, un pat vairāk. Tajos esošās balastvielas nāks par labu zarnu darbībai. Svaigi vai žāvēti augļi un augi nodrošinās organismā nepieciešamo vitamīnu, minerālvielu un aizsargvielu daudzumu, kas nepieciešami veselīgai imūnsistēmai.
C vitamīnus lielā daudzumā satur, piemēram, kivi, citrusaugļi, āboli, paprika, kartupeļi, un kas pavisam svarīgi – kāposti! Ja vēlies būt pavisam droša par savu veselību, lieto apvienotos vitamīnu-minerālvielu-mikroelementu preparātus.
Lai visas organisma šūnas būtu veselas un darbīgas, tev jāizvairās no “oksidatīvā stresa”. Šo stresu izraisa brīvie radikāļi – agresīvas vielas, kas uzbrūk šūnām un sabojā tās. Pret tiem lieliski iedarbojas visi vitamīni. It īpaši C vitamīns, kā arī A un E vitamīni tiek dēvēti par “radikāļu iznīcinātājiem”. Lielu lomu spēlē arī cinks un selēns, jo tie atbalsta vitamīnu darbību.
Sapurini laimes hormonus
Atvēli laiku lietām, kas tev sagādā prieku. Vielas, kas smadzenēs izraisa prieka, miera un laimes sajūtu, sauc par endorfīniem. Pētījumi liecina, ka labā garastāvoklī visiem cilvēkiem strauji paaugstinās T limfocītu skaits organismā.
Individuāli atšķirīgs tomēr ir veids, kā panākt laimes hormonu skaita palielināšanos, un līdz ar to – visas imūnsistēmas pacilātību: maiga masāža, ko veic mīļotais cilvēks, satikšanās ar draugiem, karstasinīga dejošana diskotēkā. Galvenais, lai tev būtu prieks piedalīties.
Spēcinoša pārtika miesai un dvēselei
Izvēlies veselīgu pārtiku. Šeit ir pārskats par veselīgākajiem pārtikas produktiem, kas aktivizē aizsargvienības imūnsistēmā:
- Kivi, citrusaugļi, āboli, kartupeļi, kāposti, brokoļi ir galvenie C vitamīna piegādātāji organismā.
- Sīpoli un ķiploki satur vielas, kurām ir līdzīga iedarbība kā antibiotikām. Šīs vielas iznīcina vīrusus, baciļus un sēnītes.
- Gliemenēs un austerēs ir ārkārtīgi daudz cinka un selēna. Šie mikroelementi nodrošina “komunikāciju” starp aizsargšūnām.
- Papaijas, ananāsi un vīģes (arī kaltētā veidā) ir bagātīgs enzīmu avots. Tie paātrina vielmaiņas procesus un palīdz imūnsistēmai ātrāk novērst iekaisumus.
- Banāni, tomāti un paprika pastiprina serotonīna produkcijas apjomus. Serotonīns ir viela smadzenēs, kas novērš stresa kaitīgo ieteikmi.
- Skumbrijas, laši un siļķes satur omega 3 taukskābes, kas nodrošina labu asinsriti.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
